Skip to content

Par Ventspils sakoptības fenomenu

Diezgan bieži var dzirdēt argumentus par labu Lembergam – nu, lai viņš tur būtu kāds būdams, bet Ventspili viņš tomēr sakopis, par pilsētu rūpējas utt. Khm. Atļaujiet par to, lūdzu, izteikties rīdziniekam, kurš trīs gadus vairāk vai mazāk pavadījis arī Ventspilī.

Viss Ventspils sakoptības brīnums slēpjas ārkārtīgi vienkāršā apstāklī. Rīgā oficiāli ir vairāk nekā 700’000 cilvēku, metropoles lielums tiek lēsts ap 885’000. Tās apdzīvojuma blīvums ir aptuveni 2367 cilvēki uz kvadrātkilometru. Ventspilī ir mazliet vairāk par 40’000 iedzīvotāju un tās apdzīvojuma blīvums ir 790 cilvēku uz kvadrātmetru. Atšķirības ir milzīgas. Rīga ir spiesta apkalpot gandrīz 20 reizes vairāk cilvēku. Protams, ka tādā situācijā uzturēt kārtību būs grūtāk un daudz dārgāk. Teorētiski pēc skaitļiem sanāk, ka Ventspilī vajadzētu būt apmēram trīs reizes mazāk cilvēku nekā Rīgā, tomēr faktiski novērojamā atšķirība ir daudz lielāka, īpaši ziemā, kad tikpat kā nav tūristu. Lielo apdz. blīvuma atšķirību varētu izskaidrot ar Rīgas teritorijā ietilsptošajiem ezeriem, mežiem un pļavām. Ar tādiem līdzekļiem, kādi savulaik bija Ventspils pašvaldībai, nebija nemaz tik grūti pilsētu uzturēt kārtībā.

Nezinu gan, kā ir tagad. Ventspilī mācījos vēl diezgan pārtikušos laikos, bet, kā dzirdams, vismaz augstkolai klājas aizvien grūtāk. Nedomāju, ka tas ir tāpēc, ka Lembergs tur augšā vairs nav pie šprices. Bet bēdīgi, ka viņa pabīdīšanās nostāk no varas sakritusi ar vispārējo krīzi, tādējādi veicinot mītu par Lembergu kā superspējīgu vadītāju.

Tags:

4 thoughts on “Par Ventspils sakoptības fenomenu”

  1. vispār agrāk V-pils bija tik pat piedirsta kā Rīga, bet gadu gaitā ir ieaudzināta kūltūra nemēslot un sakopt savu stūrīti. Neviens Ventspilnieks Ventspilī uz ielas neizmetīs tukšu pudeli, bet aizies līdz tuvākajai miskastei.

    Tas tāds mans novērojums par tēmu.

  2. Piekrītu par pilsētu lielumu 🙂
    Nezinu kāpēc, Lembergs, manuprāt, tomēr ir kaut ko darījis lietas labā.
    Varbūt man minimāla saskarsme ar to ir bijusi un grūti vērtēt, bet domāju viņš veicināja pozitīvas izmaiņas.

  3. Manuprāt, to iedzīvotāju blīvumu nemaz nevar tik droši piemērot vispārējajam pilsētas sakoptības līmenim. Piemēram, citās mazās Latvijas pilsētās kā Saldū, Cēsīs u.c. iedzīvotāju blīvums ir līdzīgs kā Venstpilī, bet tur kārtība nav nekāda dižā.
    Varbūt Ventspilī dzīvo mazāk suķīgi cilvēki!? 🙂

  4. Nē, tas nozīmē, ka V-pils pašvaldībā savulaik nenoliedzami bijuši pieejami krietni lielāki līdzekļi. Galu galā, ne Saldū, ne Cēsīs nav naftas trubas, Kālija parka, Ventbunkera un brīvostas.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *