Ceļojums uz Voleriem

Svētdienas rīts iesākās 6:54. Putnu apguves un ligzdojošo putnu atlanta datu papildināšanas nolūkos devos uz Matīsa kapiem. Gāja interesanti, bet šoreiz ne par to. Kad pēc vairākām stundām plānoju savu dienas individuālo ekskursiju, ar putniem to primāri negribēju saistīt. Ar cilvēkiem vēl jo mazāk. Pēc ilgām pārdomām izlēmu aizbraukt līdz Iļģuciemam, tad doties uz Voleriem, tad atpakaļ uz Iļģuciemu gar Hapaka grāvi.

 

Deglava ielas pusnojauktā māja. Tādā stāvoklī tā atrodas jau kādas pāris nedēļas. Kad vēl mācījos skolā, tur bija pārtikas veikals, pat diezgan labs. Agrāk ēka izskatījās šādi.

Deglava iela 4

Pie baznīcas novietots lērums automašīnu. Droši vien cilvēki precas. Interesanti, ka svētdienā, kad dzimtssarakstu nodaļas nestrādā un pats dieviņš pēc pasaules radīšanas esot atpūties, mācītāji gan pūlas vaiga sviedros.

Pāvila baznīca

 

Tālākās pārdesmit minūtes nīkstu, kājās stāvot, iespiests ļaužu piepildītajā 13.autobusā. Reiz rakstīju Rīgas satiksmei, lai taču beidz cilvēkus mocīt brīvdienās un laiž lielākus autobusus nevis tos mazos dzeltenos. Atbildi, protams, nesaņēmu. Apkārtējie pasažieri tādi komunikabli gadījās. Kāds nopircis DVD ar 6 tumbiņām par lētu naudu, cits atkal nezina kur izkāpt, vēl kaut kādas tanšu runas utt. Vienīgie dzirdētie vārdi latviešu valodā visa brauciena laikā bija “Nākamā pietura”, “Stabu iela”, “Ūdens iela” utt.

13. autobuss

 

Iļģuciemā biju plānojis iegādāties barības vielas. Ievēroju trīs pārtikas veikalus. Mazākajā noteikti nav lielas izvēles un man nepatīk, ka uz mani gaida, kad domāju, ko pirkt.

Dzirciema iela 82
Dzirciema iela 82

 

Maxima pa pusei reliģisku, pa pusei tur-tāpat-nekā-daudz-droši-vien-nav iemeslu dēļ tika izbrāķēta.

Lidoņu iela 30
Lidoņu iela 30

 

Devos uz bijušo Neldu.

Lidoņu iela 27
Lidoņu iela 27

 

Ilga, kas varētu būt viens no Iļģuciema spēcīgākajiem simboliem, šķiet, agrāk piedzīvojusi arī labākas dienas.

Lidoņu iela 27

 

Izeju cauri dažiem piecstāveņu pagalmiem. Kādā no tiem māte noķērusi meitu blakus brauktuvei, pacēlusi to gaisā, rāda uz ~20 metrus nostāk braucošo auto un jautā: “Tu mašīnu redzi?” Atbilde bija “Nē.”, kas varēja liecināt vai nu par ļoti nopietnām redzes problēmām, vai arī attieksmi pret mātes audzināšanas metodēm. Vēlāk māte izvērsa monologu, kādēļ nevajag spēlēties ar puisīša mantiņām, jo viņš drīz iešot prom. Dzirdīgas ausis arī tas laikam neatrada. Es tikmēr meklēju labu vietu kadram. Tā arī neatradu. Nobildēju tipisku pagalmu mazliet tālāk.

Lidoņu iela 22

 

Iļģuciema stacija izskatās daudz bēdīgāka nekā pirms pieciem gadiem. Būtu mazliet žēl, ja to nojauktu pavisam.

Iļģuciema stacija

 

Pirms ne pārāk daudziem gadiem te bija autostāvvieta. Nez, kādam traucēja, vai bija galīgi nerentabla?

Daugavgrīvas iela 138

 

Pie Spilves lidostas man liekas, ka esmu saklausījis vālodzi un uzreiz pirmo reizi mūžā pamanu brūno čaksti. Turpmākajās pārdesmit minūtēs izbaidu dadzīšu bariņu, atrodu zilzīlītes ligzdu koka dobumā, saprotu, ka vālodze patiesībā bija dārza ķauķis, atrodu divus NLO, iztramdu melno meža strazdu pāri un izraisu skaļu sašutumu mājas strazdos. Jūtu, ka sāku saprast birdid rakstīto “Spēja atpazīt putnus uzlabos jūsu dzīves kvalitāti.” Tāpēc, ka esmu atradis ļoti aizraujošu nodarbi vietā, kurā vairums citu cilvēku teiktu, ka tur taču nekā nav.

Zilzīlītes ligzda

 

Spilves lidosta un tās apkārtne no ārpuses īpaši mainījusies nav. Varbūt pat labi, ka tā. Ja visu atjaunotu pa smuko, būtu pārāk sterili.

Spilves lidosta

 

Eju pa Daugavgrīvas ielu, pamanu pa labi aizlokāmies zemes ceļu. Izrādās, tur ir dažas dzīvojamās ēkas un var tikt līdz Daugavai. Pie tās makšķernieks gaida zivi. Palūkojos pa kreisi,

Daugava

 

pa labi,

Daugava

 

uz priekšu

Saldētava

 

un nedaudz ieturos. Klāt ar divriteņiem piebrauc sieviete un vīrietis tā ap 50. Lai arī abi stāv tikai dažus metrus no manis, nespēju saklausīt, kādā valodā abi runā.

Tālāk esmu spiests doties gabalu atpakaļ un pēc kāda brīža nonāku pie krietna cauruma betona žogā. Dodos iekšā. Tur liela smilšu kaudze milzīgā platībā. Izcila pilsētplānošanas pērle. Visur kur par varītēm vajag sliet padsmit un pārdesmit stāvu ēkas, pat tieši blakus Daugavai, bet šādi te milzu tukši laukumi upes krastā nieka dažus kilometrus nostāk paliek neviena netraucēti. Reizēm liekas, ka tāda Rīgas pilsētplānošana nemaz nepastāv. Par īsti neizmantotajām puspamestajām industriālajām teritorijām gar Daugavu un arī pilsētas centrā nav pat vērts runāt.

Smilšu kalns Daugavgrīvas ielā

 

Brienu pa smilšu kaudzi un lāgā neticu savām acīm. Krastu čurkstes. Ko tad tās te dara? Izrādās, man zem kājām atrodas daudz, daudz ligzdu.

Krasta čurkstu ligzdas

 

Čurkstes par mani nav sajūsmā un aizlaižas prom. Es arī ilgi nekavējos, vien pabrīnos par 10 * 1.5 cm grafīta cilindru, kura izbijusī funkcija man nav skaidra. Grafīta cilindrus it kā lietojot AES, ceru, ka šis nav no izlietotajiem, jo esmu uz brīdi to paņēmis rokās. Tad gan es šīs rindas nemaz neuzrakstītu.

Grafīta cilindrs

 

Pamanu dzeltenu cielavu. BirdId testos vieni no maniem “mīļākajiem” putniem ir dzeltenās / pelēkās / citroncielavas. Tāpēc, ka teorētiski tās nav pārāk grūti atsķirt, bet testā vienmēr kļūdos. Šo īpatni nemaz necenšos atpazīt, galvenais, ka bilde būs izdevusies. Mājās pārliecinos, ka tai vajadzētu būt dzeltenajai cielavai.

Dzeltenā cielava

 

Vēl pēc gabaliņa redzu ļoti tramīgu putniņu, kurš atgādina akmeņčakstīti. Viņa aizlaižas aiz žoga. Es bildēju. Suns no žoga otras puses slinki mani aprej un nemaz neliekas apbēdināts, kad dodos prom.

Akmeņčakstīte

 

Minūtes 15 veltu krūmos dzirdamajam mazā svilpja balss autoram. Neredzu, pat brienu krūmos, kur šamais dzied nieka pāris metrus no manis. Tā arī nepamanu. Žēl, mazo svilpi agrāk nebiju redzējis. Toties netālu tieku pie savas visu laiku skaistākās bezdelīgas bildes.

Bezdelīga

 

Voleri ir tāda ļoti īpatnēja vieta Rīgā. Tiem cauri iet viena gara iela paralēli Daugavai. Sava novietojuma dēļ tam vajadzētu būt vienam no prestižākajiem privātmāju rajoniem Rīgā. Tagad tur pārsvarā mitinās ne īpaši turīgi cilvēki, šķiet, lielākoties krievi. Būtībā tur ir diezgan jauki un varētu būt pat ļoti skaisti, līdzīgi Ķīpsalai.

Voleru iela

 

Voleru 51, kas esot kopīpašums, viens vai vairāki īpašnieki izlēmuši, ka trotuārs taču nevienam tāpat nav vajadzīgs un tāpēc nav ko laist platību zūdībā. Gājējiem atvēlētā tiesa ir labi ja 30 cm. Mani māc nelāgas aizdomas, ka Rīgas būvvalde šo arhitektonisko jaunradi varētu nebūt saskaņojusi. Tā kā esmu gājējs, kurš tagad spiests apdraudēt savu dzīvību un pārvietoties pa brauktuvi, nolemju painteresēties par šo jautājumu Rīgas domē.

Voleru iela 51

Voleru iela 51

 

 

Garām man pabrauc 54. autobuss. Vidēji lielais, zili baltais. Neviļus saskaitu tajā braucošos pasažierus. To izdodas paveikt vienā mirklī, jo pasažieru nav. Pēc minūtēm 15 autobuss brauc atpakaļ un atkal saskaitu pasažierus. To ir trīs. Atceros, kā kratījos 13.autobusā, atceros savu iesniegumu Rīgas satiksmei, atceros arī daudzus neglītus vārdus un apņemos šoreiz bliezt cauri masu medijiem, varbūt arī pašu Nilu U. Lai iet pa nikno, ja ar labu nesaprot.

54. autobuss

 

Pēc kāda gabaliņa redzu divus auto pārbraucam ūdens šļūtenei. No tās vērojamas divas nelielas strūklakas.

Šļūtene

Caura šļūtene

 

 

Nokļūstu lielā laukumā un dodos pie Daugavas. Apsēžos uz akmens pie ūdens malas un kamēr mēģinu izspriest, ar ko atšķiras tomātu salas čipši no tomātu čipšiem, pamanu tuvojamies kompanjonu. Steidzīgi sagrābju fotoaparātu un cenšos to nobildēt. Kompanjons no manis radītajām vibrācijām mazliet trūkstas, bet turpina kustību gar upi uz jūru. Tas ir, kādu nepilnu metru no manis. Apdomāju ar ko varētu jauno biedru pacienāt, bet nav man līdzi paķērušās ne vardes, ne peles, ne kukaiņi. Pavēroju čūsku tāpat. Mazliet kārojas to pacelt aiz astes, bet novaldos. Lai jau tā lien savās gaitās netraucēta.

Zalktis

 

Tikmēr man garām papeld vesela delegācija un pamanu tikai, kad kadram ir par vēlu un lielākā daļa lielo gauru jau ir zem ūdens.

Lielā gaura

 

Pēc dažām minūtēm pirmajam zalktim seko arī otrs, tikpat garš.

Zalktis

 

Tālāko maršrutu es jau puslīdz zinu. Tas ir, tajā nekā ievērojama nav. Neviļus sanācis, ka savu uzmanību līdz šim pārsvarā esmu veltījis putniem. Nu, tad jau tāpat var arī turpināt.

Ir daudz lielo ķīru, pamanu zivju gārni, piepeši attopos divus metrus no brūnās čakstes, kura arī nemaz uzreiz prom nemetas. Dzirdu ezeru ķauķi, bet nemaz nemēģinu viņu saskatīt niedru biezoknī. Atkal dzirdu mazo svilpi un šoreiz veltu viņam minūtes 40. Mazais svilpis, kā man mācīja @avotans, dzied “Nice to meet you.” Reizēm piekabina klāt vēl kādu vārdiņu. Šoreiz man šķiet, ka viņš dzied “Nice to meet you, muahaha”. Ir arī minimāli panākumi, tas ir, uz brīdi pamanu tēviņa sarkanīgo galvu.

Netālu no tantes, kas liek maisiņā zemi, kūko dzeguze. Arī to es nekad neesmu redzējis, bet dzeguze ir baisos brikšņos, kas pēc mazo svilpju dzenāšanas jau ir krietni apnikuši.

Zilā iela

 

Pēc pārsimts metriem tieku pagodināts ar sudrabkaijas pikējumu manā virzienā, pēc tam vēl daudziem. Kaija ar pāris draudzenēm mēģina no manis un viena lielā ķīra nosargāt milzīgu teritoriju. Bērnus neredzu. Izdomāju, ka laba pašaizsardzības metode būtu vienkārši turēt virs galvas zaru, bet izmēģināt nejūtu vajadzību.

Sudrabkaija

 

Mēģinu krūmos ieraudzīt kaut kādu ķauķi, kurš dzied burtiski degungalā. Tā arī to sušķi nepamanu. Vēl pēc laika izmēģinu laimi ar tās dienas vienīgo lakstīgalu. Arī bez sekmēm. Līdzīgu joku ar mani grib izstrādāt arī brūnspārnu ķauķis, bet tas viņam neizdodas, piefiksēju pārlidojam. Šīs mazrezultatīvās nodarbes prasa neticami daudz laika.

Brūnspārnu ķauķis

 

Satieku arī dzelteno stērsti. Minūtes trīsarpus rakstu tās dziesmu, bet tālāk par “dzer, dzer, dzer, dzer pie…” viņa tā arī netiek. Tas nozīmē, ka ieraksts dzelteno stērstu dialektu pētījumam neder.

Izskatās, ka šis rajons drīzumā tiks pie jaunas ielas vai drīzāk tranzīta ceļa. Diez uz kurieni? Vai uz Hapaka grāvja mazdārziņiem?

Dzelzceļa pārvads Daugavgrīvas ielā

 

Saprotu, ka tikpat intensīvu atpakaļceļu vairs negribu piedzīvot un dodos uz autobusu. Tas izrādās diezgan piepildīts, cilvēki atgriežas no jūras. Kāds pāris spriež, ka derētu iegādāties skābo krējumu. Meitene pa labi raksta īsziņu krievu valodā. Meitene pa kreisi lasa tviteri. Viņa ir ļoti glīta un uz brīdi apceru, kā varētu iepazīties. Klasika laikam būtu “jūs arī brauciet ar šo autobusu?” Bet tas nav nopietni, es nemaz negribu ar viņu iepazīties. Pēc kāda brīža viņa apsēžas blakus savai draudzenei un tagad varu vērot četrus draudzīgus mūzikas cienītājus.

Mūzikas baudītāji

Kad esmu apsēdies, aiz muguras atskan kāda puiša “palaidiet kundzi apsēsties, viņa ir vecāka par jums”. Tas nav adresēts man, bet, kā noprotu, kādai krievvalodīgai tantei. Viņa kaut ko iebilst un puisis viņai saka “vajag mācīties valsts valodu”. Sekojošā atbilde ir gara un tik ļoti neadekvāta, ka liek šaubīties par tantes prāta spējām. Īpaši necenšos klausīties, bet atsevišķus vārdus no viņas murmulēšanas uztveru, piemēram, Putins. Kāds vīrietis viņai pavēl aizvērties, bet bez jebkāda rezultāta. Neviļus atminos skolā apgūto “ja sūdu aiztiek, tas sāk smirdēt”.

Ticis mājās, cenšos reģistrēt savus novērojumus dabasdatos, kas diemžēl ir visai neērti un ilgi. Nākošajā dienā konstatēju daudzus odu dzēlienus, bet tas jau ir cits stāsts.

Cik tu maksā Rīgas satiksmei?

Intereses pēc parēķināsim, cik tieši tu, rīdziniek, nākošgad maksāsi gan Rīgas domei, gan Rīgas satiksmei.

Pašvaldības budžets pamatā veidojas no iekasētā Iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) un Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN). Pārējās summas tiek iekasētas no dažādām nodevām un sodiem.

  1. Saskaitām, cik lielu maksājam NĪN. To mēdz ietvert arī īres maksājumos, katrā ziņā izīrētājam tādas tiesības ir. Man personīgi tie ir aptuveni pieci lati mēnesī jeb 120 Ls gadā.
  2. Saskaitām gada laikā samaksāto IIN. Visvienkāršāk to izdarīt ar VID kalkulatoru – ievadām mēnesī uz rokas saņemto summu, apgādājamo skaitu, ja vajadzīgs, citus parametrus un rēķinām. Pieņemot, ka uz rokas tava alga ir 500 Ls un apgādājamo nav, samaksātais IIN būs 151.67 Ls, gadā 1820.04 Ls.
  3. Pieņemsim, ka gada laikā sodus maksājis, uzvārdu mainījis vai dzīvniekus reģistrējis neesi. Ja esi – pieskaiti klāt. Precīzs pieskaitāmo summu saraksts raksta apakšā.
  4. Iegūstam kopējo summu par gadu 120 + 1820.04 = 1940.04 Ls. Šī ir naudiņa, kas tiek atņemta no tavas kabatas un atdota Rīgas domei brīvai iztērēšanai.

Kopējie RD budžeta ieņēmumi 2013. gadam ir 464.1 miljons latu, izdevumi, protams, lielāki – 499.1 miljons. Tātad, ja kopējā katlā esi iemaksājis 1940 Ls, reāli RD iztērē 1940.04 * 499.1 / 464.1 = 2086.35 Ls jeb aizņemas no tevis vēl papildus 146.31 Ls (12.19 Ls mēnesī).

Rīgas Satiksme nākošajā gadā dotācijai pieprasīja 63.5 miljonus latu. RD tik dāsna nebija un iedeva tikai 51.5 miljonus jeb par 12 miljoniem mazāk. Citiem vārdiem sakot, RS no RD pieprasīja papildus 1940.04 * 63.5 / 464.1 = 265.44 Ls, RD samaksāja 215.28 Ls un RS (pagaidām) nedabūja 50.16 Ls tavas naudas. Tas, protams, nav akmenī iecirsts un visai iespējams, ka nākošajos budžeta grozījumos RS tomēr tiks pie trūkstošajiem miljoniem. Un, lai arī nākošajā gadā tu katru mēnesi maksāsi Rīgas satiksmei 215.28 / 12 = 17.94 Ls no savas kabatas, tev vienalga papildus būs jāpērk biļete par pilnu maksu un jāgrūstās ar pensionāriem un skolniekiem, kuri brauc par brīvu un IIN nemaksā vispār.

Diemžēl precīzi aprēķināt, cik izmaksā skolnieku, pensionāru vai šoferīšu vizināšana par brīvu, nav iespējams. Trūkst ticamu datu, uz kuriem pamatojoties, to varētu izskaitļot.

 

RD budžetu papildinošie nodokļi, nodevas un soda naudas.

  • Azartspēļu un izložu nodoklis
  • Valsts nodeva par uzvārda, vārda un tautības ieraksta maiņu personu apliecinošos dokumentos
  • Valsts nodeva par civilstāvokļa aktu reģistrēšanu, grozīšanu un papildināšanu
  • Valsts nodeva par speciālu atļauju (licenču) izsniegšanu
  • Valsts nodeva par dzīves vietas deklarēšanu
  • Pārējās valsts nodevas, kuras ieskaita pašvaldību budžetā
  • Naudas sodi, ko uzliek pašvaldības administratīvās komisijas
  • Naudas sodi par transportlīdzekļa stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem, ko uzliek ceļu policija (pašvaldības policija, valsts policija)
  • Naudas sodi, ko uzliek Rīgas pašvaldības policija
  • Pašvaldības nodeva par tirdzniecību publiskās vietās
  • Pašvaldības nodeva par dzīvnieku turēšanu
  • Pašvaldības nodeva par domes (padomes) izstrādāto oficiālo dokumentu un apliecinātu to kopiju saņemšanu
  • Pašvaldības nodeva par būvatļaujas saņemšanu (fiksētās)
  • Pašvaldības nodeva par būvatļaujas saņemšanu (mainīgās)
  • Pašvaldības nodeva par reklāmas, afišu un sludinājumu izvietošanu publiskās vietās
  • Pašvaldības nodeva par pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību Rīgā
  • Ieņēmumi no dzīvojamo māju privatizācijas
  • Ieņēmumi no apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala privatizācijas
  • Ieņēmumi no zemes īpašuma pārdošanas

Kā e-talons mani piečakarēja

Iekāpu trolejbusā, pieliku dzelteno kartīti, kurā bija vēl 11 braucieni, pie aparāta un – nekas nenotika. Pieliku vēl pāris reizes – klusums. Eh, nodomāju, iešu vien sēdēt nost un gan jau būs labi.

Nepagāja ne piecas minūtes, kad trolejbusu starp pieturām apturēja kontrolieri. Vīrietim, kurš pārbaudīja manu talonu, arī šamais tēloja mirušu. Paaicināja mani izkāpt laukā. Nu, kur man bija dēties? Izkāpu arī.

Kontrolierim, protams, nekādas bēdas par manis stāstīto, ka tur vēl 11 braucieni, jo viņš to nevar nolasīt un man tātad jāmaksā sods. Vēl viņš norādīja uz minimālu ieņurcījumu un apgalvoja, ka pats vien esmu to sabojājis, turot bikšu aizmugurējā kabatā.

Jautāju – nu, nevar bez tā soda maksāšanas? Nav jau tā, ka es ļaunprātīgi nemaksāju par biļeti. Galu galā ar sabiedrisko es braucu reti un man ne prātā nenāca, ka vienā brīdī talons ņems un nosprāgs. Pie tam aizmugurējā kabatā esmu turējis n-tos dzeltenos ētalōnus un nekādas problēmas līdz šim nav bijušas.

Nē, nevarot. Cik man naudiņas?

Izņēmu no kabatas pirmās monētas, kas trāpījās pa rokai (35 santīmus) un apgalvoju, ka tā ir visa mana bagātība.

Vēl kontrolieri nez kādēļ ieinteresēja, vai es šitā uzglabājot arī kredītkartes (jā, un nekad šādu problēmu nav bijis), no darba vai mājām braucu, kur es dzīvojot un vai tiešām man vairāk nav naudas.

Beigās palaida mani vaļā tāpat un pat atdeva nelaimīgo ētalōnu, kurš ātri vien tika saņurcīts. Ja vien būtu bijusi miskaste blakus, nekavējoties no šī kartona gabala šķirtos.

Atceļā sastapu vēl vienu grupu ar kontrolieriem. Nodomāju – pajautāšu, vai bieži šitā gadās?

Kontrolieri izrādījās laipni un pat paņēma manis saņurcīto ētalōnu pārbaudīt, kurš, maita nožēlojamais, pēc kāda trešā mēģinājuma atdzīvojās. Dzirdēju arī, ka esot gadījumi, kad strādā arī izmazgāti (pats esmu pārbaudījis, bet nesekmīgi) un dedzināti ētalōni. Un, ja es nebūtu šo saņurcījis, tad varbūt varētu iet uz RSatiksmi šo apmainīt. Tikai, ej nu sazini, vai bez ņurcīšanas mana viedbiļete piepeši atdzīvotos…

Tā kā ne vienmēr staigāju apkārt ar somu vai ko tml., kur ielikt kaprīzo dzelteno kartīti, nezinu, kā no šādām situācijām lai turpmāk izvairās. Varbūt tie zilie plastikāta brīnumi, saukti par (ne-)personalizētiem e-taloniem, ir izturīgāki?

Papildinājums.

Visbeidzot aizgāju uz Rīgas satiksmes klientu apkalpošanas daļu parunāties par izveidojušos situāciju. Tur manu e-talonu pielika pie „viena no spēcīgākajiem lasītājiem” un apgalvoja, ka neko nolasīt nevarot. Un, ka varu vien dabūt 75% no 12 braucieniem jeb 4.05 Ls, kam arī piekritu. Tagad padomāšu, vai vēlos kreditēt Rīgas satiksmi ar 2 latiem kā depozītu par zilo plastikāta kartīti.

Vadītājs

Ievēroju, ka izsludināta vakance uz manu bērnības sapņu darbu – trolejbusa vadītājs. Man maziņam ļoti patika stāvēt blakus vadītājam un pētīt, ko viņš tur dara. Likās diezgan vienkārši un ka es arī to varētu. Bet tie kompjūteri mani galīgi noveda no ceļa…

Mani apbēdina, ka Rīgas satiksme pieprasa, lai kandidātam uz vakanci būtu trolejbusa vadīšanas tiesības. Kur tādas ņemt? Vienīgo skolu, kur varēja iemācīties par trolejbusa vai tramvaja vadītāju, ja nekas nav piepeši mainījies, aizvēruši jau pirms gandrīz diviem gadiem. Tik specifisku profesiju darbinieki esot jāapmāca pašam darba devējam. Tā vietā, acīmredzot, RS apbruņojas ar optimismu :).

Var jau būt, ka reiz cilvēki masveidā izmācījušies par trolejbusa vadītājiem un patlaban to vien gaida, kā brīdi, kad tiks piedāvāta attiecīga vakance. Interesanti, cik daudz cilvēku uz šo sludinājumu pieteiksies?

Atradu vakanci uz vēl vienu bērnības sapņu darbu, bet tur diemžēl prasa iepriekšēju darba pieredzi. Nevaru saprast, kas konkrēti tā par darba pieredzi, bet laikam jau bijušie miskastes mašīnu vadītāji ķīpām vien pieteiksies uz šo vakanci…