Grāmata – Vai te var dabūt alu?

Par Anšlava Eglīša „Vai te var dabūt alu?” neko agrāk nebiju dzirdējis. Nosaukumu gan, no tā man šķita, ka tur rakstīts kas sadzīvisks. Nebiju nemaz domājis to lasīt, bet tā kā man patika gan Eglīša Izsalkuša zēna pavārgrāmata, gan arī Neierastā amerika, nolēmu ielūkoties vēl kādā viņa darbā.

Izrādījās, ka grāmata ir nevis par ģimenes scēnām, bet gan par spiegošanu. Ārzemju latvietis vārdā Orests saņēmis vēstuli no sievas Latvijā, kura raksta, ka viņai ar meitu ejot grūti. Orestam dzīve šķiet mazliet garlaicīga un bezjēdzīga, tādēļ viņš nolemj atgriezties. Bet tā kā viņu kā repatriantu visticamāk aizsūtītu uz Sibīriju, tad tas jādara nelegāli. Vajadzētu arī palīgus. Ideālā gadījumā Orests kļūtu par rietumu spiegu un dotos misijā. Atgrieztos jau kopā ar sievu un meitu.

Orestam veicas un viņš tiešām kļūst par spiegu, iziet apmācības un dodas uz Latviju. Tur, kā jau romānam piedienas, sākas dažādi piedzīvojumi.

Ātri aizrāvos un grūti bija nolikt malā. Rakstīt autors prot. Gluži rožaini gan viss man nešķita. Galvenais varonis, izbijis karavīrs, brīžiem vairāk uzvedas un rīkojas kā emocionāla dāma. Oresta domu gājiens nav diez ko atklāts un niansēts, uzsvars likts uz viņa piedzīvojumiem. Patiesībā to nemaz nav tik daudz. Ja viņš nebūtu tik egocentrisks, to būtu vēl mazāk. Romāna nobeigums, manuprāt, sanācis mazliet pārspīlēts. Bet lasīt var.

Subjektīvais baudījums 7/10.

Grāmata – Neierastā Amerika

Anšlava Eglīša Neierasto Ameriku uzgāju mammas grāmatu plauktā. Pašķirstīju un likās, ka varētu būt laba. Grāmata izdota 1954. gadā Stokholmā, tāpēc tā, iespējams, mūsdienās nav diez ko viegli pieejama. Šajā dokumentālajā darbā autors apraksta savas gaitas un iespaidus ASV.

Uz ASV Eglītis pārcēlies 1950. gadā. Gājis brīžiem nav pārāk viegli, bet pārlieku sūkstīties arī nav bijis pamata. Vai vismaz man kā lasītājam tā liekas. Jo autors raksta viegli, dzīvespriecīgi un mīl labsirdīgi pasmieties gan par sevi, gan amerikāņiem, gan vienu otru latvieti – emigrantu. Pie reizes tas ir dokumentāls ieskats tā laika ASV un ir ar vēsturisku vērtību. Tiesa, neizskatās, ka autora mērķis būtu bijis dokumentēt apkārt redzamās ēkas, modi vai pašam savu dzīvi. Par to arī ir rakstīts, bet viņa galvenā interese tomēr ir citi cilvēki.

Darbs sastāv no 35 nodaļām jeb tēlojumiem. Nodaļas ir visai maz saistītas cita ar citu, tomēr tās sakārtotas hronoloģiskā secībā. Lasīt pa nodaļai ir ļoti viegli – izlasi vienu, noliec malā un nākošajā vakarā lasi nākošo. Ir arī paša autora zīmējumi. Kā jau emigrantiem tas raksturīgi, vairāki autora lietotie vārdi ir saprotami, bet mūsdienu valodā pavisam neierasti.

Jāatzīst, ka pāris no aprakstītajiem tēliem man nešķita sevišķi aizraujoši. Ja tā vietā autors būtu rūpīgāk pievērsies savas dzīves dokumentālam aprakstam, tas būtu interesantāk nekā lasīt par dažādiem īpatņiem.

Subjektīvais baudījums 8/10.