Skip to content

Par sieviešu lietām

Starptautiskajā sieviešu dienā droši vien piederas rakstīt par sievietēm. Un citi to arī dara. Diena vēl nav pat pusē, kad LSM jau paspējuši ievietot trīs rakstus par sieviešu (līdztiesības) tēmu.

Es domāju, ka caurmērā sievietes nav ne dumjākas, ne gudrākas par vīriešiem. Droši vien sievietes ir mazliet empātiskākas un emocionālākas, bet tas arī viss. Pētījumiem par šīm tēmām es nespēju ticēt pārspīlētā politkorektuma dēļ. Tas ir, par sievietēm jāraksta vai nu labu, vai neko. Pie Ritvara var redzēt, kā izskatās, ja tā nedara.

 

Ja man jālasa, ka sievietes ASV saniknojušās par viņu valsts prezidenta vēsturiskiem izteikumiem, kā dēļ aicina sievietes šajā dienā protestēt un nedoties uz darbu, tad es to redzu kā milzīgu mazvērtības kompleksu izpausmi. Ja šīs sievietes pašas sevi uztvertu kā vismaz vienlīdzīgas tam pašam ASV prezidentam, viņas to neņemtu galvā. Bet nē, masu mediju paspilgtinātie Trampa izteikumi ir trāpījuši vārīgā vietā un turpmākā rīcība ir visai paniska ārdīšanās. Tas nebūtu iespējams, ja šīs dāmas būtu pārliecinātas par sevi un tiešām sevi uzskatītu par vīriešiem vienlīdzīgām. Visādi tipi, kas kādreiz pateiks kaut ko nievājošu par pretējo dzimumu, atradīsies vienmēr. Ja attiecīgajām dāmām ir problēmas to saprast, tad man ir mazliet žēl, kā viņas spēj bojāt pašas savu dzīvi.

 

ANO met pagali kopējā ugunskurā, aicinot sievietes cīnīties par vienlīdzīgu darba algu ar vīriešiem. Principā jau tas nav nekas slikts. Bet padomāsim loģiski.

Ja es kā jaunais, zaļais speciālists meklēju darbu, man nekādu lielo naudu neviens no sākuma nemaksās. Man vajadzēs sevi un savas spējas pierādīt. Pieredzes iegūšana prasa laiku. Tur neko nevar darīt. Bet, ja būšu sevi sekmīgi apliecinājis, varēšu pēc tam lūgt algas pielikumu vai meklēt citu, labāk atalgotu darbu.

Patīk tas kādam vai nē, sievietēm daba ir piešķīrusi māmiņu lomu. Mazais bērniņš jāiznēsā, jādzemdē, pēc tam par viņu jārūpējas. Arī tas prasa laiku un tur neko nevar darīt. Principā var arī vīrietis izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu, bet tas man liekas mazliet pretdabiski. Mazajam bērniņam māmiņa ir daudz svarīgāka nekā tētis. Kaut vai tādēļ, ka mamma pupu var iedot, bet tētis…

Ja pie manis kā darba devēja atnāk 25 gadus vecs jauneklis un 25 gadus jauna māmiņa, kurai ir divi bērni, tad tam vīriešcilvēkam pieredze būs lielāka. Viņš savas profesionālās pieredzes iegūšanai būs ieguldījis vairāk laika. Viņš kā darbinieks būs vērtīgāks un pelnījis lielāku atalgojumu. Ne jau tā māmiņa ir slikta, bet viņai nav bijis laika iegūt tādu pašu pieredzi.

 

Visbeidzot Latvijas radio secinājuši, ka viesos pie sevis daudz biežāk aicina vīriešus nekā sievietes. Raksts, jāatzīst, visai korekts, bet tam seko aptauja ar trim atbilžu variantiem.

Tā kā man šķiet, ka sievietes nav ne ar ko labākas vai sliktākas par vīriešiem, tad pirmais variants atkrīt.

Otrais variants savukārt neprecizē, kas ir “vairāk”. Tas ir virs esošajiem 32%? Vai virs 50%?

Trešais vispār izskatās pēc ņirgāšanās un aptaujas padarīšanas par absurdu. Gara acīm iztēlojos, kā Vējonis un VVF pilda IQ testu, lai saņemtu pielaidi tiešajam ēteram LR1 rīta programmai “Labrīt”.

 

Šie ir tikai trīs niecīgi piemēri no “nebeidzamās sieviešu cīņas par līdztiesību”. Tie visi lej ūdeni Trampa dzirnavās, bet vieglāk, protams, apsaukt oponentus par populistiem un putinistiem.

Visbeidzot es esmu priecīgs, ka manā personīgajā sieviešu dzimuma paziņu lokā šādu “cīnītāju” nav, vismaz diez ko kaislīgu nē. Viņas tiešām ir īstas sievietes un no sirds vēlu viņām visu to jaukāko gan šodien, gan visās pārējās dienās!

1 thought on “Par sieviešu lietām”

  1. Pingback: Līdztiesība – Stacija

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *