Parkošanās un līdzjūtība

Pirms kāda pusotra gada biju izvērtis nelielu karadarbību pret automašīnu vadītājiem, kuri pie manas dzīvesvietas mēdza atstāt automašīnas kā pagadās. Nav man nekāda prieka apiet uz trotuāra noparkotu automobili pa brauktuvi. Ja vēl tas jādara ar bērnu ratiņiem, tad drusku kārojas ievilkt mašīnai kādu švīku vai izdarīt ko citu nejauku. Radušos trotuāra bojājumus pat nav vērts pieminēt. Galvenais, ka vienmēr netālu bija redzamas vietas, kur mašīnu nolikt legāli.

Vispareizāk tvaiku nolaist tādos gadījumos var, ziņojot pašvaldības policijai. Tas ir pat ļoti vienkārši – ar telefonu nobildē un ar RPP android lietotni nosūti informāciju policijai. Pēc laika policija atbrauc un sastāda protokolu. Ja ļaundaris jau aizbraucis, tad policija palūdz atsūtīt fotogrāfiju, lai var turpināt lietu. Pretējā gadījumā lieta tiek izbeigta.

Labu laiku par napzinīgajiem tipiem ziņoju minētajā lietotnē. Tos, kuri acīmredzami bija atbraukuši tikai uz piecām minūtēm, liku mierā. Mana mērķauditorija bija regulārie likuma pārkāpēji.

Tā kā laiku Rīgas pašvaldības budžets pildījās diezgan sekmīgi. Bet pēdējā reizē, kad kādu nosūdzēju, atbrauca policija un sodīja nevis nelieti, kurš jau bija paspējis aizlaisties, bet gan manu kaimiņu par auto daļēju novietošanu uz iekšpagalma trotuāra. Tas trotuārs ir nefunkcionāls un tur nestaigā gājēji. Ja uz tā neuzbrauc ar vienu riteni, tad citi vadītāji ar saviem auto vairs lāgā nevar pabraukt garām. Man palika ļoti neērti. Lai vairs tādi gadījumi neatkārtotos, RPP vairs par pārkāpējiem ziņojis neesmu. Laimīgā kārtā nav arī bijis lielas nepieciešamības, jo autovadītāju parkošanās kultūra pie manas dzīves vietas ir manāmi uzlabojusies.

 

Pa ceļam uz darbu eju garām nelielam pārtikas veikalam, kuram ap to laiku mēdz būt preču piegāde. To veic vīrietis ar busiņu, kurš allaž noparkojas ieslīpi uz trotuāra. Tā, ka ar divriteni vai bērnu ratiņiem nevar tikt garām, traucē veikala slieksnis. Es reiz par to mutiski aizrādīju šoferim. Kādu laiku pēc tam viņš lika mašīnu taisni, bet ātri atgriezās pie vecajiem niķiem. Man drusku žēl tā cilvēka. Ne jau tas šoferis ir ļoti turīgs un var saprast, ka negribas mašīnu parkot pārdesmit metrus tālāk, lai pēc tam stieptu pārtikas kastes.

9. maijā skatos – atkal viņš nolicis mašīnu šķībi pāri trouāram. Tā, ka tiešām kārojas nosūdzēt. Bet negribas jau būt kretīnam un gāju vien tālāk. Un tad es ievēroju skaisti sasietu oranžmelnsvītrotu lentīti busiņa logā. Varbūt tomēr jāļauj Ušakova elektorātam papildināt viņa vadītās Rīgas domes budžetu?

 

Starp citu, tas kaimiņš, kuru nejauši sodīja policija, ir no tipiem, kuri Latvijā dzīvo veselu mūžību, bet latviski lāgā nesaprot. Toties nekad viņu neesmu redzējis ar oranžmelnu lentīti.

9 thoughts on “Parkošanās un līdzjūtība

  1. Nesapratu, kāpēc neērti, ka sodīja kaimiņu? Viņš taču arī bija noparkojies ne tur.

    Dažreiz tās lentītes toč palīdz pieņemt pareizo lēmumu 😀 :)))

    1. Formāli ne tur, bet faktiski tur visi liek savas mašīnas un nevienam tas netraucē. Vairāk traucētu, ja viņi mēģinātu likt mašīnas citādāk. Policija jau tādās niansēs neiedziļinās, atbrauca, atrada kādu ko sodīt un aizbrauca. Ļoti muļķīgi, ka 10 gadus esi licis mašīnu veidā, kas nevienam nav traucējis, bet piepeši saņem par to sodu. Pie tam kaimiņam ir konkrēti vecs folksvāgens, kas norāda, ka viņam tas beztēmas sods ir diezgan sāpīgs.

  2. Tad redz kurš sūdzas 😀 kaimiņi nav piefiksējuši sūdzētāju?
    Es pats šad tad dusmojos uz šoferīšiem par nepareizi novietotām automašīnām, bet tā nosūdzos… tiesa vienreiz nosūdzēju nelegālās degvielas tirgoni 🙂

    1. Kaimiņi parasti liek mašīnas kārtīgi. Es pat nezinu, kas tie tādi savulaik par tipiem bija, drīzāk netālu strādājošie.
      Reiz viens no viņiem piefiksēja, ka bildēju šamo caur logu. Pazuda ļoti ātri :). Tas jau arī galvenais.

  3. Es kaimiņiem ļoti ātri iemācīju pagalmā parkoties ar milzīgu izprintētu uzrakstu (parasts A4) – PARKOJOS KĀ LOHS. Dažiem pieleca ātrāk, dažiem vēlāk, bet situācija uzlabojās ļoti strauji

    1. šis ir labāk, manuprāt, jo ar izsaukšanu var notikt tāda bēda kā ar kaimiņu

  4. Ha!
    Latvieši vienmēr ir bijuši stukaču tauta! Un skatos ka daži ar to arī lepojas….
    Andris G – nebrīnies ka arī par tevi kāds kaut kad un kaut kur pastučīs – mūsu valsts stukačus atbalsta!
    Un mēs nevis esam vienoti par savām tiesībām, kaut vai par to ka zeme pie daudzstāvu mājas ir jāizmanto lietderīgi un auto ir kaut kur jāliek, bet mums galvenais ir kādam iegriezt! Po kā iet man, ka tik kaimiņam iet sliktāk! Kaimiņš, maita ir nopircis auto, es diemžēl pelnu par maz – tāpēc viņam ir jāiegriež…. 🙁 🙁 🙁

    1. Redzi, draudziņ, pirmais un galvenais stukačs esi tu pats. Jo latvietis taču. Nepiekrīti? Nu tad vispirms padomā pirms raksti savas stulbības.

    2. Man jau liekas ka mēs ziņojam tikpat regulāri kā to dara cilvēki rietumos… Uz pārējo valstu fona mēs noteikti neizlecam ar ziņošanu. Tas ka paziņot kārtības sargiem par pārkāpumu liekas kaut kas nepareizs nāk no padomju laikiem 😉

Ir ko piebilst?