Šonedēļ

Politiskāk

  • Daudz jau visapkārt ir apcilāta Āboltiņas tēma un nav vērts atkārtoties. Lieta, kas apbēdina visvairāk, ir viegli izmērāmais adatas acs šaurums, kas ļāvis Solvitai īstenot savus varaskāros plānus un iesēsties Nacionālās drošības komisijas vadītājas amatā. Solvita tika iebalsota 4. vietā savā Kurzemes sarakstā ar 23285 punktiem. Tuvākajiem sekotājiem bija 23162 un 22992 punkti. Tas nozīmē, ka pietika tikai (23285 – 23162 + 1 =) vēl 124 cilvēkiem Kurzemē izsvītrot Āboltiņu vai ielikt ielikt plusiņu Normundam Tropiņam un Solvitai būtu daudz, daudz grūtāk ietrausties atpakaļ parlamentā. Lai Solvita būtu 6. vietā sarakstā un tiešām praktiski šķirtos no cerībām tikt parlamentā, pietrūka (23285 – 22992 + 1 =) 294 svītrojumi vai plusi Artim Gustovskim. Sasodīti maz.
  • Paskatoties uz Nacionālās Apvienības ministriem, neviļus gribas pateikt kādu stiprāku vārdu. Kaspars Gerhards? Tas pats, kurš jau labu laiku pabijis dažādos ministru amatos, aizsācis aizdomīgo vilcienu iepirkumu, nav pat kandidējis šajās Saeimas vēlēšanās un pilnīgi ne ar ko labu nav palicis atmiņā? Dzintars Rasnačs? Tēvzemiešu aizvēsturiskais biedrs nu piepeši sakārtos Tieslietu ministriju? Kā tad… Vienīgi par Daci Melbārdi nevaru pateikt neko ne pozitīvu, ne negatīvu.
  • Mani ne īpaši interesē vīriešu seksuālā orientācija, bet Rinkēviča teksts ir īpatnējs. “I proudly announce I am gay.” Ja viņš tiešām par to ir lepns, tad kādēļ mēs par to uzzinām tikai tagad? Ja, piemēram, Kārlis Streips ko tādu teiktu, es ticētu bez vārda runas, jo par viņu viss jau sen bijis zināms. Un tāpat piemēra pēc, ja es tagad paziņotu pēc būtības tādu pašu frāzi “Esmu lepns paziņot, ka esmu klasiski orientēts”, tas atstātu homofobisku iespaidu.

Personīgāk

  • Pirmais pirkums e-maksimā. Ja būtu e-rimi, e-maksimu neizmantotu, bet ir tā, kā ir. Izvēle e-veikalā nav ļoti plaša, iepakojumu lielumu no bildītēm viegli pārprast, bet galvenais, ka tādējādi ietaupīts krietni daudz laika.
  • Pirmais mazā dzeņa novērojums, pie tam pa mājas logu. Tāds maziņš.
  • Bette Davis Eyes nebūt nav Kim Carnes oriģināls, bet kaverversija. Oriģināls man liekas visai nekāds.
  • Bērtam Bakarakam ir skaists instrumentāls skaņdarbs Nikki veltīts savai meitai, kura piedzima nieka ~750 gramus smaga. Viņa meita sirgusi ar autisma veidu, ko dēvē par Aspengera sindromu un beigusi dzīvi 40 gadu vecumā pašnāvībā. Zinot šo stāstu, Nikki klausīties tagad ir citādāk.

Ir ko piebilst?