Ko iesākt ar Ušakovu?

Ir vairāki Ušakovi. Viens no tiem ir reāls cilvēks, kurš ēd, dzer, staigā, runā. Viņu man gadījies redzēt divas reizes. Grīziņkalna 1. maija mītiņā, kur es viņu pirmajā brīdī nepazinu. Un Raiņa bulvārī pie referenduma par Saeimas atlaišanu iecirkņa. Nils tobrīd iecirkņa priekšā atvadījās no žurnālistiem, katram no tiem paspiežot roku. Izskatījās ļoti pieklājīgi. Uz Vecrīgu Nils nevis aizbrauca ar auto, bet aizgāja.

Ir politiķis Ušakovs. Par to varētu rakstīt ļoti daudz. Ja kāds pacenstos apkopot viņa veiktos darbus un nedarbus, sanāktu vismaz bakalaura darba biezuma materiāls.

Un tad ir masu mediju, facebook un twitter radītais Ušakova tēls. Nezinu, cik daudz cilvēku strādā pie tā veidošanas, bet šķiet, ka ne viens vien. Darbs tēla veidošanā ieguldīts liels un ir sasniegti labi rezultāti. Ušakovam ir daudz sekotāju gan feisbukā, gan tviterī. Turklāt viņam seko arī cilvēki, kuri viņa darbību neatbalsta. Bez tam sekmīgi tiek īstenota stratēģija Rīgas dome = Ušakovs.

Par cilvēku Ušakovu man vairs nav ko teikt, bet ar politiķi Ušakovu man ir ļoti vienkāršas attiecības. Ja cilvēks ir izdarījis man ko pilnīgi nepieņemamu, tad to nevar nomazgāt pat ar tramvaja biļeti bez maksas uz citu nodokļu maksātāju rēķina. Es atceros, ka Nils Ušakovs ir nobalsojis par krievu valodu kā valsts valodu Latvijā. Un mani vairs neinteresē, kādu ieganstu dēļ viņš tā darījis, vai kāda ir RD nodokļu politika, vai viņš atzīst okupāciju, vai varbūt viņam aug aste un ragi. Es par viņu nekad nebalsošu.

Es nesekoju masu mediju, facebook un twitter radītajam Ušakova tēlam. Es netērēju savu dārgo dzīves laiku un neiedziļinos tajā, ko raksta cilvēks (vai viņa komanda), par kuru es nekad nebalsošu. Neko svarīgu palaist garām tāpat nav iespējams, jo par to būs ziņots arī masu medijos, kuriem es sekoju.

Protams, feisbukā un tviterī var “komunicēt ar Ušakovu”. Lietoju pēdiņas tāpēc, ka nav skaidrs, ar ko tieši komunikācija notiek. Bet kāda jēga tam visam?

  • Vai Ušakovam ir pienākums reaģēt uz tvītu? – Nē.
  • Vai Ušakovam ir jāatbild uz komentāru feisbukā par kapu tramvaju? – Protams, nē. Viņš un viņa komanda var brīvi izvēlēties, uz kuriem jautājumiem atbildēt, bet kurus ignorēt. Tas viņam neuzliek nekādas saistības.
  • Vai Ušakovam (vai Rīgas domei) ir pienākums atbildēt uz oficiālu vēstuli, nosūtītu caur Latvija.lv? – Jā, ir.
  • Bet, ja es būšu jau “nolaidis tvaiku” feisbukā, tad cik liela būs mana motivācija vēl arī rakstīt oficiālu vēstuli? – Visai maza.

Tieši tas arī patlaban ir vērojams. Tā vietā, lai savu kritikas spēku virzītu konstruktīvi, līdzpilsoņi to nereti izšķiež sociālo tīklu komentāros.

Tikmēr Ušakovs un viņa komanda turpina ignorēt nepatīkamos jautājumus. Un viņa ideoloģiskie oponenti, ar to vairāk domājot parastos rīdziniekus (jo oponenti konkurējošās partijās ir kusli un/vai nekompetenti), arī saprot, ka viņus ignorē. Ko tādos gadījumos dara? Brēc vēl skaļāk.

Ja es kā indivīds RD norādītu, ka, lūk, Barona un Ģertrūdes ielas krustojumā bruģim radušies defekti, mani, iespējams, pat uzklausītu. Bet šo tēmu pārķer Ušakova ideoloģiskie pretinieki un zelē to līdz riebumam ilgi un skaļi, droši vien cerot, ka tādā veidā mazināsies Ušakova atbalstītāju skaits. Varbūt viņiem ir taisnība. Bet es neesmu viņu mērķauditorija. Vēl vairāk, man viņu aktivitāšu brīžiem pārmērīgā iespiešanās manā informācijas telpā mēdz krist uz nerviem. Kaut gan būtībā es tās pat atbalstu.

Cik skaļi ir jāprotestē, lai Ušakovs un partneri mainītu savu pozīciju kapu tramvaja jautājumā? Es ceru, ka kļūdos, bet man šķiet, ka tas ir bezcerīgi. Maksimums, ko var paveikt, ir mēģināt kapu tramvaja projektu sadārdzināt. Ar to es nedomāju naudu. Ja Ušakovs un viņa komanda zinās, ka viņu sliktajiem darbiem sekos (teoretizēju) iesniegumi ģenerālprokuratūrā, partijas sponsoru novēršanās vai vismaz izsmērēšana pa masu medijiem, sabiedrības spiediens tiks uztverts daudz nopietnāk. Bet kamēr viss aprobežojas ar komentāriem feisbukā…

Ko tad iesākt tiem, kuri negrib vairs Ušakovu redzēt pie varas?

Īsi sakot, jāmācās no viņa un pašiem jābūt vēl gudrākiem.

Es ieteiktu atsekot Ušakovam tviterī un feisbukā, ja vien sekošanai nav kādi sevišķi iemesli. Tieši tāpat kā viņš ignorē savu ne-elektorātu, arī mums nav vērts tērēt laiku tāda politiķa PR-am, par kuru mēs tāpat nekad nebalsosim. Turklāt liels sekotāju skaits sniedz pārliecību par sevi vai pat zināma veida iedomību. Bet ar tādiem cilvēkiem nekad nav viegli.

Dažāda veida protesti ir laba lieta, bet tie paņem cilvēku enerģiju. Ja protests neizdodas un tā rezultātā nekas netiek panākts, tad būtiski samazinās iespēja nākošo protestu sarīkot sekmīgāku. Vienkārši nebūs tik daudz spēka, enerģijas – gan paša, gan vēl jo vairāk – domu biedru. Manuprāt, liels potenciāls ir dažādu iesniegumu rakstīšanai. Tas ir, atrast sasāpējušajā jautājumā likuma pārkāpumu un vērsties ar iesniegumu pie kontrolējošas iestādes. Tādu taktiku bieži piekopj Pietiek.com komanda un dara to visai sekmīgi. Jo, redz, tautas sašutumu feisbukā vai delfos var mierīgi ignorēt. Bet oficiālu iesniegumu ignorēt nedrīkst.

Visbeidzot, kāpēc tad Ušakovs un viņa komanda par spīti visiem viņu daudzajiem mīnusiem ir tik nenormāli populāri? Tāpēc, ka nav alternatīvas. Viņa konkurenti nemācās no Ušakova un viņa komandas. Ir jābūt spēcīgai PR komandai un tai jāstrādā jau ilgi pirms vēlēšanām. Partijas, kuras vēlētāju balsis mēģina nopirkt ar plakātiem pēdējā mēnesī pirms vēlēšanām, šķiet, uzskata savu elektorātu par nedomājošiem stulbeņiem. Gan jau ir arī tādi cilvēki, bet nebūt ne tik daudz.

Ir dažādas biedrības, kuru darbošanās ir cieši saistīta ar Rīgu. Tādas ir, piemēram, Čiekurkalna attīstības biedrība, Sarkandaugavas attīstības biedrība vai domu biedru komanda Pilsēta cilvēkiem. Es ļoti gribētu redzēt, ka no šīm apvienībām rodas spēks, kurš spēj radīt reālu konkurenci Rīgas esošajai varai un nomainīt to. Kompetence viņiem jau ir.

Un, jā, protams, nekas nemainīsies, ja paši neiesim uz vēlēšanām un nenobalsosim par mazāko ļaunumu.

Prezidenta vēlēšanu procesa komentāru analīze

Izmantojot LSM prezidenta vēlēšanu teksta tiešraidi, var noteikt, kuri politiķi un politologi prezidenta vēlēšanu dienā ir runājuši taisnību vai prognozējuši precīzi, un kuri prognozējuši nepareizi vai melojuši. Neliela analīze ļauj spriest par mūsu politikas speciālistu kompetenci un mūžīgo politiķu problēmu runāt taisnību.

Zemāk izmantotie citāti izmantoti jauktā hronoloģiskā secībā.

 

Precīza informācija un prognozes

  • Žurnāliste Elita Veidemane LTV prognozēja, ka trešdien notiks pieci balsojumi, līdz būs palicis tikai viens kandidāts.
  • LTV rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka ZZS izdevies atrast trūkstošās balsis, lai ievēlētu Vējoni.
  • Viens no Zaļās partijas kādreizējiem līderiem Indulis Emsis pat trešdien Saeimā ieradies jau ar dāvanu nākamajam prezidentam – Vējonim. Viņš LTV apgalvoja, ka Vējoņa ievēlēšanu diktē politiskā loģika.

Izskatās, ka ZZS jutušies relatīvi pārliecināti par rezultātu. Ja tā, to bez aizkulišu spēlēm izskaidrot grūti.

  • Savukārt, ja šajā kārtā uzvar Raimonds Vējonis, bet Levits izkrīt no balsošanas, tad Vējonis kļūs par prezidentu, uzskata (Kārlis) Šadurskis.
  • Vērtējot pirmās kārtas balsojuma rezultātus, (Filips) Rajevskis prognozē, ka nav cerību, ka Levits būs prezidents.

 

Visticamāk, patiesība

Visticamāk, NA lielākā daļa turēja vārdu un par Vējoni nebalsoja. Jo ZZS (21) + V (23) + NA (17) = 61 balss. Par Vējoni nobalsoja 55 deputāti. Veselas 13 no 17 balsīm no NA pa kluso nomakšķerēt izskatās pēc pūces astes ziedēšanas. Līdz ar to daļa opozīcijas, acīmredzot, tik tiešām pārdevās. Paliek tikai nezināms kuri tie bija un par kādu cenu.

  • „Nav nekas slikts, ka opozīcija atbalsta kandidātu. Bet, acīmredzot, ja tas netiek atklāts, man jādomā, ka šeit ir kādas noteiktas sarunāšanas un aizkulišu spēles,” sacīja (Ilze) Viņķele.
  • “Opozīcija jau ir daļēji pārdevusies. Šobrīd tiek svērts, vērtēts, būt – atdot balsis,” LTV sacīja politoloģe Ilga Kreituse.

 

Nepareizas prognozes, meli

  • “Spriežot pēc ģīmjiem ir neliela daļa, kas zina, kas nāks un uzvarēs otrajā kārtā,” Latvijas Radio diskusijā pauda politoloģe Ilze Ostrovska.
  • “Sejās ir rakstīts, ka rezultāta šodien nebūs,” Latvijas Radio sacīja politoloģijas doktore Ilze Ostrovska. Tam piekrīt arī žurnāliste Baiba Strautmane, norādot, ka deputāti ir ķērušies pie formālā darba.
  • LRA deputāts Mārtiņš Šics LTV prognozēja, ka trešdien prezidentu neievēlēs.
  • Ekspolitiķis Jānis Jurkāns Latvijas Radio diskusijā sacīja, ka neviens no pašreizējiem kandidātiem nekļūs par prezidentu. Viņam ir aizdomas, ka, piemēram, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze (ZZS) varētu kļūt par prezidentu.
  • @AndrejsElksnins Viss iet uz to, ka koalīcija mobilizēsies un NA atkāpsies no Levita.
  • Viņa (Nellija Ločmele) gan norāda, ka šīsdienas balsošanā prezidentu tomēr neievēlēs.
  • Ivars Ījabs: turpmākā cīņa būs asiņaina.

 

Aizdomīgi izteikumi, par kuru patiesumu ir šaubas

  • Augusts Brigmanis (ZZS) Latvijas Radio teicās nezinām, kas ceturtajā balsošanas kārtā atbalstīja Vējoni. Stundas pārtraukumā frakcija gan neesot mēģinājusi uzrunāt citus politiskos spēkus, lai atbalstītu viņu kandidātu: „Neviens neies un balsis speciāli nezvejos.”
  • Lembergs gan noliedz, ka būtu mēģinājis ietekmēt balsošanas rezultātus.
  • Lembergs: Izskan jau minējumi par tirgu, bet nekāda tirgus nebūs. Tirgus nozīmē, ka tas ir jautājums par esošo koalīciju, un tas būs apdraudējums valdībai.

 

  • NA frakcijas vadītājs Gaidis Bērziņš Latvijas Radio pauda pilnīgu pārliecību, ka pilnīgi visi NA deputāti atbalsta Levitu.
  • NA deputāts Ilmārs Latkovskis LTV atzina, ka NA turpinās konsekventi atbalstīt Levitu, kuru uzskata par galvastiesu pārāku pār citiem kandidātiem.
  • LTV ziņo, ka Vējoni atbalstīja trīs NA deputāti: Kārlis Krēsliņš, Aleksandrs Kiršteins un Romāns Naudiņš, kā arī vairākām „Saskaņas” balsīm. Kiršteins gan atbildot uz šo informāciju, publicēja savu balsošanas biļetenu, kurā redzams balsojums pret Vējoni.

Pretrunīga informācija.

  • ““Saskaņas” balsis Vējonim nav un nav bijis arī visās iepriekšējās kārtās,” uzsvēra (Andrejs) Elksniņš.
  • „Saskaņa” deputāts Valērijs Agešins pēc balsojumu ceturtās kārtas apgalvoja, ka viņa partija Vejoni neatbalstīja: „Par saviem esmu drošs. Pieļauju, ka viens cilvēks puls/mīnus var kļūdīties. Bet ne vairāk.”
  • “Saskaņas” līderis, Rīgas mērs Nils Ušakovs eng.lsm.lv apliecina, ka “Saskaņa” turpmākajās kārtās balsos pret visiem, jo partijas kandidāts bijis tikai Dolgopolovs.
  • Visbeidzot, partijas “Saskaņa” Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs uzsvēra, ka “Saskaņa” ir disciplinēta partija. Tā atbalstīs Dolgopolovu un pēc tam balsojumā nepiedalīsies.
  • (Nellija) Ločmele uzskata, ka neesot ticams, ka Vējonis tiktu ievēlēts ar „Saskaņas” balsīm.
  • “Sakot, ka nebalsos ne par vienu [ja izkrīt kandidāts], “Saskaņa” dod signālu, ka ir gatavi sarunām,” uzskata žurnālists Egils Zariņš.
  • Saskaņā ar LTV7 rīcībā esošo neoficiālo informāciju, Vējonim izdevies iegūt 46 balsis ceturtajā kārtā, pateicoties “Saskaņas” deputātu atbalstam.

Pretrunīga informācija.

  • Šajās vēlēšanās partija „No sirds Latvijai” turpinās neatbalstīt koalīcijas partiju kandidātus, Latvijas Radio sacīja partijas pārstāvis Gunārs Kūtris.

Latvijas Radio diskusijā komentētāji atzīst, ka “No sirds Latvijai” deputātu rīcība ir dīvaina. Žurnālists Arnis Krauze sacīja, ka NSL vispār varēja paņemt brīvdienu un nenākt uz Saeimu. Publicists Otto Ozols uzsver, ka tā ir bezatbildīga rīcība, taču politiķi nedrīkst būt bezatbildīgi.

  • Taču “nevienu koalīcijas kandidātu mēs neatbalstīsim,” sacīja (Mārtiņš) Bondars.

 

  • (Egils) Levits arī noraidīja iespēju, ka pašlaik varētu doties pie kādiem opozīcijas politiskajiem spēkiem, lai runātu par atbalstu viņam.
  • Viņa (Ināra Mūrniece) atklāja, ka jau ir uzrunāti kolēģi no citām frakcijām, lai atbalstītu Levitu.

Pretrunīga informācija.

 

  • “[Šajās vēlēšanās, atšķirībā no iepriekšējām] nav vairs izteikta scenārista. Solvita vairs nekontrolē scenāriju savējiem, zemnieki vairs savējiem,” Latvijas Radio diskusijā par vēlēšanām sacīja sabiedrisko attiecību speciālists Kristians Rozenvalds.

Tikai, kad tiešām pienāk izšķirošais brīdis, visi piepeši kļūst apbrīnojami disciplinēti…

 

Izteikumi par valdības krišanu. To patiesumu pārbaudīt šobrīd nav iespējams.

  • Līdz ar to Nacionālā apvienība, virzot „tautai saprotamu un izcilu prezidenta kandidātu”, nu kļuvuši sarežģītā situācijā. Tas būšot atkarīgs no tā, cik lielu likmi viņi gatavi likt uz spēles – koalīcijas stabilitāti vai iespējamu NA izraidīšanu no koalīcijas. (Ģirts Valdis) Kristovskis pieļāva, ka, ievēlot Vējoni ar opozīcijas balsīm, Nacionālās apvienības vietā koalīcijā uzņemt kādu citu politisko spēku, kas būs atbalstījis Vējoni.
  • Politikas procesu vērotājs Filips Rajevskis LTV sacīja, ka likmes tagad ir augstas – ne vien prezidenta amats, bet arī koalīcijas stabilitāte.
  • (Ilga) Kreituse: Nacionālā apvienība pašlaik ir satraukusies par iespēju, ka pēc prezidenta vēlēšanām koalīciju varētu veidot ne tikai trīs partijas, bet arī četras un, iespējams, bez Nacionālās apvienības.

Ja valdība tuvākajos 1-3 mēnešos nekritīs vai arī, ja kritīs, bet koalīcija saglabāsies tā pati, tad arī šos komentārus jāatzīst par tukšu muldēšanu.

 

Kaitinoši izteikumi

Savukārt jurists Aivars Borovkovs LTV sacīja – ja neievēlēs Levitu, tas nozīmēs, ka sabiedrība līdz šim prezidentam vēl nav izaugusi un nav gatava šādai kvalitātei.

Prezidenta vēlēšanu process teorētiski ir visai vienkāršs. Sabiedrība ievēl savus priekšstāvjus, kuri savukārt ievēl prezidentu. Nekur nav teikts, ka ievēlētajiem priekšstāvjiem būtu jāņem vērā sabiedrības viedoklis, izvēloties prezidentu. Tādēļ vainot elektorātu pie nepilnībām prezidenta vēlēšanās ir, maigi izsakoties, nepareizi, augstprātīgi un nepieklājīgi vai dumji.

“Latvijas sabiedrībai jāpamostas un jāsaprot, kas ir šī spēle,” sacīja (Roberts) Zīle, norādot, ka Vējonis ceturtajā kārtā saņēma arī opozīcijas balsis, iespējams, arī “Saskaņas” balsis.

Labrīt, pamodāmies. Ko tālāk? Ā, neko nevaram iesākt. Nu, labi.

Bet zinātnieks Ojārs Spārītis uzsvēra, ka deputāti, kas pārstāv valsti, atdod balsi par sev mazāko ļaunumu, taču nebalso par lielāko labumu valstij. Viņš pieļāva, ja notiks nākamā kārta, tad savu kandidātu varētu izvirzīt nepolitiskas organizācijas, piemēram, kāda no zinātnieku organizācijām.

Vadoties no Ojāra Spārīša teiktā, gribas jautāt, vai nepolitiskās organizācijas agrāk nezināja, ka Saeima šovasar vēl prezidentu? Kas kavēja tās izvirzīt savus kandidātus jau agrāk? Kāpēc vajadzēja tik ilgi gaidīt?

“Sabiedrības ietekme bija diezgan būtiska šajās vēlēšanās, bet izskatās, ka tas atkal ieiet vecajās sliedēs, jo koalīcija lemj savā starpā, un argumenti ir, ka ir jāsaglabā kāds līdzsvars, vai arī sāksies juku laiki,” uzskata politologs Juris Rozenvalds.

Jā, bija atbalsta akcija pie Saeimas par labu Levitam. Bija akcija mansprezidents.lv, kurā uzvarēja Bondars. Rezultātā uzvar kaut kāds Vējonis. Kur tieši Juris saskata būtisku sabiedrības ietekmi?

“Mani pārsteidz, ka salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām ir pieticīgs cilvēku skaits pie parlamenta. Varbūt, ka cilvēki ir noguruši, ir neticība,” Latvijas Radio pauda žurnālists Arnis Krauze un norādīja, ka no rīta bija sanākuši kādi 50 cilvēki, tagad praktiski nav neviena.

Varbūt cilvēkiem gluži vienkārši jāatrodas darbā un jāstrādā? Un varbūt kopš iepriekšējām vēlēšanām viņi arī saprot, ka Saeimas deputātiem nav pilnīgi nekāda pienākuma ņemt vērā sabiedrības viedokli, vēlot valsts prezidentu?

  • Otrajā balsošanas kārtā izkritušais kandidāts Mārtiņš Bondars (LRA) atzina, ka par vēlēšanu rezultātiem ir gandarīts.
  • Otrajā balsošanas kārtā izkritušais kandidāts Mārtiņš Bondars (LRA) sarunā ar LTV sacīja, ja viņš gaidītu šādu rezultātu, viņš nebūtu piedalījies vēlēšanās.

Izskatās, ka viens no Bondara izteikumiem ir meli, vai arī LSM ir neprecīzi viņu citējuši. Varbūt arī Bondaram spriedzes rezultātā netur nervi un viņš, mēģinot būt politkorekts, pat nemana, kā nokļūst pretrunā pats ar sevi?

 

Izteikumi, kurus prieks lasīt

Datorspeciālists Ilmārs Poikāns jeb Neo LTV atzina, ka viņš vēlas prezidentu, ar kuru var lepoties, nevis izslēgt televizoru, viņu ieraugot.

@rozinite Saprotu, ka tante no Viļāniem sabojā vēlēšanu zīmi, bet 6% no visgudrākajiem, labākajiem, uzticamākajiem nejēdz balsot..

Kamēr sanākušie skaļi sauca katram deputātam un aplaudēja, parādoties Levitam, turpat policistiem aiz muguras kāda kundze lamuvārdu artilērijas pavadībā pauda alternatīvu viedokli.

@Vinkele Klišejisko frāžu daudzums šodien Saeimas debatēs smagi pārsniedz vidējos rādītājus.

 

Avots http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/par-valsts-prezidentu-ievelets-vejonis.-teksta-tiesraides-arhivs.a132170/

Ukraina Latvijā

Ukrainā notiekošais ilustrē visai iespējamu scenāriju arī šeit Latvijā. Tas ir pat ļoti iespējami – atliktu vienīgi pie varas pielaist Saskaņas centru.

Mēs jau redzam, ka Rīgā SC dara ko vēlas, ignorējot likumu. Tikai viens piemērs – VARAM nav akceptējuši jaunos sab. transporta tarifus, bet zemāk stāvošā Rīgas pašvaldība un tai pakļautā Rīgas satiksmi to absolūti neņem vērā. Patīk tas vai nē, bet šobrīd nekas neliecina, ka šo situāciju vispār izdosies atrisināt VARAM mīkstmiesības vai nesakārtotās likumdošanas dēļ. Tāds bēdīgs bardaks uz rīdzinieku rēķina.

Paralēles ar Ukrainas prezidentu ir vistiešākās. Ušakovs, ieķēries krēslā, to nepametīs, lai vai ūdens plūdi vai sagāztos visas Rīgas maksimas, rimi un Rīgas dome piedevām. Jo tāda ir mūsu minoritātes īpatnība un / vai krievisko partiju politika – jebkāda piekāpšanās ir sava vājuma atzīšana.

Savulaik, lai atkāptos Kalvīša valdība, pietika ar masu mediju spiedienu un salīdzinoši mierīgajiem 13. janvāra grautiņiem. Jo, lai cik varaskāra arī TP savulaik nebija, tā tomēr necentās palikt pie varas par katru cenu.

Ja pie varas būs ticis SC, tas saliks pa labi un pa kreisi sev lojālus cilvēkus līdzīgi kā Ušakova neapstrīdamā pakļautībā ir Rīgas satiksme un Rīgas Namu pārvaldnieks. Neviena latviskā partija līdz šim nav spējusi sagrābt savā pakļautībā esošās iestādes tik ciešā tvērienā un tik efektīgi izmantot tās savas politikas realizēšanai. Tātad tas pats būtu sagaidāms arī valsts mērogā. SC neatkāpsies no varas nekādās lietussargu revolūcijās. Vajadzēs grautiņus, lielus grautiņus ar cilvēku upuriem un arī tad vēl nebūs garantijas, ka kaut ko izdosies panākt.

Vārdu sakot, nevajag aizmirst, ka Ukrainas scenārijs Latvijā ir pat ļoti iespējams. Lai tas nenotiktu, nedrīkst dot varu cilvēkiem, kuri atrodas Kremļa ietekmē.

Kā izmirst Latvija?

Tiem, kurus uztrauc, ka Latvija strauji izmirst, iesaku iepazīties ar Jāņa Dombravas rakstu.

Jā, latviešu skaits nepieaug, bet salīdzinoši lielie mīnusi rodas, pateicoties cittautiešiem. Tā rezultātā Latvija patlaban pakāpeniski kļūst latviskāka.

Kādus secinājumus no tā var izdarīt? Krievijai (Kremlim) ar katru gadu kļūst aizvien grūtāk nostiprināt savu (krievu valodas) lomu Latvijā. Tas nozīmē arī, ka SC pozīcijas politiskajā skatuvē pakāpeniski vājināsies. Un arī to, ka viņiem ir pēdējais brīdis rīkoties, ja vēlas savu ietekmi nostiprināt. Tādēļ arī notiek sabiedriskā transporta brīvbiļešu dalīšana visiem pēc kārtas un pašvaldības budžets jau nez kuro reizi tiek plānots ar krietnu deficītu. SC pašiem nebūs jāizstrebj sevis savārītais un izskatās, ka viņi to ļoti labi zina.

RD ar 9000 Ls atbalstījusi pasākumu Krievijas jauniešiem

Pirms apmēram nedēļas sanāca satikt vairākus jauniešus no Astrahaņas, kuri vēlējās satikt kādu vietējo, lai viņiem kko Rīgā parāda un pastāsta. Protams, pajautāju, ko viņi dara Rīgā. Izrādās – piedaloties žurnālistikas konferencē kopā ar labākajiem žurnālistiem no Krievijas un citām valstīm, es droši par to jau būšu dzirdējis. Nebiju vis dzirdējis, bet mājās intereses pēc parakājos google, lai uzzinātu kaut ko vairāk.

Diezgan liels bija mans pārsteigums, neko neatrodot. Palīdzēja ķeršanās pie jauniešu Facebook profilu izpētes.

Atradu konferences vai, kā viņi paši to sauc – festivāla mājas un facebook lapu. Pasākums notiekot krieviski, pamatā paredzēts Krievijas un tās pierobežas iedzīvotājiem (kā jaunieši teica – dalībnieki esot no Krievijas un daži no Latvijas).

Interesantākais man šķita, ka pasākums norisinās ar Live Riga un Rīgas domes atbalstu. Kāpēc man un citiem rīdziniekiem ir jasponsorē pasākums lielākoties Krievijas jauniešiem, kas turklāt norisinās krievu valodā?

Mēģināju atrast informāciju par šo festivālu Rīgas domes un Live Riga mājas lapās. Neizdevās. SC un Ušakovu reklamējoši raksti RD mājas lapā sastopami biezā slānī, bet par šo pasākumu – ne vārda.

Rakstīju RD opozīcijas frakciju vadītājiem ar jautājumu, kā konkrēti izpaudies RD atbalsts žurnālistikas festivālam.

Ātri vien saņēmu atbildi no Olafa Pulka:

Paldies par vestuli. So lietu Vienotibas un citi opozicijas deputati nav atbalstijusi Izglitibas komitejas sede. Turklat vaditaja Aldermane GKR ir manijusies, jo bija paredzets, ka seminara piedalisies ari jauniesi no Somijas. Te ne smakas no viniem nav. Viss krieviski. Rigas dome no nodoklu maksatajukabatas izdalijusi 9000latus sim pasakumam. Diemzel, viniem vairakums. Atceresimies vekesanas 2013 gada 1 junija

Olafs Pulks

Vienotibas frakcijas vaditajs Rigas dome

Nu, ko lai saka? Te pilnīgi konkrēti darbos var redzēt, kas ir SC un „Gods kalpo Rīgai” prioritātes – pasākumi Krievijas jauniešiem krievu valodā. Nevis kaut kādi tur rīdzinieki.

Informēju par savu atklājumu Dienu, Lauku avīzi, Bez tabu (Tv3), Tautas balsi (LNT), Delfus, Tvnet-u, pietiek com, Māri Zanderu. Ikdienā regulāri lasu vienīgi Delfi un Tvnet. Delfiem šī tēma nav likusies publicēšanas vērta. Ja ņem vērā Delfu mīlestību pret Ušakovu, tas nepārsteidz. Savukārt Tvnet sagatavotais raksts sestdien labu laiku bija pats pirmais portālā.

Dienas sagatavotais raksts, kā informēja Dāvids, pieejams šeit.

Informācija no festivāla facebook lapas.

С 23 сентября по 6 октября 2012 года в Риге при поддержке Рижской думы, LIVE RĪGA, Правительства Астраханской области, коммерческого банка «Агросоюз» и российской компании «Окно-ТВ», пройдет II-ой Международный молодежный фестиваль телевизионных идей «Ты можешь!» В течение двух недель своим опытом на мастер-классах с молодыми людьми, выбравшими телевизионную карьеру, будут делиться самые известные российские тележурналисты, продюсеры, авторы популярных программ.

Фестиваль является своеобразной школой телевизионного мастерства. Для молодых людей, обучающихся различным телевизионным профессиям и уже работающим в этой сфере, будут проводиться занятия по сценарному и актерскому мастерству, монтажу, режиссуре, музыкальному оформлению, операторскому искусству и т.д.

Для участия в работе Фестиваля принимаются как коллективные, так и индивидуальные заявки не моложе 18 и не старше 25 лет, проживающих в России, а также в странах ближнего и дальнего зарубежья. Рабочий язык фестиваля – русский.

Во время фестиваля будет проходить конкурс телевизионных работ. Участникам будет предложено в течение их двухнедельного пребывания подготовить телевизионные проекты различных форматов и жанров на темы, тесно связанные с историей и повседневной жизнью Риги. На церемонии закрытия фестиваля будут объявлены победители, наиболее ярко воплотившие свои идеи.

Председатель конкурсного жюри фестиваля – глава Дирекции научно-популярных программ Первого канала Андрей Цвинтарный (Россия). В состав жюри также войдут известные российские телеведущие Владимир Березин, Кирилл Набутов, Екатерина Стриженова

Среди гостей и ведущих мастер-классов – телеведущие Арина Шарапова, Леонид Млечин, Алексей Лысенков, Михаил Зеленский, актер театра и кино Александр Носик.

Par biedrību "Latvijas attīstībai"

Nesen masu medijos parādījās informācija, ka E.Repše ar domu biedriem dibina biedrību „Latvijas attīstībai”, kas pēc tam, iespējams, pārtapšot partijā. Galvenā rūpe – ekonomikas attīstība. Nekā konkrētāka.

Šodien var palasīt, ka ekonomikas attīstība, redz, nozīmējot nolikt malā nacionālos jautājumus (viss jau tāpat ir kārtībā?).

Pašlaik ir skaidrs, ka priekšlikumu apzināšana un apkopošana ilgs vienu vai divus gadus, taču «Latvijas attīstībai» mērķis ir ideju īstenošana līdz Latvijas simtgadei 2018.gadā, lai no ekonomikas viedokļa būtu «daudz attīstītāka un sabalansēta, daudz konkurētspējīgāka valsts».

Ko nozīmē „attīstītāka, sabalansēta un daudz konkurētspējīgāka”, sīkāk, protams, neatšifrējas. Katrs pats var saprast ko grib. Reāli tas visticamāk nozīmēs kaut ko līdzīgu jau ne pārāk sen piedzīvotajiem Repšes laikiem. Tolaik gan galvenā prioritāte bija korupcijas apkarošana, bet kopumā – brīvais tirgus, turpinām (pieļaut) Latvijas īpašumu iztirgošanu ārzemniekiem, intensīvi aicinām investorus (ar mērķi aizvest no Latvijas pēc iespējas vairāk naudas) utt.

Jāņem vērā, ka ZRP un Vienotība ideoloģiski biedrībai „Latvijas attīstībai” ir ļoti līdzīgas. Kādēļ tiek veidota jauna biedrība / partija, ja varētu tās pašas idejas attīstīt jau esošajās?

Lūk, viena no dibinātājiem – Edgara Jaunupa viedoklis.

Skaidrojot savu aizvirzīšanos no «Vienotības» un biedrības izveides apsvērumus, viņš norādīja, ka jau neilgi pēc 11.Saeimas vēlēšanām iezīmējās nacionālā jautājuma izvirzīšanās priekšplānā un darbam koalīcijā izvēlēta Nacionālā apvienība. Tomēr, pēc Jaunupa domām, valdībā būtu vajadzējis ņemt «Saskaņas centra» (SC) politiķus, kuri tur darbotos līdz ar latviešu politiķu stabilu vairākumu. Ja tā būtu noticis, droši vien viens no SC līderiem Nils Ušakovs nebūtu parakstījies par krievu valodu un nebūtu izrietējuši tālākie notikumi ap valodu referendumu, kas Latvijas darba kārtībā bijuši pēdējā pusgada laikā, pastāstīja Jaunups.

Tātad no ZRP jaunais veidojums atšķirsies ar kompetentāku sastāvu, bet no Vienotības ar vēlmi redzēt valdībā SC. Acīmredzot tieši pēdējais arī ir biedrības dibināšanas iemesls.

Paldies Edgaram par atklātību. Vai nu viņam ir īpatnēja izpratne par jēdzienu neatkarība, vai arī tā Edgaram absolūti nav svarīga. Es nekad mūžā nebalsošu ne par vienu veidojumu, kura vadošie biedri uzskata, ka vajag valdībā aicināt Vienotās Krievijas piedēkļus.

Varbūt biedrību vajadzēja saukt par „Saskaņas centrs (latviešiem)”?

Sašķeltā sabiedrība

Lai arī man tas Rīgas mērs pēdējās dienās ir paspējis pamatīgi apnikt, tomēr gribas piezīmēt vēl divas lietas viņa sakarā.

Pirmkārt, šad un tad nākas ievērot, ka informācija krievu delfos mēdz tendenciozi atšķirties no tā, kas lasāms latviešu delfos. Paliek tāda sajūta, ka krievu delfos tiek darīts viss, lai vairotu vietējo krievu pašapziņu, riebumu pret Saeimu, valsti un jebko citu, izņemot Saskaņas centru un Ušakovu.

Piemēram, vakar ieraudzīju ziņu “Ušakovam Gaismas pils atgādina lielveikalu”. Latviešu delfu versijā nekā tāda nebija un tikai nesakiet, ka šai ziņai nebūtu lasītāju.

Otrkārt, Ušakovs apgalvo, ka sabiedrība ir sašķelta un to nepieciešams beidzot vienot un integrēt. Man personīgi ikdienā sabiedrības sašķeltību saskatīt ir grūti. Jā, ir latvieši un ir krievi, bet tas tā bija, ir un būs. Starp citu, burtiski tikko bija sabiedriskā apspriešana sabiedrības integrācijas pamatnostādnēm. Kaut kā nevarēja manīt, ka SC tas vispār interesētu. Pēc tam kaut ko murkšķot par integrāciju un nepieciešamību vienot sabiedrību, viņi atstāj iespaidu, ka līdz šim dzīvojuši uz citas planētas.

Acīmredzami tiek uzdots vēlamais par esošo un uz tā pamata tālāk tiek būvēti visādi vervelējumi. Tā vien šķiet, ka SC visvēlamākais scenārijs būtu, ja krievi ar latviešiem tiešām sāktu uz ielām reāli kauties. Protams, tad būtu iemesls kaimiņiem iesūtīt Latvijā “miera uzturēšanas” spēkus un realizēt okupāciju #2.

Es nesaprotu tikai vienu – ar ko mums valstī nodarbojas Satversmes aizsardzības birojs un vai mums tāds vispār ir vajadzīgs?

Apsolu, ka nākošajā Cauruma ierakstā Ušakovs netiks pat pieminēts. Pietiks viņam veltīt uzmanību.