Labu apetīti!

Par ko cilvēki mēdz dziedāt? Par lietām, kuras viņiem sagādājušas emocijas, gan priecīgas, gan bēdīgas. Lapčenoks skumst par rudens iestāšanos, Kaupers sapņo par medaļām, Reiniks dalās pieredzē par maratona pievarēšanu. Tās ir vienkāršas, ikdienas cilvēkiem saprotamas lietas un ne velti šīs dziesmas ir populāras.

Sāku prātot, vai šīs tendences nevar pārnest citā kvalitātē un cilvēku emocionālo pieredzi paspilgtināt vēl vairāk. Kāpēc nedziedāt par lietām, kuras cilvēkiem patīk darīt visvairāk? Piemēram, par ēšanu. Popularitāte garantēta.

Jādibina grupa!

Grupas nosaukumam būtu jābūt vienkāršam un uzrunājošam, piemēram Labu apetīti!

Dziesmām vajadzētu būt priecīgām, viegli saprotamām. Muzikālajā noformējumā dominētu šlāgeris, arī popmūzika nebūtu smādējama. Jaunatni varētu uzrunāt ar kādu repa partiju.

Iesākumam varētu patrenēties spēlēt citu cilvēku radītās dziesmas, kuras jau iemantojušas atzinību un popularitāti, piemēram, par pienu vai garšīgo viru ar vircu un lozberiem no trim vella kalpiem.

Kad zināma profesionālitāte būtu jau sasniegta, varētu izlaist īpaši ēdieniem veltītus albumus. Piemēram, albums Smalkmaizītes ar dziesmām Pumperniķelis, Gaisīgais eklērs un Svaigā, svaigā Vecrīga.

Ilgs laiks nepaietu, kad Labu apetīti! aicinātu spēlēt lidiņā un citos publiskās ēdināšanas uzņēmumos.

Tā kā bez lieliem mērķiem neko daudz sasniegt nevar, grupai būtu neatlaidīgi jāvirza savi spēki uzvarai Eirovīzijas atlasē. Šī nolūka realizācijai būtu jārada dziesma par kādu sevišķi populāru un iecienītu ēdienu. Piemēram, par rosolu.

Piena baltā bļodā tu
Gardumiņš mans maigais
Kubiciņos sagrieztie
Desa, ābols svaigais

Rosols ir svētki!
Rosols ir svētki!
Rosols ir svētki!
Rosols ir svētki, jā!

Ir ko piebilst?