No bērnības atceros trīs veidu vilcienus. Apaļos, kantainos un dīzeļus. Vislabāk man patika kantainie, tie likās modernāki. Ja vajadzēja braukt ar vilcienu, cerēju, ka būs kantainais. Iekšpusē gan viņi tik un tā šķita vienādi. Varbūt vienīgi lampu abažūri mēdza atšķirties, bet arī ne vienmēr. Un dīzeļiem atceros tikai mīkstos sēdekļus, nevis koka.
Lai arī ar vilcienu braucu labi ja dažas reizes gadā, tomēr darba dēļ tos redzu gandrīz katru dienu. Ilgi nevienu apaļo vilcienu nebiju redzējis un biju pieņēmis, ka tie visi jau nonākuši metāllūžņos. Bet tā tomēr nav!
Lūk, šis eksemplārs joprojām vizina pasažierus uz Tukumu, Rīgu un droši vien arī uz Ogri, Jelgavu vai Saulkrastiem.
Uzbūvēts tas 1966. gadā, tātad tikko piedzīvojis apaļu jubileju (nez, ko tas saņēma svētkos, eļļas kanniņu?). Pēc tam tas piedzīvojis vairākus kapitālos remontus, no 2013. gada oktobra divus gadus nav braucis nemaz, bet nu atkal ir ierindā. Vecos koka sēdekļus nomainījuši mīkstie krēsli. Piedzīvojis vismaz trīs dažādus krāsojumus. Vairāk bildīšu un iekšpusi var aplūkot te.
Jādomā, ka lūžņos tas nav nonācis tādēļ, ka bijis viens no pirmajiem modernizētajiem vilcieniem savā laikā. Tad jau kādu laiku vēl pasažierus vizinās.
Nezinu, kā citiem, bet man tie koka beņķi liekās daudz ērtāki, nekā zilie krēsli, kas ir modernizētajos vilcienos. Jā, smukāki no malas ir zilie, bet koka beņķos ērtāk bija sēdēt.
Pilnīgi piekrītu.
Ja bērnības atmiņas neviļ, tad galvenā atšķirība oriģinālajā interjerā bija tieši tie beņķi – visos apaļajos elektrovilcienos koka, kantainajos – mīkstie. Apaļajos, šķiet, arī logi bija koka rāmjos, kuri mēdza sprūst, kad taisīja vaļā vēdināšanai. Kantainajos rāmji laikam bija metāla, un tādas sprūšanas problēmas vairs nebija.
Es atceros, ka dīzeļiem manā bērnībā nebija ne koka logu, ne koka sēdekļu, bet par kantainajiem neatceros. Varbūt tā arī bija. Toties kantainajiem parasti bija cita veida lampu abažūri.
Tas nemaina lietas būtību, ka zilajos beņķos nav tā ērtākā sēdēšana. Arī tajos mīksajos beņķos, kas bija, kā Tu minēji, kantainajos vilcienos, bija daudz ērtākā sēdēšana, nekā zilajos beņķos.
Runājot par “kantainiem” elektrovilcieniem – īsts kantainis ir šis, tam pat durvis bija ar roku jāatver! Un – es pat esmu ar tādu bērnībā braucis no Rīgas uz Jelgavu, tālāk vilciens brauca uz Tukumu II
https://scaletrainsclub.com/board/download/file.php?style=1&id=51041&sid=6ec4bfbe159ccc622616bf1074ed43ee&mode=view&fbclid=IwAR0GcKMFXHReOulMYX4yN5p4a7g05FZ8x9lFgufjFgzjTbzqdjurWvlwc2k