Skip to content

Nekrologs trolejbusiem

Šis stāsts būs par nelaiķa trolejbusiem, kuri Rīgā vairs nekursē.

Škoda 9Tr
Škoda 9Tr
Škoda 14Tr, attēla autors ScAvenger
Škoda 14Tr, autors Jānis Vilniņš

Bija arī garie trolejbusi, kuri sastāvēja no diviem savienotiem Škoda 9Tr vagoniem. Tos esot savienojuši Rīgā un sauca par Škoda 12Tr.

Škoda 12Tr, autors nezināms
Škoda 12Tr

No ~1989. gada parādījās arī Škoda 15Tr jeb pagarinātais Škoda 14Tr.

Škoda 15Tr, autors Jānis Vilniņš
Škoda 15Tr, autors Jānis Vilniņš

 

Bērnībā ar trolejbusu diez ko bieži braukt nevajadzēja. Varbūt tāpēc man tie īpaši patika. Vecajā 9Tr varēja labi redzēt, kā vadītājs groza stūri, spaida pogas, min pedāļus un šad tad mikrofonā paziņo, kura būs nākošā pietura. Tik interesanti. Arī es to mācētu. Tā es jau pirms skolas atmetu savu sākotnējo nodomu kļūt par miskastes mašīnas vadītāju. Trolejbuss – tas bija daudz labāk! Biju ievērojis, ka trolejbusa priekšējās durvis atver ar podziņu, kura atrodas aiz priekšējā bampera. Arī maršrutus un pieturu nosaukumus biju jau puslīdz apguvis, vēl tikai vajadzēja tikt pie stūres.

Stūre
9Tr stūre. Kārdinoši, vai ne?

Vecie 9Tr bija daudz klusāki par 14Tr. Viņam bija savi jocīgi trokšņi, kurus atceros vēl šodien, bet kopumā – ļoti kluss trolejbuss. Ja 14Tr ieskrējās pa Biķernieku ielu gar mežu, kauciens bija pamatīgs.

Kad biju paaudzies mazliet lielāks un mācījos kādā 4.-6. klasē, atklāju “ekskursijas pa Rīgu” uz savu roku. Bieži tajās devos viens, reizēm ar draugu. Trolejbuss bija neaizvietojams palīgs un draugs. To gan nevarēja teikt par biļešu kontrolieriem. Tā kā sabiedriskā transporta biļetes Rīgā man vienmēr šķitušas par dārgām, tad parasti braucu pa zaķi.

Reizēm salonā paveicās pamanīt atstātu biļeti, bet tas gan bija reti. Tāpat kā mūsdienās, trolejbusu reizēm starp pieturām apturēja kontrolieri. Tad vajadzēja izsprukt laukā un ņemt kājas pār pleciem. Reiz mani paglāba muļķīga stāvēšana un nekā nedarīšana. Laikam kontrolieri nodomāja, ka esmu jau pārbaudīts.

Vislabāk, protams, bija pamanīt kontrolierus jau laicīgi. Tolaik viņi nestrādāja formas tērpos, pat savas apliecības viņi slēpa zem apģērba. Toties man bija trenēta acs un žiglas kājas. Mani ne reizi nav noķēruši par braukšanu bez biļetes. Abas reizes, kad man sanākušas domstarpības ar kontrolieriem, bija jau kā pieaugušajam, kad mēģināju braukt godīgi.

Reiz ar draugu atklājām, ka pa Škoda 14Tr durvju gumijām var izbāzt ūdenspistoles galu un apšļakstīt garāmgājējus. Tas bija ļoti jautri līdz pat brīdim, kad trolejbusa vadītāja, piepeši atcerējusies par mikrofona eksistenci, mums stingri rekomendēja aizvākties no durvīm. Jā, tolaik pieturu nosakumus teica paši vadītāji. Darīja to kā nu kurš – reti, ar sliktu dikciju, reizēm vispār nemaz.

Izbraukāti tika gandrīz visi maršruti no viena gala līdz otram. Divpadsmitais trolejbuss, kurš tolaik brauca uz Līvciema ielu (Ziepniekkalna tuvumā), palika neiemēģināts, jo 1996. gadā līniju likvidēja. Arī ar otro trolejbusu, kas veda gar Mežaparku, nesanāca pavizināties.

1997. gadā trolejbusos pakāpeniski sāka ieviest konduktorus. Tas gan bija sāpīgi. Kādu laiku savus izklaides braucienus pārtraucu. Tad pirku braukšanas biļetes uz mēnesi, bet tas nemaz nebija tik lēti. Visbeidzot man uzdāvināja pie televizora slēdzamo spēļu konsoli Dendy un subjektīvā nepieciešamība pēc vizināšanās būtiski samazinājās.

1998. un 2000. gadā tika saņemti jauni Škoda 14Tr un 15Tr. Nekādas lielās atšķirības nebija, bet tomēr manāmi jaunāki un patīkamāki. Tad vēl tie bija dzeltensarkani nevis kā tagad – zilibalti. Tomēr drīz vien visus trolejbusus pārkrāsoja. Zilibaltie 14Tr un 15Tr man sāka izskatīties pēc lūžņiem. Mani bērnības dzeltensarkanie ragaiņi bija aizkrāsoti uz neatgriešanos.

Škoda 14Tr Turgeņeva ielā
Škoda 14Tr Turgeņeva ielā

Pat nepamanīju, pa kuru laiku pazuda pēdējie 9Tr un 12Tr. Pēdējie 12Tr esot beiguši kursēt 2001. gadā, 9Tr laikam mazliet ātrāk. Esot bijis plāns saglabāt kādu eksemplāru muzejam, vienu savienoto sastāvu nosūtīt uz Anglijas trolejbusu muzeju, bet reāli pēdējos trolejbusus sagrieza un pārdeva metāllūžņos. Tas gan neesot bijis īsti saskaņots un ierosināta pat krimināllieta, bet nelaiķus dzīvē ar to neatgriezīsi. Jo vairāk gadu paiet, jo muļķīgāk un nožēlojamāk tas liekas. Tos trolejbusus neražoja jau kopš 1982. gada. Sakabinātajiem sastāviem bija vēl īpašāka vērtība, jo tie bija veidoti Rīgā, nevis Čehoslovākijā. Tagad vairs oriģinālu nekad nevarēs apskatīt vai iekāpt tajā un pavizināties.

Ap 2003. gadu ievēroju, ka tā laika Rīgas attīstības plānā (precīzu nosaukumu neatceros) paredzēts no Avotu ielas aizvākt trolejbusus un aizvietot tos ar tramvajiem. Vērsos Rīgas domē ar jautājumu – kāpēc tā? Kur liks automašīnas? Saņēmu atbildi – plānā mums tā ir rakstīts. Automobiļu satiksmi organizēs saskaņā ar plānu. Tagad es būtu jautājumus formulējis citādāk, bet tolaik man nebija tādas pieredzes. Tā kā pēdējā laikā par šo kosmisko ideju neko vairs nedzird, jādomā, ka tas atcelts vai veiktas korekcijas.

2005. gadā parādījās jauni garie trolejbusi Trollino 18. Tie bija klusi un brauca ar piekārtām metāla ķēdītēm, kuras strīķējās gar zemi. Tās droši vien bija paredzētas zemējumam. Vēlāk tās aizvāca. Man personīgi šie trolejbusi patika daudz labāk par 15Tr. Par 9Tr gan nē, tās ir pārāk nesalīdzināmas lietas.

Trollino 18, autors Jānis Vilniņš
Trollino 18, autors Jānis Vilniņš

2006. gadā savus vecos 9Tr norakstīja Kauņa. Rīgas Satiksme vienu vagonu iegādājās ar domu atkal izveidot savienoto trolejbusu. Tam gan vajadzēja arī otru tādu pašu vagonu, kurš netika iegādāts. Šobrīd Kauņas 9Tr turpina rūsēt Rīgas Pirmajā trolejbusu parkā.

Kauņas 9Tr
Kauņas 9Tr. Šī modifikācija ir mazliet citādāka nekā pa Rīgu kādreiz kursējošiem.
Kauņas 9Tr. Bilde uzņemta 2016. gadā (paldies parka apsardzei)
Kauņas 9Tr. Bilde uzņemta 2016. gadā.

2007. gadā esot bijis mazliet kuriozs gadījums ar Škoda 14Tr iestūrēšanu kokā Prāgas ielā. To esot paveicis konduktors bez trolejbusa vadīšanas tiesībām. Vadītāja iedevusi pastūrēt. Cietušo neesot bijis.

Tajā pašā 2007. gadā parādījās jauni īsie trolejbusi – Škoda 24Tr.

Škoda 24Tr
Škoda 24Tr
Škoda 24Tr atpūšas Rīgas Pirmajā trolejbusu parkā
Škoda 24Tr atpūšas Rīgas Pirmajā trolejbusu parkā
Škoda 24Tr. Tas īsākais, garais ir autobuss.
Škoda 24Tr. Tas īsākais, garais ir autobuss.

Šiem trolejbusiem bija apdullinoša skaļuma zvans, kurš brīdināja par durvju aizvēršanu, droši vien vēl tagad ir. No iekšpuses tas šķita mazāks par savu priekšteci 14Tr. Toties aprīkoti ar dīzeļdzinēju. Tas trolejbusam paver iespējas veikli apbraukt remontējamas ielas, ceļu satiksmes negadījumus, šķērsot dzelzceļa sliedes utml.

Bažījoties, ka tantuki neatšķirs jaunos trolejbusus no autobusiem, 21. trolejbusu pārdēvēja par 25. un 8. par 27.

Kopš 2014. gada pa Rīgu kursē arī garie Škoda 27Tr Solaris, kuri vizuāli izskatās ļoti līdzīgi Trollino 18.

Škoda 27Tr Solaris
Škoda 27Tr Solaris

Nemaz neievēroju, pa kuru laiku pazuda pēdējie Škoda 14Tr. Varbūt kāds vēl kursēja līdz pat 2016. gadam, bet savās ikdienas gaitās redzēju tikai garos kaucējus 15Tr.

Pirms dažiem mēnešiem braucu ar 15Tr pa piecpadsmitā trolejbusa maršrutu un domāju – cik te viss izskatās mazs. Nepavisam kā bērnībā, kad 15Tr likās liels un jauns trolejbuss. Diez, cik ilgi vēl šie kursēs? Un ko pēc tam? Pārdos ukraiņiem tāpat kā vecos tramvajus? Vai līdzīgi 9Tr sagriezīs metāllūžņos un neatstās vēsturei nevienu pašu?

Pagāja daži mēneši un lasīju jau pavisam oficiālu vēsti. Škoda 14Tr un 15Tr Rīgas ielās vairs nekursēs. Oficiāls apstiprinājums.

Lai miers viņu lūžņiem!

Škoda 14Tr Rīgas Pirmajā trolejbusu parkā.
Škodas 14Tr Rīgas Pirmajā trolejbusu parkā.

 

Avoti

https://lv.wikipedia.org/wiki/%C5%A0koda_24Tr_Irisbus

http://riga.mashke.org/Riga-Troll/troll_lat.htm

http://forum.myriga.info/index.php?showtopic=2904&st=0

http://transphoto.ru/photo/746389/

5 thoughts on “Nekrologs trolejbusiem”

  1. Par trolejbusiem var daudz un viskautko interesantu stāstīt, piemēram, vēl tas, ka tantuki šamos mēdza sajauk ar autobusiem un tāpēc bija jāmaina nost vienādā numerācija. Starp citu bildē ar Škoda 24Tr ir uzraksts – TROLEJBUSS – lūdzu te nejaukt ar kaut kādu autobusu vai vēl ko. Tāda nostaļģija par skaļajiem kaucējiem – iesēdies un sajūta, ka esi konkrēti parauts! 🙂

  2. Atmiņas no 12 maršruta trolejbusa 9Tr bija, ka sēžot pašā aizmugurē sēdekļi bija ļoti mīksti un amortizātori ļoti atsperīgi, reizēm sanāca sēžot labs palēciens, bija jāturas, lai neizlidotu no vietas. Vadītājas parasti bija tantes un vienmēr trolejbusā bija sludinājums, ka tiek meklēti interesenti iegūt tramvaja/trolejbusa vadītāja profesiju. Ja nemaldos, varēja pēc 8. klases jau iet mācīties.

  3. Trolejbusu gan izmantoju tikai studējot Rīgā, bet vienmēr paliks atmiņā 14 un 18 trolejbusi uz Mežciemu. Lai gan tas attiecināms uz visiem Rīgas sabiedriskajiem transportiem, bet biežākos vecīšus/elkoņu grūdējus atceros tieši 18 trolejbusā iekāpjot pie Origo. 😀
    Paldies par rakstu, nemaz nezināju kādi bija “jauno” trolejbusu priekšsteči!

Leave a Reply to anj.book Cancel reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *