Par sieviešu lietām

Starptautiskajā sieviešu dienā droši vien piederas rakstīt par sievietēm. Un citi to arī dara. Diena vēl nav pat pusē, kad LSM jau paspējuši ievietot trīs rakstus par sieviešu (līdztiesības) tēmu.

Es domāju, ka caurmērā sievietes nav ne dumjākas, ne gudrākas par vīriešiem. Droši vien sievietes ir mazliet empātiskākas un emocionālākas, bet tas arī viss. Pētījumiem par šīm tēmām es nespēju ticēt pārspīlētā politkorektuma dēļ. Tas ir, par sievietēm jāraksta vai nu labu, vai neko. Pie Ritvara var redzēt, kā izskatās, ja tā nedara.

 

Ja man jālasa, ka sievietes ASV saniknojušās par viņu valsts prezidenta vēsturiskiem izteikumiem, kā dēļ aicina sievietes šajā dienā protestēt un nedoties uz darbu, tad es to redzu kā milzīgu mazvērtības kompleksu izpausmi. Ja šīs sievietes pašas sevi uztvertu kā vismaz vienlīdzīgas tam pašam ASV prezidentam, viņas to neņemtu galvā. Bet nē, masu mediju paspilgtinātie Trampa izteikumi ir trāpījuši vārīgā vietā un turpmākā rīcība ir visai paniska ārdīšanās. Tas nebūtu iespējams, ja šīs dāmas būtu pārliecinātas par sevi un tiešām sevi uzskatītu par vīriešiem vienlīdzīgām. Visādi tipi, kas kādreiz pateiks kaut ko nievājošu par pretējo dzimumu, atradīsies vienmēr. Ja attiecīgajām dāmām ir problēmas to saprast, tad man ir mazliet žēl, kā viņas spēj bojāt pašas savu dzīvi.

 

ANO met pagali kopējā ugunskurā, aicinot sievietes cīnīties par vienlīdzīgu darba algu ar vīriešiem. Principā jau tas nav nekas slikts. Bet padomāsim loģiski.

Ja es kā jaunais, zaļais speciālists meklēju darbu, man nekādu lielo naudu neviens no sākuma nemaksās. Man vajadzēs sevi un savas spējas pierādīt. Pieredzes iegūšana prasa laiku. Tur neko nevar darīt. Bet, ja būšu sevi sekmīgi apliecinājis, varēšu pēc tam lūgt algas pielikumu vai meklēt citu, labāk atalgotu darbu.

Patīk tas kādam vai nē, sievietēm daba ir piešķīrusi māmiņu lomu. Mazais bērniņš jāiznēsā, jādzemdē, pēc tam par viņu jārūpējas. Arī tas prasa laiku un tur neko nevar darīt. Principā var arī vīrietis izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu, bet tas man liekas mazliet pretdabiski. Mazajam bērniņam māmiņa ir daudz svarīgāka nekā tētis. Kaut vai tādēļ, ka mamma pupu var iedot, bet tētis…

Ja pie manis kā darba devēja atnāk 25 gadus vecs jauneklis un 25 gadus jauna māmiņa, kurai ir divi bērni, tad tam vīriešcilvēkam pieredze būs lielāka. Viņš savas profesionālās pieredzes iegūšanai būs ieguldījis vairāk laika. Viņš kā darbinieks būs vērtīgāks un pelnījis lielāku atalgojumu. Ne jau tā māmiņa ir slikta, bet viņai nav bijis laika iegūt tādu pašu pieredzi.

 

Visbeidzot Latvijas radio secinājuši, ka viesos pie sevis daudz biežāk aicina vīriešus nekā sievietes. Raksts, jāatzīst, visai korekts, bet tam seko aptauja ar trim atbilžu variantiem.

Tā kā man šķiet, ka sievietes nav ne ar ko labākas vai sliktākas par vīriešiem, tad pirmais variants atkrīt.

Otrais variants savukārt neprecizē, kas ir “vairāk”. Tas ir virs esošajiem 32%? Vai virs 50%?

Trešais vispār izskatās pēc ņirgāšanās un aptaujas padarīšanas par absurdu. Gara acīm iztēlojos, kā Vējonis un VVF pilda IQ testu, lai saņemtu pielaidi tiešajam ēteram LR1 rīta programmai “Labrīt”.

 

Šie ir tikai trīs niecīgi piemēri no “nebeidzamās sieviešu cīņas par līdztiesību”. Tie visi lej ūdeni Trampa dzirnavās, bet vieglāk, protams, apsaukt oponentus par populistiem un putinistiem.

Visbeidzot es esmu priecīgs, ka manā personīgajā sieviešu dzimuma paziņu lokā šādu “cīnītāju” nav, vismaz diez ko kaislīgu nē. Viņas tiešām ir īstas sievietes un no sirds vēlu viņām visu to jaukāko gan šodien, gan visās pārējās dienās!

T.s. vīriešu diena

Pirms diviem gadiem pirmoreiz piedzīvoju kolektīva vīriešu sveikšanu tā saucamajā vīriešu dienā. Biju drusku uzvilcies un morāli gatavs aizstāvēt savu nacionālo pozīciju. Bet mani saigaidīja smaidīgas kolektīva meitenes un uzklāts galds. Viena no meitenēm teica īsu apsveikumu un tajā bija teikts, ka šim brīdim nav nekāda sakara ar armiju, meitenes vienkārši grib apsveikt mūsu kolektīva vīriešus. Es nezinu, cik lielam īgņam jābūt, lai tādā brīdī sāktu runāt par politiku un pasūtītu meitenes dillēs.

Šī tradīcija ir ikgadēja. Nekad tur nav bijis nekāda sakara ar armiju. Meitenēm sagādā prieku sveikt puišus un man tīri cilvēcīgi negribas viņas apbēdināt ar piemeklētu principiālu nostāju. Turklāt šie svētki mūsu kolektīvā reāli ir meitenēm, jo tieši viņas šajā dienā ir vispriecīgākās.

Jā, ja ļoti grib, tad principā vīriešu dienu var svinēt citā datumā. Uz to pat aicina. Brīnumjauki, es tikai gribētu redzēt tādus aicinātājus reāli svinam vīriešu dienu sevis piemeklētajā datumā. Es varētu arī teikt, ka gribētu redzēt šos “varoņus” pasūtām tālāk smaidīgas meitenes, bet tad es melotu. Meitenes tādu attieksmi nav pelnījušas.

Garāmgājēja piezīmes

Ir vīrieši, kuri skatās uz atkailinātām sieviešu kājām. Viņus tās interesē. Tāpat ir arī vīrieši, kuri tās lāgā neievēro. Turklāt pēdējo, cik novērots, ir daudz vairāk nekā pirmo.

Ir arī sievietes, kuras skatās uz sieviešu kājām. Ne obligāti atkailinātām. Un vispār jau – ne obligāti tikai uz kājām vien. Cik novērots, viņu ir mazliet vairāk nekā vīriešu, kuri skatās uz sieviešu kājām.

Tiktāl tas varbūt arī nav nekas sevišķas ievērības cienīgs, bet ir viena būtiska atšķirība vīriešos-skatītājos un sievietēs-skatītājās. Tas ir acu skatiens, sejas izteiksme.

Vīriešu sejās parasti nevar redzēt īpašas emocijas. Skatiens parasti ir salīdzinoši neuzkrītošs. Nevar pat īsti pateikt – patīk viņam tās kājas vai nē, kaut gan, droši vien jau patīk, ja reiz skatās.

Toties sieviešu sejās brīžiem pat grūti nepamanīt emocijas. Skatiens caurmērā ir daudz uzkrītošāks nekā vīriešiem. Tas mēdz paust milzu sašutumu un skaudību. Reizēm man par to grūti savaldīt smieklus.

Iepazīšanās. Ko vēlas sievietes?

Par pētījumu

Manuprāt, iepazīšanās sludinājumi ir tāds kā neliels, lielākoties nekomerciāls fenomens. Parasti cilvēks tajā cenšas kaut ko pateikt par sevi un norāda kādu vēlamo īpašību otram cilvēkam. Un aiz šīm vēlmēm reizēm tiešām var saskatīt reālu cilvēku. Vientuļu māmiņu. Jaunu, nepieredzējušu meiteni. Klusu puisi sapņotāju. Pieredzējušu, skeptisku vīru. Utt. Nav jau mūsdienās nemaz tik daudz iespēju apskatīt kaut ko godīgu, kas nāk no pilnīgi sveša cilvēka. Protams, ne jau visi, varbūt pat ne lielākā daļa no sludinājumiem ir godīgi rakstīti. Tomēr tas vien, ka ir arī godīgie sludinājumi, man šķiet daudz un vērtīgi.

Aplūkoju 100 sieviešu iepazīšanās sludinājumus un izrakstīju īpašības, kuras sievietes uzskatīja par vēlamām sevis meklētajam kandidātam. Centos tās arī apkopot, cik nu bija iespējams. Sākotnēji tik daudz sludinājumus nebiju domājis apskatīt, bet darbojoties sapratu, ka citādi būs grūti veidot vispārinājumus.

Kopējā aina iznāca apmēram šāda.

  • Svarīgākais kritērijs, kuru norāda sludinājumos, nepārsteidzošā kārtā ir vecums – tika minēts 34 sludinājumos. Pieļauju gan, ka tas tiktu minēts daudz biežāk, ja vien sludinājuma ievietotājam nebūtu obligāti jānorāda savs vecums un atrašanās vieta (vēlamo atrašanās vietu norādīja tikai 8 sievietes).
  • Vēl kā prasību mēdz norādīt arī, lai vīrietis būtu brīvs, bet to nemēģināju uzskaitīt, jo pieņemu, ka lielākoties šī prasība iepazīšanās sludinājumos to ievietotājām šķiet pašsaprotama.
  • Diezgan daudz sieviešu (25) vispār nekādas prasības nenorāda. Lielākoties viņas arī neko neuzraksta par sevi, bet ne vienmēr. 19 sievietes bija norādījušas tikai vienu īpašību, piemēram, vēlamo vecumu vai, ka vīrietim jābūt sirsnīgam.
  • Dažos sludinājumos tiek ierakstīts dzejolis, lirisks teksts vai citāts no kādas grāmatas, tādējādi otram tiešas prasības neizvirzot un arī par sevi neko tieši nepasakot.
  • Mēdz būt diezgan daudz sieviešu, kuras uzskaita veselu jūru ar nosacījumiem otram cilvēkam, bet pašas par sevi atklāj maz vai tikpat kā neko.
  • Visvairāk sievietes vēlas, lai vīrietis būtu mīļš. Tas tika minēts 16 sludinājumos. Vēl vīrietim jābūt jaukam, kas norādīts 15 sludinājumos.
  • Bieži (13) tiek pieprasīts, lai vīrietim nebūtu kaitīgu ieradumu. Biežāk to min sievietes gados, bet ne tikai.
  • Diezgan bieži (13) tika norādīti arī vēlamie auguma parametri. 12 gadījumos no tiem sievietes meklēja garu, slaidu vai vismaz ne resnu vīrieti. Un tikai vienā gadījumā bija norādīts, ka vīrietim nav jābūt gara auguma.
  • Nākošās svarīgākās īpašības ir sapratne un godīgums – pa 11 reizēm. Vēlams arī, lai viņš būtu puslīdz gudrs vai inteliģents (9).
  • Šad tad tika norādīta prasība vīrietim labi saprasties ar bērniem. Lielākoties to, protams, lūdza māmiņas ar bērnu (vai vairākiem), bet ne tikai. Divos gadījumos sievietes vīrieti ar bērnu par uzskatīja par vēlamu variantu.
  • Materiāli patstāvīgo pusi par svarīgu uzskatīja 7 sievietes. Viena no viņām arī atklāti norādīja, ka vīrietim jāspēj viņu pabalstīt grūtos brīžos.
  • Šad tad sievietes vēlas arī, lai vīrietis būtu jautrs (7), aktīvs (5) un nopietns (5). Tāpat piecām sievietēm gribējās dibināt kontaktu ar romantiskiem vīriešiem.
  • Mazliet nobrīnījos, ka izskatīgus vīrus meklē tikai 5 sievietes. Un spēcīgus – tikai divas.
  • Kādos 4-5 gadījumos sieviete meklē tikai vienkāršu draugu vai sarunu biedru (vai tā vismaz raksta). Man liekas, ka vīrieši šito nekad nespēj saprast :).
  • Vēl piecas sievietes vēlējās, lai vīrietis būtu čakls, prasmīgām rokām, draugos ar tehniku utml.
  • Vēlamo horoskopu norādīja tikai viena sieviete. Man pirms tam likās, ka būs vairāk :).
  • Vidēji vienā sludinājumā tiek norādītas 3-4 prasības.
  • Prasīgākās sievietes parasti ir vecumā no 18-55. Pašas jaunākās un pašas vecākās parasti nav ļoti prasīgas.
  • Lielākais izvirzīto prasību skaits bija 13. Pati meitene par sevi nenorādīja gandrīz neko.

Nedomāju, ka sludinājumi objektīvi rāda, ko katra no sievietēm vēlas. Piemēram, tās kuras nenorāda (tikpat kā) nekādas prasības otram cilvēkam var būt gan tādas, kurām tiešām nav nemaz tik svarīgi, kāds tas otrs cilvēks ir, gan arī tādas, kuras neprot savas vēlmes formulēt. Daudzas lietas var arī šķist pārāk pašsaprotamas vai vienkārši neienāk prātā, rakstot sludinājumu, piemēram, ka vīrietim jābūt kārtīgam vai arī lai viņš nav precējies. Tomēr vairāk vai mazāk precīzu galveno sieviešu vēlmju kopskatu var gūt. Un vispār jau sieviešu vairākums nemaz tik daudz no vīrieša nevēlas. Galvenais, lai būtu līdzīgs vecums, lai vīrietis ir jauks, bez kaitīgiem ieradumiem, mīļš, un godīgs.

Rīt par vīriešiem.

Par emancipāciju un džentlmeņiem

Saskaņā ar maniem personīgajiem novērojumiem diezgan liela daļa Latvijas sieviešu vēlas, lai pret viņām izturas, tā teikt, džentlmeniski. Atver durvis, palīdz uzvilkt mēteli, nopērk ziedus, nes visādus smagumus viņu vietā utml. OK, lai tā būtu. Bet tajā pašā laikā vārgās, neaizsargātās sievietes ir emancipējušās tik tālu, ka paģēr vismaz vienādas tiesības ar vīriešiem. Šī pretruna pamatīgi sarežģī vīriešu dzīves.

  • Tu viņai palīdzi nest iepirkumu maisiņu – tātad uzskati par vārgāku.
  • Tu viņai nepalīdzi nest maisiņu – esi rupeklis un netieši liec viņai pazemoties, pieprasot, lai veic šo darbību.
  • Tu viņu palaid tramvajā apsēsties – uzskati viņu par vecu vai vārguli.
  • Tu viņu apsēsties nepalaid – domā tikai par savas pakaļas ērtībām.
  • Tu viņai izsaki komplimentu – tātad pieglaimojies, tev ir kaut kas aiz ādas un gribi viņu ievilkt gultā.
  • Tu viņai komplimentus nesaki – tātad viņa tev patiesībā nemaz nepatīk.

Un tā tālāk. Es savos piemēros mazliet pārspīlēju, bet doma ir skaidra. Nevaru teikt, ka personīgi ļoti pārdzīvoju par šo problēmu, bet ir bijuši nepatīkami brīži, kad no manis ir gaidīts viens, bet esmu rīkojies tieši pretēji. Domāju, ka ikvienam vīrietim tā ir gadījies. Ja tam visam pieiet diezgan nopietni, ir sarežģīti, jo cik sieviešu – tik uzskatu par to, kādam jābūt vīrietim. No vienas puses nav jau svarīgi izpatikt visiem tiem stereotipiem, bet no otras – kā tu iepatiksies kādai vajadzības gadījumā? Ja nu tieši tad tu aizšauj par garām par grādiem 180?

Mīļās sievietes, lūdzu, esiet saprotošas pret mums, ja kādreiz aizšaujam greizi un nekautrējieties mums darīt zināmas savas vēlmes. Mēs jau neesam ļauni, vienkārši – jūs esiet tik ļoti atšķirīgas :)!