Par ziņu būtību

Pēdējā laikā man šķiet, ka no ziņu lasīšanas vai klausīšanās gandrīz nav jēgas. Kas notiek laikrakstos un TV, man grūti spriest, bet jādomā, ka internetā esošā aina ir līdzīga citos masu mediju veidos novērojamajam.

Mūsdienās ir pierasts ziņas pasniegt īsu, bezpersonisku un ultimatīvu apgalvojumu formā. Ir viens rādītājs, pēc kura diezgan droši var spriest par ziņas popularitāti lasītāju vidū. Tas ir komentāru skaits. Diemžēl visvairāk komentāru mēdz būt pie melīgiem, dezinformējošiem rakstiem. Ja, piemēram, kāda populāra persona paziņo savu viedokli sabiedrībai jūtīgā jautājumā, tad tā bieži vien ir Top ziņa. Reāli tas vispār nav notikums un ļoti, ļoti reti var redzēt tiešām oriģinālas domas par sabiedrībai saistošiem notikumiem. Bet galvenais jau ir popularitāte. Nevis informācija kā tāda.

Tā kā pa laikam iemetu aci arī komentāros, atļaušos apgalvot, ka vidējais komentētājs nemaz nav tik stulbs, kā par viņu pieņemts domāt. Bieži komentētāji raksta saprātīgāk un loģiskāk par rakstu autoriem.

Reizēm man gribas paņemt dažus interneta ziņu portālus un paķidāt to rakstu virsrakstus, atsijājot nederīgo informāciju, lai redzētu, kas paliek pāri. Bet nebūtu godīgi ņemt tikai vienu portālu, turklāt ir ziņas, kuras man nav saistošas, bet interesē citus cilvēkus. Tādēļ daudz maz objektīvu pētījumu izveidot būtu diezgan sarežģīti.

Ir arī grūti saprast, vai tiešām publicētā informācija interesē citus cilvēkus, vai arī viņi ir vienkārši uzķērušies uz maldinoša vai provokatīva virsraksta. Diemžēl, pēc manas pieredzes spriežot, cilvēku vairākums nemēdz domāt par informācijas šķirošanas nepieciešamību. Viņi kā sūkļi uztver visu pēc kārtas, nešķirojot vai viņiem tas ir vajadzīgs, īpaši absorbējot visu interesanto. Par to, vai informācija viņiem ir derīga un nepieciešama, domāts netiek. Uz to arī masu mediji spiež. Ziņu informatīvā puse ir otršķirīga. Galvenais ir iesmērēt savu produktu patērētājam. Un tad nu realitāte ir tāda, kāda tā ir. Pilni ziņu portāli ar mazsvarīgu informāciju, dezinformāciju un meliem. Nevis nejauši nokļuvuši, bet ievietoti tur pilnīgi apzināti, lai piesaistītu patērētāju interesi.

Baumas par notikumiem, kas, iespējams, notiks, ierindas partijas biedru un citu sabiedrības domas veidošanā ieinteresētu personu viedokļi, dažādi interpretēti statistikas rādītāji, kriminālziņas, kuru apraksti vairāk līdzinās humoreskām utt. Vai tiešām mums tas ir vajadzīgs?

Ir ko piebilst?