Jauna koncertzāle Rīgā – partiju solījumi

Ir tāds pēdējā laikā piemirsts projekts kā koncertzāle uz AB dambja. Kāpēc rakstu „ir” nevis „bija”? Tāpēc, ka koncertzāles projekts ir tikai apturēts un iesaldēts nevis atcelts pavisam.

Ielūkojos Rīgas pašvaldībai reģistrēto deputātu kandidātu programmās. Koncertzāle bija pieminēta četrās no divpadsmit programmām.

Visskaidrāk savus nodomus ir uzrakstījuši

Politisko partiju apvienība “Saskaņas Centrs”, Partija “Gods kalpot Rīgai”:

Notiks rekonstrukcijas darbi Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, VEF kultūras pilī un Kongresu namā, kur tiks ierīkota jauna multifunkcionāla Rīgas koncertzāle.

Vienotība raksta šādi:

Līdz Latvijas simtgadei Rīgā būs jauna koncertzāle, Laikmetīgās mākslas muzejs un paplašināta Mežaparka estrāde.

Programmā nav skaidrs, kas domāts ar koncertzāli, bet Vienotības mājas lapā zem programmas ir pievienots komentārs:

Rekonstruējot Kongresu namu par koncertzāli un rekonstruējot piemērotu ēku par Laikmetīgās mākslas muzeju.

Latvijas Zaļā partija raksta:

Rīgā Dziesmusvētki būs katru gadu! Šeit būvēs laikmetīgās mākslas muzeju un mūsdienīgu koncertzāli.

Kas ar to domāts, man nav skaidrs. Aizrakstīju e-pastu ar jautājumu, vai ar to domāts projekts uz AB dambja. Ja saņemšu atbildi, publicēšu. Īpaši gan to negaidu, jo skaidri zinu, ka par šo partiju nebalsošu.

Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”:

Sadarbībā ar valdību un uzņēmējiem Rīgā taps Modernās mākslas muzejs, jauna koncertzāle, stadions, vieglatlētikas manēža.

Vispirms es šo ziņu 11.04. izlasīju VL! mājas lapā. Pievienoju savu komentāru, starp citu, pašu pirmo, nepamanīt grūti:

Jauna koncertzāle?
Kur konkrēti? Taču ne jau tas pats projekts uz AB dambja? Vai tomēr?
Šis ir ļoti svarīgs jautājums, lūdzu neignorējiet.

Nekādas atbildes reakcijas.

15.04. aizrakstīju Ievai Holmai VL!, izmantojot viņu lapas vēstuļu sistēmu, šo pašu jautājumu mazliet citādāk pārfrazētu. Tieši Ievai, jo viņa bija šo programmu publicējusi mājas lapā. Pat norādīju savu telefona numuru, ja nu cilvēkam negribas tērēt laiku, e-pastus rakstot.

Nekādas atbildes reakcijas.

Loģiskākais man šķita jautājumu uzdot Baibai Brokai, bet VL! mājas lapā neatradu viņas kontaktus. Tā nu 17.04. aizsūtīju e-pastu Jānim Iesalniekam no VL! ar šo pašu jautājumu un lūgumu to pāradresēt cilvēkam, kurš uz to sniegs atbildi. Tajā pašā dienā Jānis atbildēja, ka pārsūtījis e-pastu Ievai Holmai un Baibai Brokai.

Pagāja dažas dienas, joprojām nekādas atbildes reakcijas.

Ņēmu talkā twitter, atradu Ievas un Baibas kontus, un 22.04. nosūtīju ziņu:

@BaibaBroka @IevaHolma NA 4000 zīmju programmā Rīgai solīts uzcelt jaunu koncertzāli. Vai ar to domāts projekts uz AB dambja?

Atbildes reakcija, kā, iespējams, variet nojaust, pilnīgi nekāda.

Iespējamie iemesli, kādēļ NA ignorē šo, manuprāt, ļoti vienkāršo jautājumu:

  • ierakstījuši programmā paši nezin ko,
  • nopietnas problēmas komunikācijā ar vēlētājiem,
  • kauns atzīties vai samelot.

Ja NA piepeši „pamodīsies”, atbildi publicēšu. Tikai es personīgi par NA diez ko balsot vairs negribu. Partija būtībā ir grupa iedzīvotāju interešu pārstāvniecībai. Ja grupa nespēj komunicēt ar tiem, kurus tā pārstāv, tad demokrātiskā valsts iekārtā tas nav normāli.

Es vēl labi atceros, kā tēvzemieši pirms vairākiem gadiem šo projektu atbalstīja ar savām balsīm. Lai arī tagadējie NA ļoti atšķiras no toreizējiem tēvzemiešiem, man nav pamata domāt, ka laika gaitā partijas nostāja būtu mainījusies.

Interesanti, ka toreiz SC balsoja pret koncertzāli, bet laika gaitā viņiem ir piepulcējies bariņš toreizējo koncertzāles atbalstītāju: Aina Krūkle, Andris Ameriks, Andrejs Požarnovs (bijušais tēvzemietis, starp citu), Mihails Gavrilovs, Sarmīte Pīka, Juris Zaķis. Par koncertzāli balsoja arī tagad kandidējošie sociāldemokrāti Andrejs Vilks un Jānis Dinevičs.

JL rosina mainīt koncertzāles atrašanās vietu

Sev par pārsteigumu šodien nejauši atradu, ka JL ir uztvēruši manis iesākto iniciatīvu un tiešām rosina to pašu ko es – izmantojot radušos pauzi, organizēt sabiedrisko apspriešanu, kurā tiktu izvēlēta koncertzāles atrašanās vieta. Žēl tikai, ka šo ziņu ārpus Letas preses relīzēm izdevās atrast vienīgi JL lapā un reitingos lv. Oficiālu atbildi no JL vai kādas citas frakcijas gan vēl neesmu saņēmis.

Šis jaunums lielā mērā varētu izšķirt, par ko es balsošu pašvaldību vēlēšanās.

Vēstule RD par koncertzāli

Nepaslinkoju un izveidoju vēstuli par Rīgas koncertzāles atrašanās vietu, kuru adresēju visām Rīgas Domes frakcijām, neatkarīgo deputātu blokam un neatkarīgajai deputātei L.Bulmanei. Ar nepacietību gaidīšu atbildi, kurai pēc idejas vajadzētu ierasties pie manis vēl pirms vēlēšanu datuma – 6. jūnija.

Vēstules teksts:

2007. gada 1. jūnijā Rīgas Domes priekšsēdētājs J.Birks pieņēma lēmumu par akustiskās koncertzāles Rīgā, AB dambī (zemesgabala kadastra Nr.01000490002), būvniecības ieceres akceptēšanu. Kopš tā laika ir pagājuši jau gandrīz divi gadi un ir būtiski mainījusies finansiālā situācija gan valstī, gan pašvaldībā.

Vadoties no Latvijas Ģeotehniķu savienības paustās informācijas, lai koncertzāli uz AB dambja būtu iespējams uzcelt, obligāti būtu jāveic dambja rekonstrukcija (apmēram 0,55 km garumā) un krasta atbalsta sienas izbūvēšana apmēram 1,1 km garumā. Šajā vietā Daugavas dziļums ir 6-8 metri. Dūņu slānis ir apmēram 15 metru biezs. Nesošā grunts sākas aptuveni 15-20 metrus zem Daugavas līmeņa. Turklāt celtniecības laikā iespējami neparedzēti darbi, kas saistīti ar iespējamiem akmens krāvumiem, dambja savilcēm un veco pāļu iecirkņiem. Līdz ar to var rasties tehnoloģiski sarežģījumi. Šādi, tikai AB dambim raksturīgi, papildu darbi ievērojami palielina būvdarbu izmaksas.

AB dambis patlaban ir 550 metrus garš un 42 metrus plats. Projektētā koncertzāle ir apmēram 190 metrus gara un aptuveni 60 metrus plata – tātad par 18 metriem platāka par AB dambi. Turklāt Latvijas būvnormatīvos iekļautās ugunsdzēsēju prasības obligāti nosaka šādām būvēm vismaz desmit metru platu piebraukšanas ceļu no visām ēkas pusēm, lai ugunsgrēka gadījumā varētu piebraukt ugunsdzēšanas tehnika. Tātad AB dambja platums būtu jādubulto. Turklāt zem AB dambja ir paredzēta autostāvvieta, kuras būvniecībai zem ūdens līmeņa būtu nepieciešami izsmalcināti būvniecības un hidroizolācijas risinājumi, kas prasītu sevišķi apjomīgus finansiālus ieguldījumus.

Pagaidām koncertzāles celtniecība nav uzsākta un projekts līdzekļu trūkuma dēļ ir iesaldēts. Lai lietderīgi izmantotu radušos pauzi koncertzāles realizācijas gaitā, aicinu uzsākt plaša apmēra sabiedrisku diskusiju par koncertzāles būvniecības vietu. Līdz šim tādas nav bijis, turklāt lēmums par AB dambi kā koncertzāles būvniecības vietu ticis pieņemts šaurā lokā – par to lēmusi koordinācijas komisija kultūras ministres vadībā, vēl ietilpstot Rīgas domes vadītājam un atbildīgo departamentu vadītājiem, Saeimas un nevalstiskā sektora ekspertiem.

Papildus aicinu Jūs atkārtoti izvērtēt AB dambja piemērotību akustiskās koncertzāles atrašanās vietai un atcelt 2007. gada 1. jūnija lēmumu par akustiskās koncertzāles Rīgā, AB dambī (zemesgabala kadastra Nr.01000490002), būvniecības ieceres akceptēšanu.

Lūdzu informēt par Jūsu turpmāk plānoto rīcību un argumentāciju pieņemtā lēmuma par akustisko koncertzāli un plašas publiskās diskusijas par koncertzāles atrašanās vietu sakarā.

Par Rīgas koncertzāles projektu – atbilde mūziķiem (papildināts)

Šorīt ievēroju, ka Delfi līdz šim tā arī nav uzskatījuši par vajadzīgu publicēt manu viedokli, tad nu izmēģināju laimi Dienas Tautas balsī un Tvnetā. Pēdējais reaģēja ļoti ātri, tiesa, piekabinot manam vārdam un uzvārdam tādu glaimojošu ieņemamo amatu kā Rīgas domes izpilddirektors. Pirmajā brīdī to nemaz nepamanīju, bet kolēģis laicīgi painformēja, aizmeiloju tvnet-am, un tagad atkal viss ir kārtībā.

Papildināts

Kopš tika atrisināts pārpratums ar ieņemamo amatu, raksts no tvnet lapas augšas pārceļoja uz pašu apakšgalu. Žēl, protams, ka VID galvenā speciālista viedoklis ir daudz zemāk vērtējams par RD izpilddirektora viedokli, bet tā kā man nav ne mazākās vēlēšanās reklamēt savu vārda un uzvārda brāli, kurš, ja nemaldos, ir LSDSP biedrs vai vismaz cieši saistīts ar šo partiju, tad arī palūdzu šo misēkli labot.

Vēl pēc brīža mans viedoklis parādījās arī Dienas Tautas balsī, turklāt papildināts ar ļoti glītu fotogrāfiju. Šo sadaļu diemžēl neskatās ļoti daudz cilvēku, bet tomēr… Apskaužami, kā viena demagoģiska vēstule var tikt publicēta bezmaz visos masu medijos. Es arī tā gribētu.

Par Rīgas koncertzāles projektu – atbilde mūziķiem

Pēc kultūras darbinieku atklātās vēstules amatpersonām un sabiedrībai izlasīšanas pirmajā brīdī grūti saprast – smieties vai raudāt. Kā sabiedrības loceklis nespēju palikt vienaldzīgs un klusēt par šo jautājumu. Es arī uzskatu, ka koncertzāles projekts nav jāiesaldē. Tas ir jāatceļ pilnīgi un pavisam.

Šī konkrētā projekta realizācija būs nevis dārga, tā būs ļoti dārga. Jo koncertzāle tiek projektēta uz avārijas stāvoklī esoša 42 metrus plata dambja Daugavā, kur to no trim pusēm apskalos ūdens. Projektētā koncertzāle būs aptuveni 60 metrus plata. Turklāt Latvijas būvnormatīvos iekļautās ugunsdzēsēju prasības nosaka šādām būvēm vismaz desmit metru platu piebraukšanas ceļu no visām ēkas pusēm, lai ugunsgrēka gadījumā varētu piebraukt ugunsdzēšanas tehnika. Tātad AB dambja platums ir jādubulto vai arī aptuveni 38 metri koncertzāles ar piebraucamo teritoriju atradīsies virs ūdens. Un par šo arhitektonisko brīnumu būs spiesti maksāt pilnīgi visi Latvijas nodokļu maksātāji. Ja koncertzāles atrašanās vieta būtu saprātīgi izvēlēta, izmaksas būtu daudz zemākas. Tāpēc labāk ir vēlāk nekā nekad pieņemt lēmumu šo projektu izbeigt pilnībā.

Koncertzāles nepieciešamības kontekstā cienījamajiem mūziķiem vēlos atgādināt par slaveno Maslova vajadzību piramīdu. Tās pamatlīmenis ir fizioloģiskās vajadzības, otrais – vajadzība pēc drošības, trešais – vajadzība pēc piederības un mīlestības, ceturtais – vajadzība pēc pašcieņas un piektais – vajadzība pēc pašīstenošanās. Situācijā, kad no darba tiek atbrīvoti policisti un tiek brīdināts par augušo noziedzības līmeni, var runāt par lielu nedrošības sajūtu. Grūtības nodrošināt pamatlīmeni ir pensionāriem, arī mediķiem, skolotājiem, zemniekiem un ugunsdzēsējiem neklājas viegli. Domāju, ka šo sarakstu varētu turpināt vēl un vēl. Koncerti būs viena no pēdējām lietām, par ko domās manis uzskaitīto profesiju pārstāvji. Ja arī Igaunijā esot četras jaunas koncertzāles, tad mums tā vietā būs paēduši un darba spējīgi policisti un ugunsdzēsēji.

Mūziķu piesauktais Rīgas salīdzinājums ar Luksemburgu nav korekts, jo ģeogrāfiski Luksemburga atrodas vienā no visblīvāk apdzīvotajiem Eiropas reģioniem – blakus pārtikušajām Nīderlandei un Beļģijai. Līdz ar to tur vienmēr būs ievērojami lielāks publisko pasākumu apmeklētāju skaits nekā Rīgā.

Vēl cienījamo mūziķu vēstulē tiek piesaukts, ka Rīga nevarēšot pretendēt uz Eiropas Kultūras galvaspilsētas statusu. Es gribētu pārjautāt – vai tiešām? Kurš no atbildīgajiem, kas lemj par Eiropas Kultūras galvaspilsētas statusa piešķiršanu var to apstiprināt? Un, pat ja tā, vai tiešām tā ir tik milzīga nelaime? Cik daudz iedzīvotāju var nosaukt 2013., 2017. vai pat 2009.gada Eiropas Kultūras galvaspilsētas?

Rīgas lielākā esošā koncertzāle, ja to tā var saukt, ir Kongresu nams. Projektētās koncertzāles funkcijas būs ļoti līdzīgas, kādas Kongresu nams veic jau patlaban – koncertu rīkošana, telpu izīrēšana dažādiem pasākumiem, tostarp ir arī neliels restorāns. Kas notiks ar Kongresu namu pēc jaunās koncertzāles atklāšanas? Kas notiks arī ar Lielo ģildi? Vai nebūtu saprātīgāk un lētāk Kongresu namu pārprojektēt un pārbūvēt par modernu, mūziķu prasībām piemērotu koncertzāli?

Aicinu mūziķus vispirms izvērtēt visus šī konkrētā koncertzāles projekta plusus un mīnusus pirms veidot sabiedrisku organizāciju tā atbalstam. Neaizmirstiet, ka arī koncertzāles pretinieki var izveidot sabiedrisku organizāciju, kuras sastāvā būs ne tikai mūziķi, bet arī ugunsdzēsēji, mediķi, policisti, pensionāri, skolotāji un pārējā “profesionālo mūziķu, inteliģences un tālredzīgi domājošo sabiedrības locekļu” daļa.

Papildināts 2

Delfi tomēr manu sacerējumu publicēja. Tiesa, pēc 13 dienām, kad biju to nosūtījis…

Par Rīgas koncertzāles nepieciešamību

Šodien Delfos un laikam arī vakardienas Dienā ir sastopama “Kultūras darbinieku vēstule amatpersonām un sabiedrībai” par koncertzāles celšanas nepieciešamību. Uzrakstīju kulturālā valodā savu viedokli par to un aizsūtīju delfiem, droši nezinu, bet ceru, ka to arī publicēs. Agrāk vai vēlāk to šeit tik un tā ievietošu.

Nudien iespaids tāds, ka šo vēstuli ir rakstījis tas pats cilvēks, kurš savulaik skalojis smadzenes bij. kult. ministrei H.Demakovai. Varbūt arī viņa pati ir šīs vēstules patiesā autore. Par to es spriežu no tā, ka parādās mazvērtības kompleksu pilnā atsauce uz Igaunijas saceltajām koncertzālēm un vārdā nenosaukto ~10 gadus veco Gopera pētījumu par koncertzāles atmaksāšanos laika gaitā. Šie argumenti ir gana specifiski, lai tos neizraktu vienkāršs cilvēks no malas un diez vai šie mūziķi ir tie, kas dziļi ierakušies koncertzāles projektēšanas lietās. Turklāt parādās vecais niķis visus koncertzāles projekta atbalstītājus saukt par inteliģenci un tālredzīgi domājošiem cilvēkiem. Visticamāk kāds pie minētajiem mūziķiem ir atnācis un attiecīgā tonī rekomendējis šo murgojumu parakstīt.

Vēl viena īpatnība. Nekur ne ar vienu vārdu vēstulē par Rīgas koncertzāles projektu nav pieminēts Rīgas koncertzāles projekts!!! Tā sastāv vienīgi no pusdemagoģiskām frāzēm par tā celšanas nepieciešamību. Jā, nu, es arī domāju, policisti, ugunsdzēsēji un zemnieki, pagaidiet vien savu kārtu. Ja mūziķiem būtu traktori, viņi mums parādītu pašu nelabo! Tikai patlaban velk uz to, ka pustukšā Rīgā stāvēs koncertzāle, uz kuru labākajā gadījumā brauks ārzemnieki. Vietējie cilvēki Latvijā vienkārši būs jau pa pusei izmiruši.

Par Demakovas atkāpšanos un Jauno trīs brāļu likvidēšanu

Ar pavisam nelielu laika nobīdi ir nākuši klajā daži interesanti jaunumi. Pirmais ir Jauno trīs brāļu gaidāmā likvidēšana, nododot bibliotēkas, koncertzāles un muzeja lobēšanu Valsts nekustamo īpašumu rokās. Otrais ir Demakovas atkāpšanās no kultūras ministres amata. Abas ziņas pirmajā brīdī liekas visai pozitīvas. Es baidos, ka patiesībā tā nav vis.

Tas, ka tiks likvidēta viena liela, uzpūsta organizācija dažu lielu objektu celtniecības virzībai, būtībā neko daudz nemaina. Varbūt tas ieekonomēs paprāvus līdzekļus kultūras ministrijas paspārnē, bet tas nekādā gadījumā neatcels šo trīs monstru būvniecību kā tādu. Kā mēs varam zināt, ka Valsts nekustamajos īpašumos nestrādā vēl kvēlāki šo monstru fani, kuri sakņu saknēs ir ieinteresēti to realizācijā? Vienkārši šoreiz to varēs realizēt bez lieka trokšņa un uzmanības, kas arī ir viennozīmīgi vajadzīgs, ja reiz faktiskais sabiedrības atbalsts šiem objektiem ir ne tas augstākais bibliotēkas gadījumā un ārkārtīgi zems koncertzāles gadījumā. Starp citu, Valsts nekustamie īpašumi atrodas Finanšu ministrijas paspārnē. Tātad – atkal Tautas partijas atbildībā.

Šajā kontekstā ļoti izdevīga ir arī atbrīvošanās no Demakovas. Viņas atrašanās ministres amatā diskreditē gan ministru kabinetu, gan konkrētos projektus, jo lielai daļai cilvēku tie asociējas tieši ar Demakovas uzvārdu. Tātad, atbrīvojoties no ministres, no cilvēku apziņas tiek aizmēzts arī viss negatīvais, kas saistās ar minētajiem būvobjektiem. Situācija ir ļoti līdzīga kā savulaik ar Kalvīša atkāpšanos no amata. Faktiski viens cilvēks tika padarīts par grēkāzi un brīdī, kad viņš aiziet, sabiedrības vēlme pēc taisnības tiek apmierināta. Pēc tam viņa pēctecis ar jaunu sabiedrības uzticības kredītu var droši turpināt sava priekšgājēja iesākto. Uzskatu, ka tāpat būs arī ar Jauno trīs brāļu projektiem. Īpaši tāpēc, ka kultūra ministru portfeļa saknes joprojām iestiepsies Tautas partijas dzīlēs. Tāpēc sabiedrība nedrīkst tagad atviegloti uzelpot. Patiesībā situācija ap jauno trīs brāļu projektiem kļūst aizvien sarežģītāka un grūtāk izsekojama.

Uzskatu, ka no koncertzāles projekta nepieciešams atteikties, cik ātri vien iespējams, un ieplānoto naudu novirzīt esošo koncertzāļu un kultūras pieminekļu remontdarbiem. Un, ja tik ļoti nepieciešama jauna koncertzāle, kāpēc nepārbūvēt Kongresu namu? Rīga, manuprāt, nav ne tik liela, ne bagāta pilsēta, lai tai būtu jāuztur divas šādas funkcionāli ļoti līdzīgas celtnes. Īpaši vienu no tām upē uz paša dambja gala!

Ko darīsim, kad sabruks šodienas vecās bibliotēku un arhīvu ēkas, Lielā Ģilde un Doma baznīca? Celsim atkal visu no jauna?

Par koncertzāles projektēšanu

Es tā aizdomājos, vai visiem zināmam politiķim dotā iesauka „buldozers” nebūtu jāatņem un jāpiešķir to kādai sievietei, kura pamanās absolūti ignorēt visas krīzes, sabiedrības viedokli, veselo saprātu un turpina bīdīt cauri savus projektus, kuru katra izmaksas ir mērāmas simtos miljonu latu.

K.Apinis par topošo koncertzāli uz AB dambja. Spēcīgi uzrakstīts. Vispār paldies Dievam, ka ir krīze un, cerams, k-zāles projektam izdosies iesaldētam noturēties vēl tik ilgi, lai beidzot kāds garīgi vesels cilvēks vai to kopa nāktu pie varas un sadūšotos Jaunos 3 brāļus ar visiem tā projektiem (varbūt vienīgi izņemot bibliotēku, jo nu jau ir mazliet par vēlu) aizraidīt pelnītā vēstures mēslainē. Citādi jau pat cerības nav.

Starp citu, interneta dziļumos izdevās atrast pirmo no balsojumiem par / pret k-zāles būvniecību Rīgā. Skatieties un atcerieties visi, kuri bijuši tie noziedznieki, kas ar savām balsīm sabiedrības vārdā ir nobalsojuši par šī monstra parādīšanos Daugavā. Otro un izšķirīgo balsojumu atrast diemžēl neizdevās, bet tas no apakšā esošā atšķīrās vienīgi ar dažu pārbēdzēju balsīm no opozīcijas partijām. Varbūt pirmajā reizē viņi vienkārši ņēma un uzmeta?

PAR balsojuši 26 domnieki:

H. Stalte TB/LNNK

A. Lācis TP

E. Krastiņš TP

D. Stalts TB/LNNK

E. Cilinskis TB/LNNK

A. Ārgalis TP

A. Krūkle LPP

V. Zariņš TB/LNNK

J. Birks TB/LNNK

A. Ameriks LPP

A. Požarnovs TB/LNNK

G. Bojārs LPP

J. Zaržeckis LPP

A. Krastiņš TP

M. Tralmaks LSDSP

M. Gavrilovs Dzimtene

I. Kalniņš TP

S. Pīka TP

A. Vilks LSDSP

D. Īvāns LSDSP

A. Kalnkaziņš TP

J. Karpovičs LSDSP

J. Zaķis LPP

A. Ludviks LPP

I. Gaile TP

J. Dinevičs LSDSP


PRET balsojuši, ATTURĒJĀS un NEBALSOJA 29 domnieki:

D. Gorba PCTVL

V. Rafaļskis PCTVL

A. Aksenoks JL

S. Žuravļovs Dzimtene

A. Žuravļova Dzimtene

I. Ivanovs LSP

J. Aleksejevs PCTVL

I. Rākins JL

V. Kalnbērzs Dzimtene

S. Zaļetajevs PCTVL

O. Pulks JL

V. Dergunovs PCTVL

V. Liepiņš JL

M. Marnauza JL

J. Zvirbulis JL

M. Jaunups JL

I. Gaters JL

B. Brigmane JL

D. Kalns JL

A.Aļeksejenko JL

L. Bulmane JL

M. Greste JL

N. Jolkina PCTVL

V. Gluhovs SC

G. Kotovs PCTVL

A. Kuzmins PCTVL

I. Pimenovs SC
M. Kameņeckis SC
L. Kurdjumovs SC