Kam trāpīja meteorīts?

Nelaimīgais Mazsalacas meteorīts ir iezīmējis diezgan būtisku problēmu. Reklāma cenšas iespiesties informatīvajā telpā, maskējoties kā ziņa. Būtībā tā ir slēptā reklāma, vienīgi ļoti uzmanību piesaistoša. Un tā kā reklāmas uzdevums tieši tāds arī ir – piesaistīt uzmanību, tā tiek atzīta par efektīvu. Iespējamie uzņēmēja zaudējumi no šīs konkrētās akcijas ir cits temats, par kuru mums diez vai kādreiz būs pieejama objektīva informācija.

Es saprotu, ka daudziem uzņēmumiem reklāma ir nepieciešama. Vēl tā ir vitāli nepieciešama “speciālistiem”, kuri neko citu bez reklāmas darīt neprot. Bet no otras puses es uzskatu, ka reklāma ir vides piesārņošana. Vienalga kādas vides – radio ētera, interneta vai ceļa malas. Ja jūs, piemēram, aizbrauktu uz Spāniju un gribētu tur nofotografēties, vai jūs to darītu pie reklāmas plakāta? Diez vai, ja nu vienīgi šo plakātu būtu tik daudz, ka no tiem nevarētu izvairīties vai arī jums ar tiem asociētos attiecīgā vieta. Tāpat – vai jūs klausītos radio vai skatītos televizoru tikai dēļ reklāmas? Jūs pirktu avīzi vai skatītos internetā lapu, kur būtu tikai reklāmas? Pieņemu, ka diez vai. Tātad reklāma mums nav vajadzīga un tā tiešām ir vidi piesārņojošs objekts.

Tā kā reklāmai savā būtībā vajag piesaistīt cilvēku uzmanību, tā agresīvi iespiežas visur, kur vien tas iespējams. Citiem vārdiem sakot, vides piesārņojums agresīvi izplešas.

Meteorīta akcijas mērķis tāds arī bija – iespiesties informatīvajā telpā, vēlams masu mediju pirmajās lappusēs, pirmajā ziņu bloka minūtē un pat cilvēku savstarpējās sarunās. Tas arī lieliski izdevās, jo uzmanība tika pievērsta milzīga. Tomēr beigās sanāca tā kā sanāca. Diez vai lielākā daļa cilvēku, kuri uzķērās, bija sajūsmā.

Es gribētu zināt, vai šīs akcijas autori gribētu būt to cilvēku vietā, kuri brauca analizēt meteorīta izcelsmi, maksāja latu par iespēju nofotografēties pie bedres vai arī stāstīja par to draugiem.

Reāli mums nav īpaši daudz iespēju cīnīties pret tamlīdzīgiem reklāmas brīnumiem. Atliek vienīgi cerēt uz tamlīdzīgu akciju rīkotāju sirdsapziņu un veselo saprātu. Tas, ko varam darīt mēs, ir šo visu ignorēt. Reklāmas mērķis ir piesaistīt mūsu uzmanību. Mēs varam to nepievērst. Nerunāt un nedomāt par reklāmu.

2 thoughts on “Kam trāpīja meteorīts?

  1. Meteorīts tiešām trāpiju un trāpīja ne pa jokam atstājot mākslīgi raktas bedres ne vienā vien smadzeņu krokā vai kādam citam – dvēselē.

    Reklāma pēc savas būtības tiešām ir vidi piesārņojošs materiāls, jo tā maina cilvēka uztveri attiecībā uz vienu vai otru lietu, ko nu konkrētajā gadījumā reklāma aktualizē. Taču tāds nu ir reklāmas uzdevums. Un daudzos gadījumos reklāma ir ļoti efektīvs veids, kā pievērst cilvēku uzmanību aktuālām problēmām.

    Var tikai cerēt, ka šādas reklāmas nākotnē tiks izmantotas daudz saprātīgāk, jo pretējā gaījumā mēs nonāksim tādā informācijas sabiedrībā, kur nevarēsim uzticēties nevienam daudz maz ticamam mēdiju nesējam. Taču no otras puses … tas māca būt objektīvām un ieturēt savu viedokli.

Ir ko piebilst?