Skip to content

Kompensācijas plūdos cietušajiem zemniekiem

Es nesaprotu, kāpēc valstij vajag zemniekiem kompensēt “dabas stihiju” nodarītos zaudējumus. Paskaidrošu sīkāk.

Kas kopīgs Parex bankai un Liepājas metalurgam? Tas, ka peļņu, kad tāda bija, savāca īpašnieki, bet zaudējumu kompensēšanu uzvēla valstij. Vai normāls cilvēks vai uzņēmums to varētu attiecināt uz sevi? Nē, protams. Pats paņēmi bankā kredītu un nevarēji samaksāt? Nu tad arī dabū pēc pilnas programmas.

Bet var taču gadīties visādas nelaimes! Protams. Lai sevi pasargātu tādos gadījumos, ieteicams veikt apdrošināšanu. Gadījās nelaime un nav apdrošināšanas? Ļoti žēl, bet neko darīt. Tāda ir dzīve.

Lūk, zemnieki ir vēl viena kategorija, kuras riskus principā vajadzētu apdrošināt, bet tas netiek darīts. Tā vietā valsts regulāri izmaksā kompensācijas.

Ja valsts ar savas likumdošanas spēku spēj piespiest visus auto vadītājus parūpēties, lai viņiem būtu jāiegādājas obligātā civiltiesiskā apdrošināšana, tad kāpēc valsts nevarētu šo principu attiecināt arī uz zemniekiem? Tas ir, protams, ja mums ļoti rūp tie zemnieki, kuri apdrošināšanu neizvēlētos no brīva prāta. Varbūt tam vispār nevajag būt piespiedu pasākumam. Varbūt pārejas periodā valsts varētu apdrošināšanu nelielā mērā subsidēt? Vēl kādi varianti, lai iztiktu bez “kompensē zaudējumus no valsts budzeta”?

Ja man kāds var argumentēti pierādīt, kāpēc valsts drīkst piespiest visus autovadītājus iegādāties OCTA, bet nedrīkst piespiest zemniekus iegādāties apdrošināšanu pret dabas kataklizmām, tad būšu tikai priecīgs.

8 thoughts on “Kompensācijas plūdos cietušajiem zemniekiem”

  1. nu, tas tomēr ir dabas katastrofa, nevis spēle uz ekonomikas karšanu.ne regulā, ne paredzama.

    tādu apdrošināšanu nav iespējams iegādāties vispār vai arī prēmijas ir nenormālas. vismaz pirms kāda laika tā bija.

    nezinu , cik tas juridiski iespējams, bet varētu veidot dabas katastrofu riska kaut kādu fondu.
    var jau teikt, ka tad lai nestrādā par zemniekiem. bet ko tad ar to zemi darīs? appurvot un ierīkot dabas takas? simtiem tūkstošiem hektāru?

    1. Es nezinu, vai dabas parādību, kura sagādā zaudējumus, var saukt par katastrofu, ja tā notiek ar samērā lielu regularitāti. Man nav statistikas, bet, šķiet, ka vismaz reizi piecos gados?

      Tāds fonds jau būtībā arī būtu apdrošināšana, tikai varbūt ar citu nosaukumu. Bet tāpat būtu jābūt iemaksām un kompensāciju izmaksām. Ja to 100% sponsorē valsts, tad labāk tomēr bez tāda fonda, lai nevairotu administratīvās izmaksas.

      „Lai nestrādā par zemniekiem” – varbūt tā varētu teikt, bet ir taču Lauku atbalsta dienests un dažādas maksas par dažādi apstrādātu zemi. Tas, kā saprotu, pastāv tieši tādēļ, lai nebūtu simtiem tūkstošiem hektāru pamestas un neapsaimniekotas zemes. Tas jau vairs nav par apdrošināšanu.

    1. Kā gan citādāk?
      “Zemnieki ir pieraduši pie valsts atbalsta, līdz ar to tikai neliela daļa izvēlas sējumus vispār apdrošināt.”

  2. No OCTA situācija atšķiras principiāli, jo:
    Ar savu transporta līdzekli Tu vari sataisīt lielus sūdus citiem, kādus pat ar visu savu mantu nevarēsi nosegt. Tavā vietā šos sūdus strebs apdrošinātājs. Arī tad, ja Tu pats būsi miris tajā pašā negadījumā.
    Zemnieks, savukārt, var ieriebt tikai pats sev. Līdz ar to valstij nav tiesību viņam ko uzspiest. Kompensāciju izmaksa ir vienmēr ir politisks lēmums, mīļā miera labad.

    1. Jā, OCTA viennozīmīgi atšķiras. Kaut gan tikpat labi valsts varēja arī neizvēlēties šo uzspiesto risinājumu, bet novirzīt attiecīgus budžeta līdzekļus, no kuriem izmaksāt cietušajiem kompensācijas. Pēc tam pat valsts varētu tos piedzīt no vainīgajiem. Bet tomēr tas tā nenotiek. Es personīgi uzskatu, ka šī iespējama risinājuma dēļ valsij nav tiesību uzspiest OCTA.

      Jā, lēmums par kompensācijām ir politisks. Es teiktu – tuvredzīgs lēmums. Tālredzīgs būtu – ieviest apdrošināšanu.

Leave a Reply to Uldis Cancel reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *