Noslēpumi

Nesen tieslietu ministrei SAB liedza pieeju valsts noslēpumam. Vadošam Padomju Savienības komunistiskās partijas biedram Andrim Bērziņam iedeva, bet tieslietu ministrei, nu, ziniet, nē. Par ko – nav zināms. Gandrīz nevienam.

Kā jau ziņots, 9. jūnijā Ministru prezidente Laimdota Straujuma medijiem paziņoja – SAB direktors Jānis Maizītis viņu esot informējis par lēmuma iemesliem neizsniegt Brokai pielaidi valsts noslēpumam, tomēr viņai neesot tiesību tos izpaust plašākai sabiedrībai un viņa arī atturoties vērtēt, cik nopietni ir šie iemesli.

SAB preses pārstāve Maizīša vārdā Pietiek paziņoja, ka ar lēmumu par Brokas pielaidi Satversmes aizsardzības birojs Ministru prezidenti nemaz neesot iepazīstinājis un Straujuma šādas ziņas varētu būt uzzinājusi kaut kur citur. Kur un kā Straujumai vēl ir bijis iespējams uzzināt šādas valsts noslēpumu saturošas ziņas, kas saskaņā ar paša Maizīša apgalvojumu esot tikai dažu personu rīcībā (un kuras netiek atklātas pat pašai Brokai), SAB nevēlējās paskaidrot.

Arī pazīstamais Saeimas deputāts, Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Zaķis ir publiski paziņojis, ka “viņš zinot detaļas, kādēļ [tieslietu ministrei Baibai] Brokai neesot piešķirta pielaide valsts noslēpumam”.

Taču uz jautājumu par to, vai SAB ir nodevis šīs valsts noslēpumu saturošās ziņas Zaķa rīcībā un, ja jā, tad ar kādu pamatojumu, Maizītis līdz šim tā arī nav atbildējis – tāpat kā uz jautājumu, vai un kā SAB rīkosies, lai nekavējoties noskaidrotu, kā šādas valsts noslēpumu saturošas ziņas nonākušas Zaķa rīcībā.

Savukārt šoceturtdien bijušais Ministru prezidents Dombrovskis meta jaunu, vēl nopietnāku ēnu uz SAB spēju saglabāt valsts noslēpumus. Viņš telekanālā LNT paziņoja, ka indikācijas par to, ka tieslietu ministre Broka varētu nesaņemt augstākās kategorijas pielaidi valsts noslēpumam, no Satversmes aizsardzības biroja tikušas saņemtas vēl pirms viņas apstiprināšanas amatā.

Es saprotu, ka var šeptēties, nopludināt informāciju, (ne-)veikt attiecīgas darbības dažādu grupu interešu dēļ, bet šis gadījums demonstrē izcili muļķīgu izpratni par valsts noslēpumu un amatpersonu tiesībām. Tās ir augstākās valsts amatpersonas! Ja viņi pat ar tik elementāriem jautājumiem netiek galā, kas tiks iesākts ar nopietnām problēmām? Droši vien tāpat kā līdz šim bārstīsies ar nepārdomātām frāzēm un imitēs darbošanos.

Ir ko piebilst?