Kad mācījos Ventspilī un dzīvoju kojās, ugunsdzēsības trauksmes signāla atskanēšana bija apmēram iknedēļas parādība. Cēlonis tam bija gluži vienkāršs – kādam virtuvē atkal gadījās kaut ko piededzināt. Drīz vien pieradām sirēnas kaukšanu ignorēt.
Reiz man nācās piedzīvot trauksmi bibliotēkā Nīderlandē. Līdzcilvēki samērā vienaldzīgi pameta telpas, devās uz garderobi un drīz vien uzzināju, ka tā ir tikai ikmēneša mācību trauksme. Kāds vēl piebilda – ja teroristiem būtu nopietns plāns uzbrukt bibliotēkai, to vajadzētu darīt kādā no šīm pierastajām ikmēneša trauksmēm.
Pie regulārām ugunsdzēsēju trauksmes sirēnu pārbaudēm arī esmu jau pieradis un, tās kārtējo reizi izdzirdot, nesatraucos un mierīgi turpinu iesāktos darbus.
Ko te vēl piebilst?