Priekšstats par sevi

Lai atbrīvotos no ciešanām, mums tās ir jāpieņem savā apziņā. Pieņemšana nenozīmē “es ciešu”, bet gan “ir ciešanas”. Mums nav jāidientificējas ar problēmu, bet vienkārši jāatzīst, ka tāda ir. Nav gudri domāt “es esmu dusmīgs cilvēks, es tik bieži sadusmojos, kā lai no tā atbrīvojas?” Tas dod vaļu dažādiem pieņēmumiem par sevi, kas ļoti apgrūtina izredzes tikt no šī stāvokļa laukā. Savu problēmu vai domu apzināšanās ļoti viegli noved pie to apspiešanas vai spriedumu veikšanas un sevis nosodīšanas. Mēs sliecamies uztvert un identificēt tā vietā, lai novērotu un saprastu lietas tādas, kādas tās ir. Kad tiek atzīts, ka vispār pastāv neveikla sajūta, alkatība vai dusmas, tad tas ir godīgs situācijas atspoguļojums bez slēptiem pieņēmumiem vai vismaz mazāku to ietekmi.

Centos atrast kādu gudru citātu par priekšstatu-par-sevi, kā tas izraisa ciešanas. Šis iepatikās tik ļoti, ka pat pacentos to iztulkot latviski.

Ir ko piebilst?