Par tautas vēlētu Ministru prezidentu

Regulāri gan pirms prezidenta vēlēšanām, gan citos laikos atskan runas par valsts vēlēta prezidenta nepieciešamību. Drīzumā atkal sagaidīsim kārtējo vilni, jo tuvojas prezidenta vēlēšanas.

Man personīgi šis jautājums nešķiet interesants, jo jaunas vēlēšanas = jaunas reklāmas kampaņas. Reklāmas kampaņas = nauda finansēšanai. Nauda finansēšanai = sponsoru piesaiste. Sponsoru piesaiste = sponsoru intereses. Ja nebūšu sponsors, tad vai prezidentam maz atliks laiks manu interešu aizstāvībai?

Es arī neticu, ka tā būtu iespējams ievēlēt labāku prezidentu par to, kādu ievēl Saeima. Lai vai kādu arī Saeimu reizēm neievēlē, tomēr vidējais līdzcilvēks objektīvi ir mazliet dumjāks par vidējo deputātu. To var arī pierādīt, saskaitot, cik deputātu proporcionāli ir ar augstāko izglītību un salīdzināt to ar proporciju pārējā sabiedrībā.

Ieinteresētākie tiešās prezidenta vēlēšanās ir masu mediji, jo viņi līdz ar to saņemtu pamatīgu reklāmas naudiņu. Pieņemu, ka viena daļa prezidenta tiešās ievēlēšanas piekritēju ir “stingrās rokas” režīma piekritēji un viņi labprāt redzētu Latvijas priekšā nostājamies Vadoni.

Lielāka jēga būtu apsvērt domu par tieši ievēlētu Ministru prezidentu. Valdības maiņas, kuras labu laiku atpakaļ notika diezgan bieži, valstiski ir diezgan sāpīgs process. Mainās visi ministri, mainās viņu piekoptā politika, jāpārskata un jāmaina ministriju ilgtermiņa plāni un piedevām jāmaksā kompensācijas bijušajiem ministriem. Ja Ministru prezidentu ievēlētu tieši, šīs nelaimes normālos apstākļos neatgadītos biežāk kā reizi četros gados.

Valsts prezidentam nav tādu pilnvaru kā Ministru prezidentam, viņa funkcija galvenokārt ir reprezentabla. Ir jau skaists žests savā ziņā ļaut tautai ievēlēt sevi reprezentējošu personu, bet cik tas ir lietderīgs? Vai liela daļa vēlētāju pēc tiešām valsts prezidenta vēlēšanām (kurš neko daudz bez attiecīgām pilnvarām nespētu izdarīt pat, ja gribētu) nebūtu vīlušies, jo nekas nemainītos?

Ievēlot Ministru prezidentu tieši, būtu vismaz daudz vairāk skaidrs, ka valdība pastāvēs un turpinās darbu, neskatoties ne uz kādām Saeimas kaprīzēm.Tā būtu patīkama paredzamība un stabilitāte, kuras mūsu valstij diemžēl pēdējā laikā trūkst. Ministru prezidentu varētu ievēlēt reizē ar Saeimu, kas neradītu ievērojamas papildus izmaksas. Protams, būtu jāpastāv arī mehānismam Ministru prezidenta atlaišanai.

=============================================

Attiecībā uz vēlēšanām, kuras tikai tuvojas, man personīgi šķiet, ka nākošais valsts prezidents ZZS vadītājam A.Brigmanim (un varbūt arī A.Lembergam) ir jau zināms ar 90% varbūtību. Vienotības vadītājiem šis procents varētu būt zemāks, jo viņiem vēl jāvienojas savā starpā, kas diez vai ir jau paveikts. Turklāt, ja ZZS ietiepjas pret Vienotības izvirzīto kandidātu, kas ļoti iespējams arī notiks, Vienotībai nāksies piekāpties. Jo atrast Vienotībai kopsaucēju ar SC (+PLL un VL!) neizskatās reāli.

Ir ko piebilst?