Skip to content

Par kaijām

Šad tad gadās, ka no rokas ēd baloži. Tie vispār mēdz pat sēsties uz kājām, ir manīts arī, ka uz galvas, un vispār uzvedas ļoti neceremoniāli.

Pa retam biežāk pamatīga sala apstākļos no rokas ēd arī meža pīles.

Varbūt šad tad no rokas ēd arī zvirbuļi, konkrēti tādu gadījumu neatceros, bet nevar izslēgt, ka tāds ir bijis.

Vārnas ir diezgan raustīgas pēc savas dabas un tāpēc tās no rokas nemēdz ēst. Līdzīgi uzvedas arī kovārņi. Krauķi vispār raustās no ikviena cilvēkveidīgā, kurš pietuvojas tuvāk par 1oo m.

Diezgan droši uzvedas arī lielie ķīri, bet gluži no rokas tie tomēr neēd. Ar ļoti retiem izņēmumiem.

Mans šodienas prieks ir sudrabkaijas pacienāšana no rokas. Vēl tikai divas reizes mūžā esmu redzējis, ka tas kādam izdodas. Sudrabkaiju rīkles nav piepildāmas.

1 thought on “Par kaijām”

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *