Skip to content

Par nacionālajām īpatnībām

Piegāju pie loga, skatos – bariņš tūristu, visiem tā ap 18 gadiem. Lai arī tūristus esmu redzējis daudz un bieži, šie izcēlās ar:
1. saulespuķu sēklu graušanu, gremošanas trakta neapstrādātās daļas metot nevis blakus esošajā miskastē, bet gan puķu dobē vai vienkārši tāpat uz zemes,
2. dažiem jauniešiem kājās bija treniņbikses, tiesa, bez svītrām,
3. viens no tūristiem tomēr pie miskastes piegāja un pacēla tās vāku. Pēc tam viņš ielūkojās tajā, iespļāva un aizvēra vāku ciet.
Nejauši iezagās prātā ķecerīga doma par jauniešu nacionalitāti. Lai kliedētu aizdomas, atvēru logu un paklausījos, kādā mēlē tūristi savstarpēji komunicē. Un, ziniet, kļūdījies nebiju…

4 thoughts on “Par nacionālajām īpatnībām”

    1. Noteikti.
      Bet no otras puses un kādēļ arī šis ieraksts vispār tapis – vismaz vienai attiecīgās nacionalitātes pārstāvju grupai acīmredzami piemīt īpašas, sev raksturīgas iezīmes. Manuprāt, tas ir visai interesants fenomens, kurš mudina padomāt – kādēļ tādi pārstāvji ar tieši šīm iezīmēm ir tieši tai nacionalitātei un nevis kādai citai?

  1. Jā, kad aizbrauc uz Angliju tad pēc šīm pazīmēm ļoti ātri var saprast kurš ir vietējas un kurš ir latvietis. Skumji 🙁

    1. Kādas tad latviešiem ir specifiskās pazīmes Anglijā? Vai tiešām tādu nav ne igauņiem, ne poļiem, ne lietuviešiem, ne krieviem?

Leave a Reply to Andis Cancel reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *