Dārgā skaidrā nauda

Pirms nepilna gada rakstīju, kāpēc nepiekritu Swedbank kredītkartes piedāvājumam. Galvenais iemesls bija dārgā skaidrās naudas izņemšana no bankomātiem – 1% no summas.

No 15.10.2017. Swedbank veic grozījumus savos tarifos. Nesteidzīgi izskatīju, vai neslēpjas kādi nepatīkami pārsteigumi tieši man. Un varēju atkal nopriecāties, ka savulaik nepiekritu “zelta kredītkartei”. Ja līdz šim komisija skaidras naudas izņemšanai bija 1% no summas, tad tagad 1.5 eur + 2.5% no summas. Tātad, ja līdz šim, izņemot no bankomāta 200 eiro, vajadzēja par to samaksāt 2 eiro, tad tagad tie būs 6.5 eiro.

Interesanti, vai citas bankas Latvijā arī tikpat nekaunīgi un neatlaidīgi spiež savus klientus maksāt tikai ar karti?

Kāpēc es negribu kredītkarti

Saņēmu zvanu no bankas.

– Vai man esot laiks sarunai?

– Par ko? – jautāju.

– Esot īpašs piedāvājums.

– Labi, stāstiet, – teicu, zinādams, ka tāpat taču mierā neliksies.

Saīsinot bankas darbinieka garos, liriskos tekstus, man piedāvāja ņemt kredītkarti. Pie reizes man pienākšoties ceļojumu apdrošināšana sev un ģimenei, kā arī internetā pirkto lietu (ar kredītkarti) apdrošināšana uz pusgadu. Pašrisks abiem apdrošināšanas veidiem ir tikai 30 eiro. Turklāt kredītkarti tirgotāji biežāk ņemot pretī, esot ērtāk ņemt kredītu utt.

– Cik tas pēc manām domām varētu maksāt?

– 10 eiro mēnesī. – minēju.

– Nē, esot tikai 3,91. Bet šis piedāvājums man kā briesmīgi labam klientam esot ekskluzīvs un, ja piekritīšu, varēšu nemaksāt kartes izsniegšanas maksu 2,85.

Palūdzu, lai atsūta piedāvājumu uz e-pastu un apsolīju sniegt atbildi.

 

Piedāvājumu pētīju diezgan ilgi. Ceļojumu un internetā pirkto lietu apdrošināšana ar tik zemu pašrisku nav nemaz tik lēts pakalpojums. Bankas ar labdarību nenodarbojas. Es šo pakalpojumu esmu saņēmis tikai tādēļ, lai banka varētu nopelnīt vēl vairāk naudas.

Vispirms atradu, ka diez ko ekskluzīvu piedāvājumu neesmu vis saņēmis. Tas ir standarta piedāvājums, vienīgi man nebūtu jāmaksā 2,85 kartes izsniegšanas maksa, kas, manuprāt, ir pilnīgs sīkums, ņemot vērā kartes ikmēneša maksu.

Pēc cenrāža izpētes secināju, ka āķis ir 1 procentu augstā likme skaidras naudas izņemšanai no bankomātiem. Gribi izņemt 200 eiro? Tad samaksā bankai par to divus eiro! Var jau arī paralēli uzturēt debetkarti, bet diez ko lēti un ērti tas nav.

Ja nu tomēr es tādu karti ņemtu, tad 1% likme mani efektīvi mudinātu visur norēķināties tieši ar maksājumu karti. Savukārt tas ir dārgi pārdevējiem, īpaši mazajiem. Par bankas termināļa lietošanu viņi ir spiesti maksāt bankai lielu naudu, būtībā – apgrozījuma nodokli. Ne jau uz sava rēķina to pārdevēji darīs, bet gan paceļot cenas. Beigās par to tik un tā maksāšu es.

Turklāt pavisam bez skaidras naudas dzīvot ir praktiski neiespējami. Tirgū par kartupeļiem ar karti nenorēķināsies. Mazākie veikali maksājumu kartes vispār mēdz neņemt pretī. Ārzemēs bez skaidras naudas pamatīgas problēmas ir gandrīz garantētas.

Protams, baņķieru sapnis ir, lai skaidrās naudas nemaz vairs nebūtu un visi maksājumi būtu iespējami tikai ar viņu starpniecību, iekasējot par samaksu. Varbūt, ka reiz tā arī notiks, bet es to negribu veicināt.