Ja mēģinu atcerēties, kad pirmoreiz uzzināju, kas ir Miks Zvirbulis, tad nesanāk. Gana sen, acīmredzot. Senajos laikos, kad mums vēl ģimenē nebija bērnu, viens no vaļaspriekiem bija kino. Nevis tas, ko rāda Forum Cinemas, bet drīzāk KSuns, Splendid Palace, kinomuzeja repertuārs. Diezgan daudz bijām redzējuši arī latviešu kino un mēs gan sapratām, kāpēc citiem liekas, ka latviešu kino ir tikai dažas Graubas filmas, gan arī zinājām, ka tas ir ļoti tālu no patiesības. Vēlāk sanāca vairāk pievērsties putniem, bet, ja, teiksim, visnotaļ aktīvās Latvijas Ornitoloģijas biedrības vietā mūsu interesi būtu piesaistījusi kāda nebūt tikpat aktīva Latvijas Kino biedrība, tad viss būtu sanācis pilnīgi citādāk.
Lasītājiem, kam Mika Zvirbuļa vārds neko neizsaka, īsi uzrakstīšu, ka tas ir viens no visu laiku labākajiem latviešu kino operatoriem. Dažas no slavenākajām filmām ir “Elpojiet dziļi”, “Mans draugs – nenopietns cilvēks”, “Akmens un šķembas”.
Apmēram pirms gada bija iespēja noskatīties pusotru stundu garu video, kurā Miks Zvirbulis stāsta par savu dzīvi un darbu. Tas joprojām ir pieejams, ļoti iesaku. Patiesa bauda skatīties un klausīties, kā runā īsts amata profesionālis. Lasāmā versijā tas pats pieejams šeit.
Grāmatu nemaz nebiju plānojis lasīt, laikam biju kādā atsauksmē vai drīzāk anotācijā izlasījis ko neiedrošinošu. Tomēr sanāca tā, ka abi ar dzīvesbiedreni bijām bibliotēkā un viņa šo paņēma rokās. Tad jau jāņem.
Izlasīju dažās dienās. Diezgan daudz attēlu. Fragmenti pieejami kinorakstos. Iespējams, biju tos lasījis jau agrāk, bet, lasot grāmatu, netiku vaļā no sajūtas, ka, lūk, šo taču es jau zinu, to arī un tas arī kaut kur agrāk bijis lasīts.
Grāmata sastāv no tādiem kā maziem stāstiņiem. Iespēju robežās tie ir tematiski apkopoti pa cilvēkiem, pa filmām. Par cienījamo operatoru izteikušies arī Jānis Streičs, Andris Rozenbergs un Kristīne Matīsa.
Nespēju iedomāties, kāda šī grāmata liktos cilvēkam, kas Miku Zvirbuli vai vismaz pieminētās filmas nezina. Iespējams, ne ļoti aizraujoša. Un viens liels mīnuss, man šķiet, grāmatā tomēr ir. Tā ir kaut kas vairāk par anekdotisku stāstiņu apkopojumu, bet daudz mazāk par biogrāfiju. Piemēram, kādā no attēliem redzams Miks Zvirbulis ar sievu. Pag, viņam sieva arī – izbrīnās lasītājs? Par to nekas nebija rakstīts! Un tad sametas žēl, jo vai tad tiešām kāds par šo cilvēku rakstīs biogrāfiju? Pavisam reti par vienu cilvēku mēdz uzrakstīt vairāk par vienu grāmatu. Lai vai kā, labi, ka tāda grāmata tapusi un paldies tās autorei.
Subjektīvais baudījums 7/10.