Par muldēšanu

Reizēm liekas, ka reklāmas radītas sevišķi aprobežotiem cilvēkiem. Tās mēdz būt dezinformējošas, melīgas, provocējošas utml. Konkrētus piemērus pat nav vērts nosaukt, to ir pilni masu mediji un ārējā vide. Es jau saprotu, ka nav viegli izveidot kvalitatīvu, informējošu un interesantu reklāmu, bet tās nav manas problēmas.

Ar tādu pašu problēmu saskaras arī politiķi. Viņu runas vispār ir viena vienīga reklāma un meli. Vismaz pie mums noteikti. Bet šajā gadījumā tas ir daudz bēdīgāk, jo acīmredzot viņi savu elektorātu uzskata par pēdīgajiem stulbeņiem. Piemēram, tas pats Šlesers. Viņa mērķelektorāts pamatā ir viegli aprobežots pilsonis, kurš nav ievērojis vai ir aizmirsis, ko Šlesers teicis un darījis līdz šim. Paradoksālā kārtā Šlesera nākšana pie varas tieši tādiem parastiem pilsonīšiem dzīvi sarežģītu vēl daudz vairāk nekā esošie mūdži, jo šis kungs tiešām rūpēsies tikai par savējiem.

Līdzīga nelaime ar tukšiem solījumiem un populismu izteikti piemīt arī Pilsoniskajai Savienībai un LSDSP. Mani personīgi tracina viņu nekaunīgie meli un tukšā muldēšana, bet savā vērienā viņi no Šlesera tomēr atpaliek. Par pārējiem es neko daudz nevaru pateikt – neesmu ievērojis, bet pieļauju, ka tradicionāli sevišķi ar solījumiem netaupās arī krievu partijas.

Es personīgi centīšos no viņu muldēšanas tuvākajā laikā mazliet norobežoties. Mēģināšu uzskatīt, ka viņu primitīvās un melīgās reklāmas uz mani neattiecas. Galu galā – man nav lieki jātērē laiks, patērējot informatīvas drazas. Vien ceru, ka vairums manu līdzcilvēku ar balsošanas tiesībām ar veselo saprātu draudzējas un kaut mazliet atceras manis minēto varoņu paveiktos un, galvenais, nepaveiktos darbus.

Ir ko piebilst?