Vai meļiem var uzticēties?

Uzjautrina šīs dienas Saeimas frakciju komentāri balsojuma par ģenerālprokurora amata kandidāta apstiprināšanu sakarā. Praktiski visas frakcijas pauž lielāku vai piezemētāku pārsteigumu. Jautā, kam gribi – visi ir balsojuši par Maizīša apstiprināšanu. Rezultāti nepārprotami parāda, ka apmēram puse no viņiem melo. Tie ir ~50 deputāti…

Manis pēc cilvēks var būt zaglis, ļauns, riebīgs, vienalga kāds, bet ja tikai viņš daudz maz godīgi saka, ko dara. Jo tas ir visa pamatā. Cilvēkam, kurš hroniski melo, nevar uzticēties nevienā jautājumā. Viņš visu laiku ir jākontrolē, kas prasa pārāk daudz laika, lai būtu kāda jēga no tāda “darbinieka”. Man kā darba devējam – tautas pārstāvim šādus darbiniekus – deputātus pilnīgi ar koku prasās patriekt.

Pamazām sākas arī vēlēšanu kampaņas, atkal būs solījumi, “četru gadu programmas”, debates un tā tālāk. Kāda jēga no tā visa, ja vismaz puse galveno aktieru ir patoloģiski meļi? Manuprāt, nekāda. Tādēļ es aicinu mums sniegtos solījumus neievērot, “četru gadu programmas” ignorēt un savu laiku debašu vērošanai netērēt. Tā vietā labāk spriest pēc deputātu kandidātu darbiem. Esošie deputāti strādā, veicot balsojumus. Tādus, kā piemēram, šodienas.

2 thoughts on “Vai meļiem var uzticēties?

  1. Jautājumam vajadzētu skanēt. Vai “meļiem” var uzticēties?
    Es, protams, uztvēru, ka ar šo vārdu ir apskatīta konkrēta indivīdu grupa, bet pēc definīcijas ņemot jautājums pats par sevi ir retorisks.
    Par to, ka cilvēkam jāspēj atbildēt par sevis izadrīto, Tev piekrītu. Var noklusēt vēl un nepateikt konkrēti, bet sniedzot tiešu atbildi, tai jābūt patiesai.

    1. Protams, ka jautājums ir retorisks. Bet man bail domāt par tuvojošos vēlēšanu prognozējamajiem rezultātiem. Tie ar lielu varbūtības iespēju pierādīs pretējo.

Ir ko piebilst?