Par uzvaras dienu

Krieviem šie svētki esot apmēram kā mums Dziesmu un deju svētki vai 18. novembris. Bet kāpēc? Es nezinu un nesaprotu. Būtībā viena terorista karaspēks iznīcinājis otra terorista karaspēku. Tad ta baigie prieki…

No otras puses, lai kā arī man riebtos oranžmelnās bantītes un Krievijas karogi, es nevaru apgalvot, ka viņi visi priecātos par Latvijas un latviešu uzvarēšanu. Par to varbūt priecājas kādi gados jaunāki urlas, kuri ar veselo saprātu ir vairāk uz jūs. Bet tas vairāk ir izņēmums. Ja viņi tiešām baudītu uzvaru pār Baltijas valstīm, viņu izpausmes būtu pavisam citādas. Reāli jau nevar teikt, ka krievi latviešus baigi ienīst. Es domāju, ka latvieši caurmērā krievus nevar ciest daudz vairāk. Vispār jau likumsakarīgi, bet tas tā.

Interesanta ir šo svētku izcelšanās. Īsumā – kad karš beidzās, nevienam (Staļinam) tie veterāni nebija vajadzīgi un viņus vai nu ignorēja, vai arī aizsūtīja uz attālākiem PSRS nostūriem. 9. maijs bija parasta darbdiena. Kad pie varas nāca Brežņevs, tika pieņemts lēmums izvilkt no aizmirstības uzvaru pār Vāciju un padarīt par tautu vienojošiem svētkiem. Tika iedarbināta propagandas mašīna un svētki varēja sākties. Par Staļina karošanas metodēm neviens vairs negribēja vai neriskēja atcerēties. Pēdējos gados atkal 9. maijam noslaucīti putekļi un par Staļina metodēm visi jau sen kā ir aizmirsuši. Tas vienkārši vairs nav svarīgi. Vairāk par to – šeit.

1 thought on “Par uzvaras dienu

Ir ko piebilst?