Maskavas forštate februārī

Izlasīju par Maskavas forštates bildēšanas pasākumu un nolēmu pieteikties. Ja manu dalību apstiprinātu, vajadzētu ar parasto, “vienreiz lietojamo” fotoaparātu apstaigāt Maskavas forštati un pabildēt īpašākās vietas un mirkļus. Kopā tie ir 27 kadri. Vēlāk no katra autora tikšot izvēlēts viens interesantākais kadrs, kurš tiktu publiskots kopā ar citu autoru veiksmīgākajiem fotouzņēmumiem. Manu dalību apstiprināja un tagad varu pastāstīt, kas no tā visa ir sanācis. Vienīgi nezinu vēl, kurš būs tas “veiksmīgais kadrs”.

Maskavas forštates robežas, nedaudz vienkāršojot, ir Daugava – 13. janvāra iela – Gogoļa iela – dzelzceļa sliedes – Slāvu iela. Sanāk, ka visa Centrālā stacija ir Centra apkaimē, bet, piemēram, Stokmens un Forum Cinemas – Maskavas forštatē.

Uzreiz izlēmu, ka populārākajiem objektiem kā centrāltirgus vai Krasta ielas Lido nepievērsīšos. Tie ir visiem zināmi objekti un nav pārāk interesanti arī man pašam. Atliku kartē apmēram 40 apmeklējamus punktus. Daļu no tiem atradu, lietojot Google maps street view.

Maskavas forštatē iegriežos gandrīz katru dienu, tāpēc bildēšanai noteiktajās divās nedēļās ar astīti fotoaparātu ņēmu līdzi. Tā sakot, ja nu pa ceļam gadās kas interesants. Speciāli ar mērķi tieši bildēt gāju vienu reizi. Pēc kadra uzņemšanas to pašu atkārtoju ar telefonu. Kāpēc ar telefonu nevis fotokameru? Lai man būtu adekvātāks priekšstats par bildes kvalitāti.

Ja interesantas vietas meklē Google maps, tad dzīvē bieži nākas secināt, ka tāda īsti piemērota punkta, no kura uzņemt attēlu, nemaz nav. Vai arī interesanto objektu bojā, piemēram, noparkotas automašīnas. Ir arī tādi ievērības cienīgi objekti kā Latvijas Kultūras akadēmija. kas no ārpuses diez ko īpaši neizskatās.

Līdz šim nebiju ievērojis, ka Maskavas forštatē ir tik daudz ēku ļoti sliktā stāvoklī. Īpaši tas attiecas uz Maskavas ielu Daugavpils ielas rajonā, Daugavpils un Ludzas ielu. Ir arī pārītis atjaunotu koka ēku, bet manis atrastās bija diezgan grūti glīti nofotografēt.

Daudzas bildes ar kontekstu būtu interesantas, bet bez tā nav saprotamas. Piemēram, caursprauktuve Daugavpils ielā. Vai arī – stāv apaļīga meitene pieturā, gaida tramvaju un zīmē bloknotā tievu, garu skaistuli. Ārā ir mīnus desmit grādi, bet cimdiņu nav un nevajag.

“Vienreiz lietojamais” fotoaparāts ir ārkārtīgi vienkāršs. Tam ir slēdzis zibspuldzei, poga knipsēšanai un rullītis filmiņas patīšanai tālāk. Diezgan mulsinoši, ka nevar ne pievilkt tuvāk, ne redzēt fokusu. Pēdējoreiz ar līdzīgas sarežģītības filmiņu aparātu rīkojos pirms kādiem desmit gadiem. Ar “vienreizējo kameru” sabildētos attēlus vēl neesmu redzējis. Ar telefonu uzņemtos gan. Varbūt esmu pārāk pieradis pie digitālā fotoaparāta, bet nebiju gaidījis, ka būs tik slikti. Galvenā problēma – neasas bildes. Ko gaidīt no “vienreizējā fotoaparāta” attēliem, vispār nestādos priekšā.

Kā sanāca, tā arī būs jāņem par labu. Te ir visas bildes no telefona, kuras iekļuva arī parastajā fotoaparātā + vēl dažas.

Saņemtais darba instruments.
1. Ilgstoši pamesta ēciņa Maskavas ielā. Kādreiz šī droši vien bijusi klusa vieta. Tagad grūti iedomāties, ka kāds gribēs dzīvot blakus intensīvajai Dienvidu tilta brauktuvju satiksmei.
2. Turpat netālu pie Dienvidu tilta aizbēdzis intelektuālis. Vispār tas jau skaitās Ķengarags, bet nebūsim sīkumaini.
3. Bijusī alus darītava Vārpa Maskavas ielā. Beidza savu darbību 2004. gadā. Tagad tā ir vairs tikai liela pamesta teritorija.
4. Mazliet tālāk namiņš Maskavas ielā. Abās Maskavas ielas pusēs reljefs ir augstāks un iela ir tādā kā ielejā. Trotuārs no paaugstinājuma atdalīts ar sētiņu, kura savu laiku jau nokalpojusi.
5. Onkulis veic pierakstus burtnīciņā. Brillēm vairs tikai viens stikls palicis, bet fotogrāfijai piekrita bez ierunām.
6. Ēkas var būt greznotas gan ar statujām, gan satelīta šķīvjiem.
7. Šķūnīšiem nav jābūt pelēkiem un neizteiksmīgiem. Šie atrodas starp Maskavas un Jersikas ielām.
8. Eja starp Maskavas un Līksnas ielām. Garām ejošais, laipnais jauneklis teica, ka to dēvējot par Šauro ielu. Varbūt dēvē arī, bet Šaurā iela tomēr atrodas mazliet tālāk uz centra pusi.
9. Drīzumā nojaucamai ēkai Jersikas ielā kāds piestiprinājis puķu pušķi.
10. Apbūve Līksnas ielā. Grūti iedomāties mūsdienās ceļam tādus objektus kā piebūvīte kreisajā pusē.
11. Īsajā Tējas ielā slēpjas Rīgai neierasti raiba ēciņa. Turklāt ar priedi! Tas šajā apkaimē ir ļoti neparasti.
12. Rest in peace.
13. Vagonu parks. Viena no labākajām vilcienu vērošanas vietām Rīgā.
14. Elektrisko vilcienu nostūris. Dīzeļvilcieni mēdz stāvēt Avotu apkaimes pusē.
15. Arhitektoniska pērle Ludzas ielā.
16. Sludinājumu dēlis Ludzas ielā. Tas nav skats no sētas, tā ir ēkas fasādes puse.
17. Viena no mazākajām Ludzas ielas mājiņām. Spriežot pēc jumta, tās dienas ir skaitītas.
18. Ludzas ielā ir arī šādas ēkas un, iespējams, pat apdzīvotas, jo pirmā stāva logi veseli. Tiesa, varbūt tas tikai tādēļ, ka pretī atrodas Rīgas Pašvaldības policijas iecirknis.
19. Var apcerēt, kā Daugavpils ielas kaķītis tur ticis, cik ilgi jau tup un kā tiks lejā.
20. Šo Maz-mājiņu Daugavpils ielā pārdod jau ilgus gadus. Logu nav, durvju nav, bet ir aprūsējis satelīta šķīvis.
21. Kā tas ir bijis iecerēts? Šķūnītis ar logu un ieeju no ielas? Priekšnams? Mazs veikaliņš?
22. Daugavpils ielas un Kalna ielas stūris. Parasta, apkaimei tipiska ēciņa bez neviena plastmasas loga.
23. Rimbulīši Daugavpils un Jēkabpils ielu stūrī.
24. Ilgus gadus pamesta piecstāvene Daugavpils ielā.
25. Ūdenstornis Jēkabpils un Žaņa Lipkes ielu krustojumā.
26. Pagalms Katoļu ielā. Par mazās blakus ēciņas kādreizējo eksistenci liecina ķieģeļu atliekas un krietni garš skurstenis.
27. Katoļu ielas skārda namā atrodas dienas centrs bezpajumtniekiem un maznodrošinātajiem. Vasarā viņiem droši vien ir diezgan silti.
28. Autobusi Abrenes ielā gaida savu kārtu uz kārtējo reisu.
29. Ēka Strūgu ielā. Turklāt bez neviena grafiti ķēpājuma!

 

30. Ainas no seno mākslinieku dzīves.
31. Zivju cienītājs grib tikt pāri Daugavai. Prom no Maskavas forštates!
32. Ja kādreiz ievajagas izsaukt miliciju, dodieties uz Gogoļa un Lāčplēša ielas krustojumu!
33. Izbijusi frizētava Firsa Sadovņikova ielā.
34. Latgalīte veras ciet, tāpēc reportāžas no iekšpuses nebūs.
35. Pirms dažiem gadiem Maskavas / Turgeņeva/ Puškina kvartālu patīrīja no graustiem. Tagad ir liels, tukšs laukums, no kura var vērot šādas ainas. Kamēr uzņēmu bildi, pie manis atskrēja vietējo perdeļsunīšu bariņš ar iebiedēšanas nolūkiem.
36. Veca, skaista koka ēciņa Elijas ielā.
37. Gogoļa un Puškina ielu krustojumā atrodas viena no lielākajām un greznākajām Maskavas forštates ilgstoši pamestajām ēkām.
38. Putnu būrīšu kompozīcija pie Spīķeriem.

Sabildētie objekti kartē.

Piektdienas rīts Rīgā

Šorīt paskatījos pa logu un nolēmu uz darbu doties nesteidzīgi. Nodomāju – kurš gan šodien vispār būs ieradies laikā? Varbūt vienīgi kolēģis, kurš dzīvo darbam blakus.

Ebreju kapi

Kad izveidojusies sniega sega, var sākt piebarot mazputniņus. Kā reiz vakar pie mājas novēroju lielās zīlītes neierastos daudzumos, pārmeklējam koku zarus. Izņēmu no skapīša zīlīšu barotavu, piepildīju ar sēkliņām un pakāru pie loga. Laukā redzēju zilzīlīti. Tikai šodien nebūs laika paskatīties, kā viņām sēkliņas iet pie sirds.

Ātri vien sapratu, ka doties uz bērnudārzu ar ratiem, bija kļūda. Ātrāk un vieglāk būtu ticis galā, nesot jauno paaudzi rokās. Bērnu ratu stumšana pa nenotīrītu, padsmit centimetrus biezu sniega kārtu, nav nekāda izklaide. Visvairāk tracina neredzami akmeņi un ielu apmalītes. Kāds onkulis pamāca, ka ratus vajagot vilkt, nevis stumt, būšot vieglāk. Zinu, ka tā ir, bet tad nevar redzēt kur iet vai arī ļoti viegli ratus nejauši apgāzt ar visu dārgo kravu. Meitai tikmēr galvenā rūpe tikt pie sniega, ko paspaidīt un pamētāt pa ceļam.

Automobiļi kustas ļoti lēni. Vienam otram, uzsākot braukšanu, vispirms pamatīgi izspolē riteņi. Pirmo reizi redzu, ka trolejbuss no pieturas spēj izkustēties vien ar kādu septīto mēģinājumu. Sastrēgumi. Pat pagalmos rindas, lai izbrauktu laukā ar automašīnu. Pretī nāk sieviete ar divriteni. Jā, nāk, nevis brauc. Pie mājas redzama sētniece ar sāls paku. Kaut velns parautu visus tos slinkuma lāpītājus ar viņu sāli!

Lomonosova iela
Uz ielām ar mazāk intensīvu satiksmi izskatās šādi. Te arī redzams pirmais upuris.

Gandrīz vai jautri nolūkoties, kā cilvēki kāpj lejā pa Vagonu parka gājēju pārvada kāpnēm, ja tikai tas pats nebūtu jādara pašam. Augšā tikt vēl ir diezgan viegli, lejā bez turēšanās pie margām nošļūkšana uz dibena ir pilnīgi droša. Varētu sanākt diezgan interesants video, ja kāds apakšā pafilmētu lejā nācējus.

Vagonu parka gājēju pārvads
Vagonu parka gājēju pārvads

Pa ceļam satieku pazīstamu sētnieci – dāmu pensijas gados. Apmaināmies ar pieklājības frāzēm un tad viņa paziņo, ka dodas rakstīt atlūgumu. Viņa vairs negribot izskatīties kā vergs, bet gan kā sieviete! Interesanti, kā viņas paziņojumu uztvers darba vietā.

Pats darbā esmu nonācis nevis ierastajā stundā, bet stundā un divdesmit minūtēs. Kabinetā ir tikai viens kolēģis, protams, tas, kurš dzīvo vistuvāk.

Apaļais elektrovilciens

No bērnības atceros trīs veidu vilcienus. Apaļos, kantainos un dīzeļus. Vislabāk man patika kantainie, tie likās modernāki. Ja vajadzēja braukt ar vilcienu, cerēju, ka būs kantainais. Iekšpusē gan viņi tik un tā šķita vienādi. Varbūt vienīgi lampu abažūri mēdza atšķirties, bet arī ne vienmēr. Un dīzeļiem atceros tikai mīkstos sēdekļus, nevis koka.

Lai arī ar vilcienu braucu labi ja dažas reizes gadā, tomēr darba dēļ tos redzu gandrīz katru dienu. Ilgi nevienu apaļo vilcienu nebiju redzējis un biju pieņēmis, ka tie visi jau nonākuši metāllūžņos. Bet tā tomēr nav!

ER2M-60509
ER2M-60509 Vagonu parkā. Blakus kantainais.

 

ER2M-60509
ER2M-60509

Lūk, šis eksemplārs joprojām vizina pasažierus uz Tukumu, Rīgu un droši vien arī uz Ogri, Jelgavu vai Saulkrastiem.

Uzbūvēts tas 1966. gadā, tātad tikko piedzīvojis apaļu jubileju (nez, ko tas saņēma svētkos, eļļas kanniņu?). Pēc tam tas piedzīvojis vairākus kapitālos remontus, no 2013. gada oktobra divus gadus nav braucis nemaz, bet nu atkal ir ierindā. Vecos koka sēdekļus nomainījuši mīkstie krēsli. Piedzīvojis vismaz trīs dažādus krāsojumus. Vairāk bildīšu un iekšpusi var aplūkot te.

Jādomā, ka lūžņos tas nav nonācis tādēļ, ka bijis viens no pirmajiem modernizētajiem vilcieniem savā laikā. Tad jau kādu laiku vēl pasažierus vizinās.