Kaimiņu iesaukas

Vai arī jums ir kaimiņi, kurus ziniet pēc izskata, bet nepazīstiet pēc vārda, tāpēc esiet viņiem piešķīruši iesaukas “ģimenes iekšējai lietošanai”?

 

Mūsu mājas sētniece nekad nav pienācīgi pildījusi savus tiešos pienākumus. Ir dažādi dīvaini tantuki, bet šis izskatās no tiem, kuram var teikt savas pretenzijas skaļi, klusi, rakstiski, pieklājīgi vai kliedzot, bet vienīgā atbildes reakcija būs pilnīgi neizprotošs acu skatiens un savu pienākumu pildīšana tieši tādā pašā veidā un intensitātē kā turpmāk. Acīmredzot, šajā pasaulē cilvēkam nav interesanti. Attiecīgi dēvējam viņu par Kosmonauti.

Bērnības dzīvesvietā vecāki vienu sievieti dēvēja par Slīdeni. Reiz jautāju, kāpēc tā. Nu, viņa īpatnēji kāpjot pa kāpnēm. Es gan neko tādu nespēju saskatīt. Kad vecāki runāja ar kādiem citiem kaimiņiem un pieminēja viņu vārdā, man nebija ne jausmas, ko viņi domājuši.

Lesbietes ir divas sievietes līdzīgā vecumā, ar līdzīgām frizūrām, līdzīgi ģērbušās un allaž redzamas kopā. Viņu seksuālo orientāciju nezinu un nav arī tā, ka tas mani ļoti interesētu, bet nekad (un tas ir gadiem ilgi) viņas neesmu redzējis kāda vīrieša sabiedrībā.

Ir arī Ragana. Tante gados, izskatās ne sevišķi simpātiska, latviski lāgā nesaprot, cītīgi baro klaiņojošus kaķus un lamājas ar kāpņu remonta veicējiem, nezinu, droši vien dēļ putekļiem. Tante varbūt arī nav pārlieku nejauka, bet, kad dzīvesbiedrene pateica ragana, man nebija ilgi jādomā, kuru no kaimiņiem viņa domāja.

Par Sunītieni bērnībā dēvējām tanti ar kokerspanielu. Jauks sunītis bija, ļāva sevi paglaudīt. Sunītienes vīru attiecīgi dēvējām par Sunīti.

Rollerists ir vīrietis, kurš reizēm mēdza pārvietoties ar motorolleru. Reizēm viņš brauca arī ar motociklu un visā visumā pamanījās atstāt par sevi tāda cilvēka iespaidu, kuram ir ļoti svarīgi, ko par viņu domā citi.

Džigits ir jauneklis, kurš bieži maina automobiļus un, kā novērots, ne īpaši ciena Ceļu satiksmes noteikumus.

Itālis ir kāds mazliet melnīgsnējs vīrietis ar izskatīgu dzīvesbiedreni. Parasti viņš ir visai sakopies. Nav ne jausmas, vai viņš vispār ir ārzemnieks, bet kaut kā jau nosaukt vajag.

Ir arī Fantomass. Pagarš, ūsains onkulis ar lēnām kustībām, vizuāli nez kādēļ atgādina profesoru no Fantomasa.

Reiz pa logu ievēroju, ka no blakus mājas durvīm izskrien vēja suns, precīzāk, kucīte un izmisīgi joņo pa apkārtni, censdamies pēc iespējas ātrāk izdarīt savas vajadzības. Jau pēc nepilnas minūtes suns jau tika aicināts atpakaļ mājā. Tā nebija vienīgā tāda reize. Man tas šķita ļoti cietsirdīgi. Ģimenes tēvu iesaucu par Kucistu. Viņa sieva kļuva par Kucisti. Dēls un meita par Kucēnu un Kucīti. Pēc kāda laika viņi šo nelāgo praksi pārtrauca un sāka vest suni normālās pastaigās, bet iesaukas palika.

Viens no kolorītākajiem tipiem ir blakus mājas Sētnieks, bet nekādas īpašākas iesaukas viņam nav. Sētnieks ciena stiprākus dzērienus, bet savu darbu veic cītīgi. Lepojas ar sevis izgatavotu sniega lāpstu un ir gatavs nākt talkā citiem sētniekiem vai, pareizāk sakot, sētniecēm. Vēl viņš mēdz mazdēla draugiem stāstīt par savu jaunību un dara to tik nekautrīgi, ka dzird arī no blakus mājas. Viņa īsto vārdu uzzinājām, skatoties LTV raidījumu Ielas garumā.

Ir ko piebilst?