Par propagandas kanālu aizliegšanu

Kā jūs domājiet, vai vajag principiāli un stingri piemērot aizliegumu raidīt Kremļa propagandas kanālus Latvijas teritorijā?

Es ilgu laiku esmu bijis “stingrās rokas” atbalstītājs. Ja ne aizliegt tos murgus, tad vismaz aplikt ar paprāvu akcīzes nodokli. Cik noprotu, notiek tieši otrādi. Krievijas telekanāliem maksā par tiesībām tos retranslēt. Savukārt, ja to pašu visu raidītu tikai internetā, varbūt ar to vispār nevajadzētu cīnīties, jo internetā alternatīvus viedokļus atrast ir daudz vienkāršāk nekā televizorā. Tas gan būtu regulāri jāpārvērtē.

Lielākais pozitīvais efekts no propagandas kanālu aizlieguma būtu ne jau skatītāju atturēšana no kaitīgās informācijas uztveršanas. Ja cilvēkam ar spriešanas un analīzes spējām ir tā kā ir, tad arī izslēgts televizors to īpaši nemainīs. Nē, pozitīvākais ieguvums būtu spēcīgs mājiens ar mietu Kremļa virzienā, ka viņu fašistiskā kara ieroči šeit tiks apkaroti. Ka nedrīkst te raidīt pēdīgās stulbības. Vienalga tas viņiem nebūtu, jo pūles satura veidošanā tiek ieguldītas pamatīgas. Protams, varētu sekot sankcijas un visādi citādi neadekvāta uzvedība, bet neko sevišķi adekvātu no kaimiņvalsts pārvaldītājiem mēs nevaram gaidīt jebkurā gadījumā.

Šāds aizliegums radītu lielu ažiotāžu Latvijas krievvalodīgajos medijos. Tas nozīmētu, ka piespiedu kārtā nāktos vismaz pieminēt Latvijas oficiālo nostāju pret-kara-propagandas jautājumos. Šobrīd liekas, ka tādas nostājas vispār nav.

Mūsu krievvalodīgie bāleliņi ar to iepazītos, iespējams, palamātos pie sevis, bet vismaz būtu spiesti saprast, ka Kremļa propaganda pie mums tiek uztverta tieši kā propaganda. Jo lielākā nelaime ir īpatņi, kuri uzskata, ka Kremlis viņiem vēsta patiesību.

Taču pirms vairākām dienām sastapos ar netipiski labi pamatotu anonīmu viedokli, kurš manu visai stingro nostāju būtiski ietekmēja. Ir vērts to izlasīt pilnībā, bet, īsi sakot, tā autors paļaujas, ka Latvijas vidējajam krievvalodīgajam ir arī tieši kontakti ar bāleliņiem kaimiņvalstī, no kuriem viņš nepastarpināti uzzina reālo situāciju Krievijā, un attiecīgi novērtē kādos priviliģētos apstākļos viņš šobrīd dzīvo. Tādēļ atņemt viņam iemīļoto seriālu būs vien cilvēka tracināšana bez pozitīva ieguvuma.

Vājā vieta gan manos, gan šī anonīmā autora spriedumos varētu būt pieņemtais priekšstats krievvalodīgo televīzijas skatītāju. Mēs paļaujamies, ka tas ir relatīvi saprātīgs cilvēks ar puslīdz adekvātām spriešanas spējām. Bet, vai tā viena krietni krietnā daļa šo īpatņu, kas praktiski nekādā mērā nav vīžojuši apgūt latviešu valodu, vispār ir uzskatāmi par saprātīgiem cilvēkiem? Ja atbilde ir nē, tad, manuprāt, ar tādiem vairs arī neko nav vērts iesākt. Jo, ja pie cilvēkiem vērsīsies, tiecoties pie šīs mērķauditorijas, tiks atbaidīta cita, saprātīgāka. Bet mums ir vajadzīgi tieši tie saprātīgie.

Paklusēsim, ka Latgalē gatavo okupāciju

Drošības policija purpina, ka Latgales iedzīvotāji publiski ziņo par kremlistu mēģinājumiem graut Latvijas valsti. Tas traucējot izmeklēšanai.

Neticu, ka Drošības policija vispār iespringtu par tādiem gadījumiem, ja ne publicitāte. Tieši otrādi – jāceļ panika cik skaļi vien iespējams, jo te vajag arī politiskas darbības (DP jaudas / finansējuma palielināšanu, piešķirt jaunas f-jas, pieprasīt atskaites par padarīto utml.).

Krievijas agresija pastāv tikai atsevišķu politiķu erotiskajā fantāzijā

Atvēru šodien draugos dienasgrāmatu sadaļu, izlasīju klasesbiedrenes iekopēto apcerējumu un tas mani pārsteidza tik ļoti, ka nespēju nepārpublicēt.

 

Romāns Pokovba. ASV tanki jeb kodolkatastrofa.

Zinājāt, ka ASV tanki bruņās satur urānu? Urāns izmantots arī tanku lādiņos. Ja tanks paliek vesels un aizbrauc prom, tad izšautie lādiņi turpina indēt apkārtējo vidi. Kas notiks ar mūsu Latvijas ekoloģiju, ja pie mums sāks braukt un veikt mācības pārvietojamas kodolkatastrofas?

Latvija var lepoties ar 2. vietu pasaulē ar dzeramā ūdens. Ūdens ir netikai virspusē, bet arī zem zemes. Varam lepoties ar ekoloģisku dabu. Vai mēs esam gatavi to upurēt? Urāns radio aktīvs, viņa radiācija izraisa kroplības un vēzi. Kāds no mūsu politiķiem par to runā?

Pievērsiet uzmanību, ka Krievijas agresija novērojama tikai atsevišķajos preses izdevumos un tikai pirms Saeimas vēlēšanām! Krievijas agresija pastāv tikai atsevišķu politiķu erotiskajā fantāzijā. Politiķi neizceļas ar prāta spējām, uz krīzi saka: „Nekas īpašs!” Lai tiktu ievēlēti saka: „Kā, lai nesola?” Apmelojot pašu naudu, mainot pret svešu, sola cenu stabilitāti, kaut cenu ietekmi aizliedz brīvā tirgus noteikumi. Sveša nauda “izgāzās”. Savas naudas apmelotāji tagad apgalvo, ka mums vajag ASV armiju ar viņu radio aktīviem tankiem šeit Latvijā.

ASV saindēja milzīgu teritoriju ar kodolatkritumiem gan savā teritorijā, gan Klusā okeāna teritorijā. ASV spiesta audzēt ģenētiski modificētos augus, jo ekoloģiski tīras kultūras tur vairs neaug vajadzīgajā daudzumā. ASV armija grib veikt mācības Latvijā?

Rodas jautājums – kam vajag tādu drošību, kas vēlāk nes smagas slimības un nāvi no drošības līdzekļiem?

Man nav tik daudz bail no iespējama kara ar Kremli, cik no iespējamā šādu prātvēderu lielā īpatsvara līdzcilvēku, pat draugu vidū. Citēšu Māri Zanderu:

Respektīvi, ja mums liekas, ka, rupji sakot, – ja pat Eiropa beidzot sāk apzināties situācijas nopietnību, tad taču ikvienam, kurš kaut nedaudz seko līdzi notikumiem, ir pamazām kļuvis skaidrs “kas ir kas”. Nekā nebija! Jo vairāk mēs nostiprināmies savā pārliecībā, jo tieši tāpat savā nostiprinās daļa Latvijā dzīvojošo cittautiešu. Pašam nācās par to pārliecināties, aizvadītās nedēļas nogalē piedaloties Latvijas Radio 4 diskusijā, kur starp klausītāju apzīmējumiem runātājiem netrūka tādu kā “fašists”, “pusfašists” (?) utt. Liktos, nu labi – neticiet, neskatieties, neklausieties LTV vai LR, tomēr internetā taču atrodamas gan Krievijas cilvēku publiskas atvainošanās Ukrainai, Lielā Tēvijas kara veterānu Ukrainā vēršanās pret Krievijas agresiju utt. It kā vajadzētu iezagties kaut šaubām par Krievijas rīcību. Nekas tur neiezogas.

Un viena lieta ir šausmināties par propagandas nozombēto vairākumu Krievijā, pavisam cita – saprast, ka cilvēki ar tādu pašu skatījumu dzīvo tev kaimiņos. Turklāt nav skaidrs to skaits. Citi raidījuma dalībnieki – krievi, kuri, starp citu, par saviem izteikumiem pret Putinu saņēma vēl negantākus vērtējumus, – sākotnēji samiernieciski pauda, ka zvanītāji/rakstītāji droši vien esot pēc PSRS skumstoši pensionāri. Tomēr vēlāk bija spiesti atzīt, ka arī daudzu viņu paziņu – vidējās paaudzes Latvijas cittautiešu – vidē runāt par Ukrainu kļuvis neiespējami. Piedevām ir sajūta, ka Kremļa iepotētie murgi nekur no šo Latvijā dzīvojošo ļaužu galvām nepazustu, pat ja Ušakovs sajuktu prātā un sāktu Kremli publiski nosodīt.

 

Piektdienas vakars tuvojas

LSM. „Krievijas cinismam nav robežu. Vispirms viņi piegādā tankus, „Grad” raķešu sistēmas, teroristus un bandītus, kas šauj ukraiņus, bet pēc tam piegādā ūdeni un sāli. Viņi labāk būtu šos 300 „Kamazus” tukšus atsūtījuši, savākuši atpakaļ savus bandītus, un tad nevajadzētu sūtīt humāno palīdzību,” tiešs bija Jaceņuks.

Pagājušajā piektdienas vakarā – sestdienas naktī provokācija neizdevās. Gan jau šonedēļ Kremlis būs pacenties vairāk.

Piektdienā

NATO trešdien vēstīja, ka Krievija varētu ievest Ukrainā savus spēkus, nodēvējot to humāno misiju tuvāko stundu laikā. NATO nudien nav nekāda iemesla celt paniku pa tukšo, drīzāk otrādi. Līdz ar to šī ziņa bija uztverama ļoti nopietni.

Ukrainas drošības dienests trešdien vēstīja, ka karaspēka ievešanai viss jau bijis izplānots un sagatavots. Vietējās ģeogrāfijas nepārzināšanas dēļ notrieca Malaizijas – Nīderlandes lidmašīnu nevis Maskavas – Kipras. Tas būtu bijis iegansts iesūtīt karaspēku.

Varam tagad gaidīt, vai nākošais iegansts maz tiks piemeklēts. Diezgan droši, ka karaspēka ievešana notiks brīvdienās, piektdienas vakarā, citu lielu notikumu (atcerēsimies olimpiādi un futbola čempionātu) fonā. Tas, lai noziedzīgajām darbībām citi pievērstu pēc iespējas mazāk uzmanības.

Kompromiss

Rietumvalstis, konkrēti Vācija un Francija ir piespiedušas Ukrainu leģitimizēt Krievijas okupantus / teroristus. Tagad ukraiņi būs spiesti sēdēt pie viena galda ar smagiem noziedziniekiem un vienoties par kompromisiem.

Kāds var būt pie galda panākts kompromiss sarunās ar noziedzinieku? Piemēram, izvarotāju vai slepkavu? Manuprāt, tikai viens – piekāpšanās atdoties viņam labprātīgi lielākā vai mazākā mērā. Viņš toties par sodu dažas dienas pasēdēs cietumā.

Vācija un Francija ar saviem idiotiskajiem kompromisiem un diplomātiju ir vismaz tikpat liels drauds rietumu civilizācijai kā Krievijas agresija.

Ja Ukrainā apgalvo, ka 2+2 = 4 vai 4.1, bet Krievijā apgalvo, 2+2 = 7, Francija un Vācija iestājas, ka 2+2 = 7 + 4.1 / 2 = 5.55.

Izskatās, ka Rietumeiropā pa kluso atgriezušies tumšie viduslaiki.

Kad pārtrauksim diplomātiskās attiecības ar Krieviju?

Zanders šodien spēcīgi raksta par Krieviju un Rietumiem.

Krimas aneksijas gadījumā, par spīti Krievijas melošanai, Rietumiem notiekošais bija skaidrs, un tie samērā tizli, tomēr reaģēja. Savukārt Austrumukrainas gadījumā Rietumi “apsveic”, “redz pozitīvu signālu” utt., ja Kremlis aicina uz sarunām par noregulējumu, vai nu nesaprotot, vai izliekoties, ka nesaprot to, ka – pašas sarunas ir Krievijas agresijas neatņemama sastāvdaļa, vienkārši cita forma. Jautājums par tālākām sankcijām tiek staipīts šurpu turpu atkarībā no informācijas par Krievijas armijas pārgrupēšanos Ukrainas tuvumā – nesaprotot (?), ka armijas atvilkšana pilnīgi neko nenozīmē, jo tādēļ jau tā ir armija, lai būtu mobila. Nebeidzama vāvuļošana par tēmu, ka varbūt Putins beidzot ir aptvēris, ka aizspēlējies par tālu, attiecīgi viņam jādod laiks mazināt agresiju tā, lai vienlaikus “nepazaudētu seju” savu šovinistisko pūļu acīs utt. Tās visas ir muļķības – Krievijas vadītāji spēj, aci nepamirkšķinot, kaut no Mauzoleja tribīnes aicināt savus rokaspuišus pārtraukt uguni un vienlaikus piegādāt viņiem ieročus. Līdz ar to sarunas ar Kremli, kaut kāda prātuļošana par loģiku, zemtekstiem un spēles noteikumiem Krievijas gadījumā ir pilnīga bezjēdzība. No šī viedokļa situācija patiešām ir unikāla, jo pēdējās desmitgadēs, lai cik ciniska sfēra ir ģeopolitika, nav bijis tā, ka kāda no dalībniekiem (pat PSRS) gadījumā nevar ticēt nevienam tā vārdam. Nevienam. Un unikāli arī tas, ka it kā pieredzējušie Rietumu politiķi to atsakās saprast un atbilstoši izturēties.

Manuprāt, ir vienkārši. Ja nevar ticēt nevienam cilvēka vārdam, tad runāt ar viņu ir pilnīgi bezjēdzīga laika tērēšana. Ja negrib karot, tad visadekvātākā reakcija būtu Krievijas vēstnieku izraidīšana un diplomātisko attiecību pārtraukšana.

Šajā sakarā es arī diez ko nesaprotu mūžīgo masu mediju ažiotāžu ap dažādiem Putina paziņojumiem. Vienīgā jēga publicēt tos melus ir, lai visi tiešām redzētu, ka nevar ticēt nekam, ko viņš saka.