Par Rīgas koncertzāles nepieciešamību

Šodien Delfos un laikam arī vakardienas Dienā ir sastopama “Kultūras darbinieku vēstule amatpersonām un sabiedrībai” par koncertzāles celšanas nepieciešamību. Uzrakstīju kulturālā valodā savu viedokli par to un aizsūtīju delfiem, droši nezinu, bet ceru, ka to arī publicēs. Agrāk vai vēlāk to šeit tik un tā ievietošu.

Nudien iespaids tāds, ka šo vēstuli ir rakstījis tas pats cilvēks, kurš savulaik skalojis smadzenes bij. kult. ministrei H.Demakovai. Varbūt arī viņa pati ir šīs vēstules patiesā autore. Par to es spriežu no tā, ka parādās mazvērtības kompleksu pilnā atsauce uz Igaunijas saceltajām koncertzālēm un vārdā nenosaukto ~10 gadus veco Gopera pētījumu par koncertzāles atmaksāšanos laika gaitā. Šie argumenti ir gana specifiski, lai tos neizraktu vienkāršs cilvēks no malas un diez vai šie mūziķi ir tie, kas dziļi ierakušies koncertzāles projektēšanas lietās. Turklāt parādās vecais niķis visus koncertzāles projekta atbalstītājus saukt par inteliģenci un tālredzīgi domājošiem cilvēkiem. Visticamāk kāds pie minētajiem mūziķiem ir atnācis un attiecīgā tonī rekomendējis šo murgojumu parakstīt.

Vēl viena īpatnība. Nekur ne ar vienu vārdu vēstulē par Rīgas koncertzāles projektu nav pieminēts Rīgas koncertzāles projekts!!! Tā sastāv vienīgi no pusdemagoģiskām frāzēm par tā celšanas nepieciešamību. Jā, nu, es arī domāju, policisti, ugunsdzēsēji un zemnieki, pagaidiet vien savu kārtu. Ja mūziķiem būtu traktori, viņi mums parādītu pašu nelabo! Tikai patlaban velk uz to, ka pustukšā Rīgā stāvēs koncertzāle, uz kuru labākajā gadījumā brauks ārzemnieki. Vietējie cilvēki Latvijā vienkārši būs jau pa pusei izmiruši.

Ir ko piebilst?