Par mācīšanos

Kādreiz sesenos laikos, kad vēl biju jauns un zinātkārs, domāju, ka skolā būs baigi interesanti fiziku mācīties. Praktiski garlaicīgāku priekšmetu vajadzēja pameklēt. Līdzīgi iznāca arī ar ķīmiju, tikai tur vēl piedevām nopietni draudēja nesekmība. Tad nāca vidusskolas gadi un informātika. Mums tika ierādīti programmēšanas pamati un nežēlīgi aizrāvos, cik nu tas bija iespējams, jo mājās man datora nemaz nebija. Vienalga, ņēmos, centos darīt visādas muļķības, eksperimentēju, meklēju savus risinājumus un bija baigi interesanti.

Kādu laiku vēlāk iestājos IT bakalauros. Garlaicīgāku priekšmetu par programmēšanu vajadzēja pameklēt. Tā bija pirmā lekcija manā mūžā, kurā es aizmigu, vēlāk lekcijās gulēju regulāri. Neapskaudu kursa biedrus, kuri nekad nebija programmējuši, jo viņiem vēlāk bija nopietnas grūtības nokārtot ieskaites un eksāmenus, kā arī daļai droši vien izveidojās riebums pret programmēšanu kā tādu. Ar nepacietību bakalauros vispār gaidīju dažādus priekšmetus – tīkla operētājsistēmas, operētājsistēmas, datu bāzu projektēšanas tehnoloģijas, web lapu veidošanu utt. Un aplauzos praktiski visos gadījumos. Nezinu, vai pie vainas tas, ka šīs lietas vajadzēja apgūt obligātā kārtā, vai arī mana sākotnējā interese bija pārāk virspusēja, vai arī nevēlējos pakļauties nekādiem rāmjiem, kurus uzlika pasniedzēji, vai pašu pasniedzēju talanti, bet tā nu tas notika. No bakalauriem vienu laiku gribējās vispār iet prom un par IT sfēru interesi zaudēju diezgan lielā mērā.

Maģistros studējot, drusku to interesi atguvu. Un sapratu, ka, lai apgūtu kaut ko sevi interesējošu dziļā līmenī, nebūt nav nepieciešams doties augstskolā vai universitātē. Zinu vairākus cilvēkus, kuri varbūt mazliet nožēlo, ka savā laikā nav tikuši pie akadēmiskās IT izglītības, bet savā jomā tomēr ir lieliski speciālisti. Nebūt ne sliktāki par izglītotajiem. Tagad arī es mēģinu iet savu individuālo izglītošanās ceļu. Varbūt nav pārāk viegli un dažbrīd arī efektīvi, bet toties ir interesanti. Tas arī man pagaidām liekas galvenais.

4 thoughts on “Par mācīšanos

  1. piekrītu par vilšanos studiju priekšmetos. man ir līdzīgi. gaidu un tad nepatīk.
    tiešām labāk iemācīties pašam 🙂 tik padziļināti cik gribas un varam. nevis tā kā uzspiež un liek skolā.
    studijās čupa ar cilvēkiem mācās gandrīz identiski to pašu, kāda vērtība? ja tu iemācies kko specifisku, tavas zināšanas ir daucpusīgas un neaprobežojas ar kursa saturu, tad ir lietderīgāk.

  2. Es atceros, kad programēšanas lekcijas bakalaura studijās man bija pirmās, kurās man nācās labot pasniedzēju kļūdas.

    Kādā nozarēt tagad izglītojies ? IT ?

Ir ko piebilst?