Par Rīgas koncertzāles projektu – atbilde mūziķiem (papildināts)

Šorīt ievēroju, ka Delfi līdz šim tā arī nav uzskatījuši par vajadzīgu publicēt manu viedokli, tad nu izmēģināju laimi Dienas Tautas balsī un Tvnetā. Pēdējais reaģēja ļoti ātri, tiesa, piekabinot manam vārdam un uzvārdam tādu glaimojošu ieņemamo amatu kā Rīgas domes izpilddirektors. Pirmajā brīdī to nemaz nepamanīju, bet kolēģis laicīgi painformēja, aizmeiloju tvnet-am, un tagad atkal viss ir kārtībā.

Papildināts

Kopš tika atrisināts pārpratums ar ieņemamo amatu, raksts no tvnet lapas augšas pārceļoja uz pašu apakšgalu. Žēl, protams, ka VID galvenā speciālista viedoklis ir daudz zemāk vērtējams par RD izpilddirektora viedokli, bet tā kā man nav ne mazākās vēlēšanās reklamēt savu vārda un uzvārda brāli, kurš, ja nemaldos, ir LSDSP biedrs vai vismaz cieši saistīts ar šo partiju, tad arī palūdzu šo misēkli labot.

Vēl pēc brīža mans viedoklis parādījās arī Dienas Tautas balsī, turklāt papildināts ar ļoti glītu fotogrāfiju. Šo sadaļu diemžēl neskatās ļoti daudz cilvēku, bet tomēr… Apskaužami, kā viena demagoģiska vēstule var tikt publicēta bezmaz visos masu medijos. Es arī tā gribētu.

Par Rīgas koncertzāles projektu – atbilde mūziķiem

Pēc kultūras darbinieku atklātās vēstules amatpersonām un sabiedrībai izlasīšanas pirmajā brīdī grūti saprast – smieties vai raudāt. Kā sabiedrības loceklis nespēju palikt vienaldzīgs un klusēt par šo jautājumu. Es arī uzskatu, ka koncertzāles projekts nav jāiesaldē. Tas ir jāatceļ pilnīgi un pavisam.

Šī konkrētā projekta realizācija būs nevis dārga, tā būs ļoti dārga. Jo koncertzāle tiek projektēta uz avārijas stāvoklī esoša 42 metrus plata dambja Daugavā, kur to no trim pusēm apskalos ūdens. Projektētā koncertzāle būs aptuveni 60 metrus plata. Turklāt Latvijas būvnormatīvos iekļautās ugunsdzēsēju prasības nosaka šādām būvēm vismaz desmit metru platu piebraukšanas ceļu no visām ēkas pusēm, lai ugunsgrēka gadījumā varētu piebraukt ugunsdzēšanas tehnika. Tātad AB dambja platums ir jādubulto vai arī aptuveni 38 metri koncertzāles ar piebraucamo teritoriju atradīsies virs ūdens. Un par šo arhitektonisko brīnumu būs spiesti maksāt pilnīgi visi Latvijas nodokļu maksātāji. Ja koncertzāles atrašanās vieta būtu saprātīgi izvēlēta, izmaksas būtu daudz zemākas. Tāpēc labāk ir vēlāk nekā nekad pieņemt lēmumu šo projektu izbeigt pilnībā.

Koncertzāles nepieciešamības kontekstā cienījamajiem mūziķiem vēlos atgādināt par slaveno Maslova vajadzību piramīdu. Tās pamatlīmenis ir fizioloģiskās vajadzības, otrais – vajadzība pēc drošības, trešais – vajadzība pēc piederības un mīlestības, ceturtais – vajadzība pēc pašcieņas un piektais – vajadzība pēc pašīstenošanās. Situācijā, kad no darba tiek atbrīvoti policisti un tiek brīdināts par augušo noziedzības līmeni, var runāt par lielu nedrošības sajūtu. Grūtības nodrošināt pamatlīmeni ir pensionāriem, arī mediķiem, skolotājiem, zemniekiem un ugunsdzēsējiem neklājas viegli. Domāju, ka šo sarakstu varētu turpināt vēl un vēl. Koncerti būs viena no pēdējām lietām, par ko domās manis uzskaitīto profesiju pārstāvji. Ja arī Igaunijā esot četras jaunas koncertzāles, tad mums tā vietā būs paēduši un darba spējīgi policisti un ugunsdzēsēji.

Mūziķu piesauktais Rīgas salīdzinājums ar Luksemburgu nav korekts, jo ģeogrāfiski Luksemburga atrodas vienā no visblīvāk apdzīvotajiem Eiropas reģioniem – blakus pārtikušajām Nīderlandei un Beļģijai. Līdz ar to tur vienmēr būs ievērojami lielāks publisko pasākumu apmeklētāju skaits nekā Rīgā.

Vēl cienījamo mūziķu vēstulē tiek piesaukts, ka Rīga nevarēšot pretendēt uz Eiropas Kultūras galvaspilsētas statusu. Es gribētu pārjautāt – vai tiešām? Kurš no atbildīgajiem, kas lemj par Eiropas Kultūras galvaspilsētas statusa piešķiršanu var to apstiprināt? Un, pat ja tā, vai tiešām tā ir tik milzīga nelaime? Cik daudz iedzīvotāju var nosaukt 2013., 2017. vai pat 2009.gada Eiropas Kultūras galvaspilsētas?

Rīgas lielākā esošā koncertzāle, ja to tā var saukt, ir Kongresu nams. Projektētās koncertzāles funkcijas būs ļoti līdzīgas, kādas Kongresu nams veic jau patlaban – koncertu rīkošana, telpu izīrēšana dažādiem pasākumiem, tostarp ir arī neliels restorāns. Kas notiks ar Kongresu namu pēc jaunās koncertzāles atklāšanas? Kas notiks arī ar Lielo ģildi? Vai nebūtu saprātīgāk un lētāk Kongresu namu pārprojektēt un pārbūvēt par modernu, mūziķu prasībām piemērotu koncertzāli?

Aicinu mūziķus vispirms izvērtēt visus šī konkrētā koncertzāles projekta plusus un mīnusus pirms veidot sabiedrisku organizāciju tā atbalstam. Neaizmirstiet, ka arī koncertzāles pretinieki var izveidot sabiedrisku organizāciju, kuras sastāvā būs ne tikai mūziķi, bet arī ugunsdzēsēji, mediķi, policisti, pensionāri, skolotāji un pārējā “profesionālo mūziķu, inteliģences un tālredzīgi domājošo sabiedrības locekļu” daļa.

Papildināts 2

Delfi tomēr manu sacerējumu publicēja. Tiesa, pēc 13 dienām, kad biju to nosūtījis…

Par Rīgas koncertzāles nepieciešamību

Šodien Delfos un laikam arī vakardienas Dienā ir sastopama “Kultūras darbinieku vēstule amatpersonām un sabiedrībai” par koncertzāles celšanas nepieciešamību. Uzrakstīju kulturālā valodā savu viedokli par to un aizsūtīju delfiem, droši nezinu, bet ceru, ka to arī publicēs. Agrāk vai vēlāk to šeit tik un tā ievietošu.

Nudien iespaids tāds, ka šo vēstuli ir rakstījis tas pats cilvēks, kurš savulaik skalojis smadzenes bij. kult. ministrei H.Demakovai. Varbūt arī viņa pati ir šīs vēstules patiesā autore. Par to es spriežu no tā, ka parādās mazvērtības kompleksu pilnā atsauce uz Igaunijas saceltajām koncertzālēm un vārdā nenosaukto ~10 gadus veco Gopera pētījumu par koncertzāles atmaksāšanos laika gaitā. Šie argumenti ir gana specifiski, lai tos neizraktu vienkāršs cilvēks no malas un diez vai šie mūziķi ir tie, kas dziļi ierakušies koncertzāles projektēšanas lietās. Turklāt parādās vecais niķis visus koncertzāles projekta atbalstītājus saukt par inteliģenci un tālredzīgi domājošiem cilvēkiem. Visticamāk kāds pie minētajiem mūziķiem ir atnācis un attiecīgā tonī rekomendējis šo murgojumu parakstīt.

Vēl viena īpatnība. Nekur ne ar vienu vārdu vēstulē par Rīgas koncertzāles projektu nav pieminēts Rīgas koncertzāles projekts!!! Tā sastāv vienīgi no pusdemagoģiskām frāzēm par tā celšanas nepieciešamību. Jā, nu, es arī domāju, policisti, ugunsdzēsēji un zemnieki, pagaidiet vien savu kārtu. Ja mūziķiem būtu traktori, viņi mums parādītu pašu nelabo! Tikai patlaban velk uz to, ka pustukšā Rīgā stāvēs koncertzāle, uz kuru labākajā gadījumā brauks ārzemnieki. Vietējie cilvēki Latvijā vienkārši būs jau pa pusei izmiruši.

Par Demakovas atkāpšanos un Jauno trīs brāļu likvidēšanu

Ar pavisam nelielu laika nobīdi ir nākuši klajā daži interesanti jaunumi. Pirmais ir Jauno trīs brāļu gaidāmā likvidēšana, nododot bibliotēkas, koncertzāles un muzeja lobēšanu Valsts nekustamo īpašumu rokās. Otrais ir Demakovas atkāpšanās no kultūras ministres amata. Abas ziņas pirmajā brīdī liekas visai pozitīvas. Es baidos, ka patiesībā tā nav vis.

Tas, ka tiks likvidēta viena liela, uzpūsta organizācija dažu lielu objektu celtniecības virzībai, būtībā neko daudz nemaina. Varbūt tas ieekonomēs paprāvus līdzekļus kultūras ministrijas paspārnē, bet tas nekādā gadījumā neatcels šo trīs monstru būvniecību kā tādu. Kā mēs varam zināt, ka Valsts nekustamajos īpašumos nestrādā vēl kvēlāki šo monstru fani, kuri sakņu saknēs ir ieinteresēti to realizācijā? Vienkārši šoreiz to varēs realizēt bez lieka trokšņa un uzmanības, kas arī ir viennozīmīgi vajadzīgs, ja reiz faktiskais sabiedrības atbalsts šiem objektiem ir ne tas augstākais bibliotēkas gadījumā un ārkārtīgi zems koncertzāles gadījumā. Starp citu, Valsts nekustamie īpašumi atrodas Finanšu ministrijas paspārnē. Tātad – atkal Tautas partijas atbildībā.

Šajā kontekstā ļoti izdevīga ir arī atbrīvošanās no Demakovas. Viņas atrašanās ministres amatā diskreditē gan ministru kabinetu, gan konkrētos projektus, jo lielai daļai cilvēku tie asociējas tieši ar Demakovas uzvārdu. Tātad, atbrīvojoties no ministres, no cilvēku apziņas tiek aizmēzts arī viss negatīvais, kas saistās ar minētajiem būvobjektiem. Situācija ir ļoti līdzīga kā savulaik ar Kalvīša atkāpšanos no amata. Faktiski viens cilvēks tika padarīts par grēkāzi un brīdī, kad viņš aiziet, sabiedrības vēlme pēc taisnības tiek apmierināta. Pēc tam viņa pēctecis ar jaunu sabiedrības uzticības kredītu var droši turpināt sava priekšgājēja iesākto. Uzskatu, ka tāpat būs arī ar Jauno trīs brāļu projektiem. Īpaši tāpēc, ka kultūra ministru portfeļa saknes joprojām iestiepsies Tautas partijas dzīlēs. Tāpēc sabiedrība nedrīkst tagad atviegloti uzelpot. Patiesībā situācija ap jauno trīs brāļu projektiem kļūst aizvien sarežģītāka un grūtāk izsekojama.

Uzskatu, ka no koncertzāles projekta nepieciešams atteikties, cik ātri vien iespējams, un ieplānoto naudu novirzīt esošo koncertzāļu un kultūras pieminekļu remontdarbiem. Un, ja tik ļoti nepieciešama jauna koncertzāle, kāpēc nepārbūvēt Kongresu namu? Rīga, manuprāt, nav ne tik liela, ne bagāta pilsēta, lai tai būtu jāuztur divas šādas funkcionāli ļoti līdzīgas celtnes. Īpaši vienu no tām upē uz paša dambja gala!

Ko darīsim, kad sabruks šodienas vecās bibliotēku un arhīvu ēkas, Lielā Ģilde un Doma baznīca? Celsim atkal visu no jauna?

Par koncertzāles projektēšanu

Es tā aizdomājos, vai visiem zināmam politiķim dotā iesauka „buldozers” nebūtu jāatņem un jāpiešķir to kādai sievietei, kura pamanās absolūti ignorēt visas krīzes, sabiedrības viedokli, veselo saprātu un turpina bīdīt cauri savus projektus, kuru katra izmaksas ir mērāmas simtos miljonu latu.

K.Apinis par topošo koncertzāli uz AB dambja. Spēcīgi uzrakstīts. Vispār paldies Dievam, ka ir krīze un, cerams, k-zāles projektam izdosies iesaldētam noturēties vēl tik ilgi, lai beidzot kāds garīgi vesels cilvēks vai to kopa nāktu pie varas un sadūšotos Jaunos 3 brāļus ar visiem tā projektiem (varbūt vienīgi izņemot bibliotēku, jo nu jau ir mazliet par vēlu) aizraidīt pelnītā vēstures mēslainē. Citādi jau pat cerības nav.

Starp citu, interneta dziļumos izdevās atrast pirmo no balsojumiem par / pret k-zāles būvniecību Rīgā. Skatieties un atcerieties visi, kuri bijuši tie noziedznieki, kas ar savām balsīm sabiedrības vārdā ir nobalsojuši par šī monstra parādīšanos Daugavā. Otro un izšķirīgo balsojumu atrast diemžēl neizdevās, bet tas no apakšā esošā atšķīrās vienīgi ar dažu pārbēdzēju balsīm no opozīcijas partijām. Varbūt pirmajā reizē viņi vienkārši ņēma un uzmeta?

PAR balsojuši 26 domnieki:

H. Stalte TB/LNNK

A. Lācis TP

E. Krastiņš TP

D. Stalts TB/LNNK

E. Cilinskis TB/LNNK

A. Ārgalis TP

A. Krūkle LPP

V. Zariņš TB/LNNK

J. Birks TB/LNNK

A. Ameriks LPP

A. Požarnovs TB/LNNK

G. Bojārs LPP

J. Zaržeckis LPP

A. Krastiņš TP

M. Tralmaks LSDSP

M. Gavrilovs Dzimtene

I. Kalniņš TP

S. Pīka TP

A. Vilks LSDSP

D. Īvāns LSDSP

A. Kalnkaziņš TP

J. Karpovičs LSDSP

J. Zaķis LPP

A. Ludviks LPP

I. Gaile TP

J. Dinevičs LSDSP


PRET balsojuši, ATTURĒJĀS un NEBALSOJA 29 domnieki:

D. Gorba PCTVL

V. Rafaļskis PCTVL

A. Aksenoks JL

S. Žuravļovs Dzimtene

A. Žuravļova Dzimtene

I. Ivanovs LSP

J. Aleksejevs PCTVL

I. Rākins JL

V. Kalnbērzs Dzimtene

S. Zaļetajevs PCTVL

O. Pulks JL

V. Dergunovs PCTVL

V. Liepiņš JL

M. Marnauza JL

J. Zvirbulis JL

M. Jaunups JL

I. Gaters JL

B. Brigmane JL

D. Kalns JL

A.Aļeksejenko JL

L. Bulmane JL

M. Greste JL

N. Jolkina PCTVL

V. Gluhovs SC

G. Kotovs PCTVL

A. Kuzmins PCTVL

I. Pimenovs SC
M. Kameņeckis SC
L. Kurdjumovs SC