Par atbalstu vecākiem

Par nodokļu pārmaiņām no nākošā gadā labus vārdus atrast ļoti grūti. Sistēma tiks pamatīgi sarežģīta un sanāks, ka mazturīgākie iedzīvotāji piespiedu kārtā kreditēs valsti, nesaņemot par to nekādus procentus. Turklāt naudas atgriešanai būs jāaizpilda deklarācija EDS-ā. Piedevām Vienotība iznīcina vienu no jau tā pavisam nedaudzajiem pamatojumiem, kādēļ vajadzētu stāties laulībā. Tas ir, nevarēs kā apgādājamo norādīt nestrādājošu laulāto, kas, iespējams, sēž mājās un audzina bērnus, jo pašvaldība laicīgi nenodrošina vietu bērnudārzā.

Pārsteidzoši, bet parādījusies arī laba ziņa šajā vājprātā. Nacionālā apvienība nav padevusies, bet turpina cīņu par atbalstu vecākiem. Tas ir, netiktu palielināts neapliekamais minimums, bet gan nodokļu atvieglojums par bērniem, kā arī tiks risināti arī citi jautājumi. Ceru, ka NA tas izdosies.

Neesmu aizmirsis, kā pirms dažiem gadiem, kad NA pastāvēja par lielāku atbalstu vecākiem, Vienotība, dažādi politologi u.c. to interpretēja kā pretenzijas uz ministru portfeļiem. Nez, vai tik tālu nonāks arī šoreiz?

Es šobrīd redzu tikai vienu politisku partiju Latvijā, kura reāli rūpējas par valsts nākotni.

Russkij mir

Gribu piesaistēties Edvīna Šnores rakstītajam “Russkij mir” par Latvijas naudu.

Tajā ir spēcīgi pamatots, kāpēc iecerētā masu medija izveide speciāli krievvalodīgajai auditorijai pēc šī brīža plāniem ir bezjēdzīga, pat bīstama. Īsi atbilde ir – problēma mediju veidotāju personāliju prokrieviskajos uzskatos.

Pie reizes tiek atbildēts arī jautājums, ko tad īsti grib “Latvijas mūžīgi diskriminētie krievi”. Īsā atbilde – dzīvot neatkarīgajā, sakārtotajā Latvijā ar krievu valodu kā valsts valodu.

Lai arī raksts atklāj daudzas nepatīkamas patiesības un smagi ielaistas kaites, es esmu priecīgs, ka tāds vispār ir tapis. Ka ir cilvēks, kurš iedziļinās krievisko masu mediju sniegtajā informācijā, neapjūk tajā un relatīvi skaļi un argumentēti pastāv uz savu viedokli. Lūk, tādam ir jābūt Saeimas deputātam.

Uzturēšanās atļaujas

11. septembrī NA Saeimā izvirzīja priekšlikumu apturēt uzturēšanās atļauju tirgošanu Krievijas pilsoņiem uz laiku, kamēr turpinās Krievijas agresija pret Ukrainu.

Saeima priekšlikumu noraidīja. Pret balsoja un atturējās ZZS (izņemot Vucānu un Kučinski), Vienotība, SC, RP.

18. septembrī NA vēlreiz izvirzīja priekšlikumu apturēt uzturēšanās atļauju tirgošanu Krievijas pilsoņiem uz laiku, kamēr turpinās Krievijas agresija pret Ukrainu.

Saeima priekšlikumu noraidīja vēlreiz. Pret balsoja un atturējās SC, RP, daži neatkarīgie, ZZS un Vienotības deputāti.

2. oktobrī NA vēlreiz izvirzīja priekšlikumu apturēt uzturēšanās atļauju tirgošanu Krievijas pilsoņiem uz laiku, kamēr turpinās Krievijas agresija pret Ukrainu.

Saeima priekšlikumu akceptēja. Detalizēts balsojums diemžēl vēl nav pieejams.

 

4. oktobra tuvumam ir maģiska iedarbība uz deputātiem ar “mīkstāku” pārliecību. Ja es būtu ieinteresēts uzturēšanās atļauju tirgošanā, būtu uz šiem mīkstajiem dusmīgs ne pa jokam.

Jauna koncertzāle Rīgā – partiju solījumi

Ir tāds pēdējā laikā piemirsts projekts kā koncertzāle uz AB dambja. Kāpēc rakstu „ir” nevis „bija”? Tāpēc, ka koncertzāles projekts ir tikai apturēts un iesaldēts nevis atcelts pavisam.

Ielūkojos Rīgas pašvaldībai reģistrēto deputātu kandidātu programmās. Koncertzāle bija pieminēta četrās no divpadsmit programmām.

Visskaidrāk savus nodomus ir uzrakstījuši

Politisko partiju apvienība “Saskaņas Centrs”, Partija “Gods kalpot Rīgai”:

Notiks rekonstrukcijas darbi Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, VEF kultūras pilī un Kongresu namā, kur tiks ierīkota jauna multifunkcionāla Rīgas koncertzāle.

Vienotība raksta šādi:

Līdz Latvijas simtgadei Rīgā būs jauna koncertzāle, Laikmetīgās mākslas muzejs un paplašināta Mežaparka estrāde.

Programmā nav skaidrs, kas domāts ar koncertzāli, bet Vienotības mājas lapā zem programmas ir pievienots komentārs:

Rekonstruējot Kongresu namu par koncertzāli un rekonstruējot piemērotu ēku par Laikmetīgās mākslas muzeju.

Latvijas Zaļā partija raksta:

Rīgā Dziesmusvētki būs katru gadu! Šeit būvēs laikmetīgās mākslas muzeju un mūsdienīgu koncertzāli.

Kas ar to domāts, man nav skaidrs. Aizrakstīju e-pastu ar jautājumu, vai ar to domāts projekts uz AB dambja. Ja saņemšu atbildi, publicēšu. Īpaši gan to negaidu, jo skaidri zinu, ka par šo partiju nebalsošu.

Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”:

Sadarbībā ar valdību un uzņēmējiem Rīgā taps Modernās mākslas muzejs, jauna koncertzāle, stadions, vieglatlētikas manēža.

Vispirms es šo ziņu 11.04. izlasīju VL! mājas lapā. Pievienoju savu komentāru, starp citu, pašu pirmo, nepamanīt grūti:

Jauna koncertzāle?
Kur konkrēti? Taču ne jau tas pats projekts uz AB dambja? Vai tomēr?
Šis ir ļoti svarīgs jautājums, lūdzu neignorējiet.

Nekādas atbildes reakcijas.

15.04. aizrakstīju Ievai Holmai VL!, izmantojot viņu lapas vēstuļu sistēmu, šo pašu jautājumu mazliet citādāk pārfrazētu. Tieši Ievai, jo viņa bija šo programmu publicējusi mājas lapā. Pat norādīju savu telefona numuru, ja nu cilvēkam negribas tērēt laiku, e-pastus rakstot.

Nekādas atbildes reakcijas.

Loģiskākais man šķita jautājumu uzdot Baibai Brokai, bet VL! mājas lapā neatradu viņas kontaktus. Tā nu 17.04. aizsūtīju e-pastu Jānim Iesalniekam no VL! ar šo pašu jautājumu un lūgumu to pāradresēt cilvēkam, kurš uz to sniegs atbildi. Tajā pašā dienā Jānis atbildēja, ka pārsūtījis e-pastu Ievai Holmai un Baibai Brokai.

Pagāja dažas dienas, joprojām nekādas atbildes reakcijas.

Ņēmu talkā twitter, atradu Ievas un Baibas kontus, un 22.04. nosūtīju ziņu:

@BaibaBroka @IevaHolma NA 4000 zīmju programmā Rīgai solīts uzcelt jaunu koncertzāli. Vai ar to domāts projekts uz AB dambja?

Atbildes reakcija, kā, iespējams, variet nojaust, pilnīgi nekāda.

Iespējamie iemesli, kādēļ NA ignorē šo, manuprāt, ļoti vienkāršo jautājumu:

  • ierakstījuši programmā paši nezin ko,
  • nopietnas problēmas komunikācijā ar vēlētājiem,
  • kauns atzīties vai samelot.

Ja NA piepeši „pamodīsies”, atbildi publicēšu. Tikai es personīgi par NA diez ko balsot vairs negribu. Partija būtībā ir grupa iedzīvotāju interešu pārstāvniecībai. Ja grupa nespēj komunicēt ar tiem, kurus tā pārstāv, tad demokrātiskā valsts iekārtā tas nav normāli.

Es vēl labi atceros, kā tēvzemieši pirms vairākiem gadiem šo projektu atbalstīja ar savām balsīm. Lai arī tagadējie NA ļoti atšķiras no toreizējiem tēvzemiešiem, man nav pamata domāt, ka laika gaitā partijas nostāja būtu mainījusies.

Interesanti, ka toreiz SC balsoja pret koncertzāli, bet laika gaitā viņiem ir piepulcējies bariņš toreizējo koncertzāles atbalstītāju: Aina Krūkle, Andris Ameriks, Andrejs Požarnovs (bijušais tēvzemietis, starp citu), Mihails Gavrilovs, Sarmīte Pīka, Juris Zaķis. Par koncertzāli balsoja arī tagad kandidējošie sociāldemokrāti Andrejs Vilks un Jānis Dinevičs.

Par prioritātēm

Protams, gan pašvaldību, gan vēl jo vairāk parlamenta vēlēšanas vēl ir tālu, tomēr tieši šodien nejauši pamanīju Raivja Dzintara teiktus viedus vārdus, kuri nostiprina manu pārliecību par labu NA un par sliktu Vienotībai.

NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars: „Ja valdībai būtu jārod līdzekļi, lai glābtu kādu banku vai ieguldītu naudu aviokompānijā, finanšu ministrijai izdotos atrast krietni lielākus līdzekļus.”

“Dzimstības atbalsta piedāvājums ir Nacionālās apvienības absolūta prioritāte 2013. gada budžetā, par ko jau savlaicīgi esam brīdinājuši koalīcijas partnerus. Valdības atbalsts demogrāfijas piedāvājumiem izšķirs to, vai Nacionālā apvienība balsos par 2013. gada budžetu.”

Labāk Latvija bez latviešiem, toties par jebkādu cenu saglābtu Parex un AirBaltic, vai tomēr otrādi?

Būtiskākās NA iniciatīvas, ko noraidījuši koalīcijas partneri

1) grozījumi Satversmes 73. pantā, kas noteiktu, ka referendumi nebūtu rīkojami arī par pilsoņu loka paplašināšanu;

2) grozījumi Imigrācijas likumā, kas atceltu kārtību, ka trešo valstu pilsoņiem iespējams iegūt pastāvīgo uzturēšanās atļauju Latvijā, par noteiktu summu iegādājoties nekustamo īpašumu;

3) priekšlikums Pilsonības likumā noteikt, ka Latvijas pilsonība būtu atņemama par publiski paustu necieņu pret Latvijas valsti, aicinājumiem likvidēt Latvijas valstisko neatkarību vai graut Latvijas teritoriālo nedalāmību u. c. līdzīgos gadījumos;

4) priekšlikums piešķirt dotāciju Ls 22 000 apmērā Latvijas Nacionālo partizānu apvienībai piemiņas vietu ierīkošanai cīnītājiem pret padomju totalitāro varu;

5) pazeminātās 12% PVN likmes noteikšana atsevišķām pārtikas preču grupām;

6) priekšlikums par pazemināta pensionēšanās vecuma sliekšņa noteikšanu personām, kuras izaudzinājušas 3 un 4 bērnus;

7) likumprojekts, kura mērķis būtu novērtēt to Latvijas pilsoņu nopelnus, kuri Otrajā pasaules karā karoja pret komunistiskā vai nacistiskā režīma militārajiem formējumiem, piešķirot tiem oficiālu Otrā pasaules kara dalībnieka statusu;

8) priekšlikums Saeimā izveidot reģionālo identitāšu apakškomisiju, kas risinātu jautājumus par līvu, latgaliešu, suitu u. c. Latvijas reģionālo identitāšu stiprināšanu;

9) likuma grozījumi, kas noteiktu, ka valsts un pašvaldību iestādes un uzņēmumi savus finanšu līdzekļus glabātu Valsts kasē, nevis komercbankās;

10) aizliegums nepilsoņiem nodarboties ar detektīvdarbību.

Izkopēju no LA, lai nepazūd.