Senā Rīga – Jauniela 22

Jauniela ved no Doma laukuma uz RTU ēkas Kaļķu ielā 1 pagalmu. Interesanti, ka Jaunielas ēku numerācija sākas ar 11 nepāra pusē un ar 14 pāra pusē. Jādomā, ka tas dēļ nojauktajām ēkām Doma laukumā. Attēlos redzamā mazā ēciņa ir vārtsarga namiņš, celts 17-18. gadsimtā. 1969. gadā tas rekonstruēts.

Pārmaiņu ir apbrīnojami maz. Žogi mainījuši savu atrašanās vietu. Namam pa labi durvju vietā tagad ir logs. Un tā kā mūsdiena Vecrīga vietām atgādina lielu autostāvvietu, tad neiztrūkstošs ir arī automobilis. Starp citu, šis vēl ir veiksmīgs kadrs, jo pirmajā reizē, kadrā bija jāietilpina divi auto.

Jauniela 22 1911. gadā, attēls no zudusilatvija.lv
Jauniela 22 2017. gadā

Senā Rīga – Trīs brāļi

Trīs brāļi ir trīs vecas, šauras ēkas, kuras atrodas Mazās pils ielas un Klostera ielas krustojumā. Vecākais no trim namiem celts 15. gadsimta beigās. Šobrīd tur mājo Latvijas Arhitektūras muzejs un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.

Trīs brāļi ir viens no populārākajiem Vecrīgas attēlu motīviem. Tāpēc piedāvāju uzreiz 3 attēlu pārus.


Ēkai labajā pusē kādreiz priekšā atradusies vēl viena neliela ēciņa. Kādreiz tā bijusi ar gludām malām, bet nu ar kantainām. Arī pārējiem namiem ir nelielas izmaiņas, piemēram kreisās puses ēkai vairs nav veikala pirmajā stāvā. Jādomā, ka lielākās izmaiņas veiktas līdz ar restaurāciju 1955.-1957. gadā.

Izmaiņas skārušas arī namus Klostera ielas abās pusēs. Labās puses nams ticis pie papildus stāva, bet kreisās pie papildus piebūves, kura nemanāmi iekļaujas apkārtējā vidē.

Senā Rīga – Jēkaba iela 11

Attēla oriģināls http://zudusilatvija.lv/objects/object/17135/

Vecajā attēlā varam aplūkot, kā izskatījies vecais Bruņinieku nams. Tas celts 1755. gadā. 1863.-1867. gadā ēka radikāli pārbūvēta pēc Roberta Pflūga un Jāņa Baumaņa projekta. 1900.-1903. gadā arī ievērojami paplašināta.

Jēkaba iela 11 2017. gadā

Pirms interesējos par šīs ēkas vēsturi, biju pārliecināts, ka tā tikusi pilnībā nojaukta. Jo līdzības ar tagadējo parlamenta ēku saskatīt ļoti grūti. Tik vien kā kantainie pagraba lodziņi un durvis aptuveni tajā pašā vietā kur tagad.

Attēla labajā stūrī manāms fragments no Jēkaba baznīcas. Tas arī ir vienīgais drošais orientieris, kurš saglabājies līdz mūsdienām.

Nav vairs vārtu – ne kreisajā, ne labajā pusē. Pajūga vietā var vērot automašīnu. Fonā redzamo ēku attēla labajā pusē atpazīt nevar. Tagad tur atrodas Saeimas komisiju darba ēka.

Spriežot pēc gada skaitļa “1773”, tai vajadzētu būt tai pašai ēkai pēc pārbūves.

 

Attieksme pret parkošanos Kauņā un Rīgā

Tā ir Kauņa, pats pilsētas centrs. Ielai, kas ved paralēli Nemunas upei, abās pusēs ir autostāvvietas, bildītē visas nemaz neietilpst. Grūti pat noticēt, bet tās visas ir bezmaksas.

Bet šī ir Rīga, Āgenskalns, Atpūtas iela. Līdz pilsētas robežai taisnā līnijā tikai pusotrs kilometrs. Tā kā cilvēkiem, kuri brauc uz Stradiņu slimnīcu, nav kur likt automašīnas, viņi tās mēdz novietot šeit. Rīgas dome šeit ir uzlikusi ceļa zīmi “Apstāties, stavēt aizliegts”. Šeit regulāri atrodas Rīgas Pašvaldības policijas ekipāža un vēro tukšu smilšu laukumu gadījumam, ja kāds slimnīcas apmeklētājs sadomā tur apstādināt savu automobili. Šo absurdu nav spējusi apstādināt ne ziņa valsts masu medijā, ne sižets Zebrā. Mēs visi rīdzinieki apmaksājam šīs policijas ekipāžas darbu no savas nodokļu naudas.

Kam ir jānotiek, lai attieksme pret cilvēkiem Rīgā būtu kaut mazliet līdzīga kā kaimiņos Kauņā?

Senā Rīga – Trokšņu iela

Trokšņu iela 1930. gadā. Autors Kurt Kirstein, attēls no http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/6645/
Trokšņu iela 2017. gadā

Trokšņu iela ir viena no klusākajām ielām Vecrīgā. Tās Ziemeļu pusē atradies Rīgas pilsētas aizsargmūris. Attēlā tas ir kreisajā pusē.

Jau laikos, kad Vecrīgu apjoza mūris, tās teritorija bija par mazu. Ar vietu izrīkojās ļoti taupīgi. Dzīvojamo ēku augšstāvi pildīja noliktavu funkciju. Savukārt nelielām dzīvojamajām ēkām atrada vietu arī pie paša mūra. Tas bija izdevīgi arī tādēļ, ka ēkai jāmūrē par vienu sienu mazāk.

1913. gadā vismaz daļa no ēkām pie mūra esot nojauktas. Tad esot atrastas Rāmera torņa paliekas. Vecākais attēls esot uzņemts 1930. gadā, jādomā, ka visas ēkas toreiz nenojauca un daļa saglabājās ilgāk. Rāmera tornis un jaunākajā attēlā redzamais aizsargmūra fragments esot atjaunoti 1985.-1987. gadā. Vēl par Rāmera torni var lasīt šeit.

Pulvertorni jaunākajā attēlā aizsedz Kara muzeja ēka, kas būvēta 1937.-1939. gadā. Starp citu, Pulvertornis nekad nav bijis apaļš.

Attēlā pa labi redzamās ēkas izskatās saglabājušās, izņemot pēdējo piecstāvu ēku. Mulsina mūsdienās labi redzamie logi un durvis. Agrāk tādu attiecīgajās vietās acīmredzot nav bijis.

Senā Rīga – Arsenāls

Arsenāls atrodas Vecrīgā, netālu no Saeimas. Attēls uzņemts Jēkaba un Torņa ielu krustojumā. Mūsdienās tur atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāle. Bet agrāk šajā ēkā nemaz neesot atradies arsenāls. Tā ir bijusī muitas noliktava. Par arsenālu to dēvējuši tāpēc, ka vēl tālajos zviedru laikos šajā vietā atradies arsenāls. Ēka celta no 1828.-1832. gadam. No 1920.-1930. gadam ēkā atradusies Latvijas armijas noliktava.

Autors J.Jemeljanow, avots http://zudusilatvija.lv/objects/object/17131/

Pazudis lukturis uz stūra, parādījušās ceļa zīmes. Virs ēkas centrālās ieejas parādījies siets, lai dekoratīvie elementi kādam neuzkrīt uz galvas. Un, protams, automašīnas. Policijas automašīna šajā vietā ir ainavas neatņemama sastāvdaļa. Novēroju, ka no tuvējās ēkas uz automobili stiepjas pagarš vads, kurš iestiprināts visparastākajā elektrības rozetē. Jā, bez elektrības likuma sargiem droši vien garlaicīgi.

Senā Rīga – Aspazijas bulvāris pie Laimas pulksteņa

Aspazijas bulvāris pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados. Attēls no forum.myriga.info, autors nezināms. Identisks attēls Zudusī Latvija: http://zudusilatvija.lv/objects/object/6638/

Kreisajā malā var redzēt Laimas pulksteni. Ēka labajā malā gājusi bojā otrā pasaules kara laikā 1944. gadā. Tai ļoti līdzīga ēka atrodas mazliet tālāk Aspazijas un Audēju ielas krustojumā. Kvartālā pa labi ir saglabājusies tikai otrā ēka. Labi, ka blakus esošā operas ēka pārlaida karu bez ievērojamiem postījumiem. Vēl tālāk fonā bijusī pasta ēka, tagadējā LU Ekonomikas un vadības fakultātes ēka.

Redzams elektriskais tramvajs, labajā pusē arī tā laika autobuss. Tolaik tramvaji kursēja gar vietu, kur šobrīd atrodas Brīvības piemineklis. No šī attēla nevar pateikt, vai tas tolaik jau bijis uzcelts. Gājēju pārējas, acīmredzot, tolaik nemaz nebija. Soļoja pāri krustojumam tāpat.

Aspazijas bulvāris 2017. gadā

Pēc aptuveni 80 gadiem karā bojā gājušās ēkas vietā salīdzinoši nesen uzcelta jauna. Tā projektēta 1987. gadā, pabeigta 1992. gadā. Atšķirībā no mūsdienās pierastās ainas, ka jaunceltnes sava pārspīlētā apjoma dēļ nomāc apkārtējās ēkas, šeit tas nav vērojams.

Fonā redzama piecdesmitajos gados uzceltā Zinātņu akadēmijas augstceltnes spice. Ir vairāk ceļazīmju. Tramvaji vairs uz Brīvības bulvāri nenogriežas. Rīgas satiksmes autobusi pa Aspazijas ielu nekursē. Un cilvēku svētdienas rītā nav diez ko daudz.