Skip to content

Kā runāt ar iereibušiem tūristiem no Krievijas

Kā jau varbūt kāds būs ievērojis, pēdējā laikā ir diezgan silti. Pat tik ļoti, ka pie aizvērta loga gulēt grūti. Īpaši, ja istaba dienas vidū piesilst, pateicoties saulītes stariem.

Diemžēl siltais laiks veicina arī tūristu salasīšanos slēgtajā viesnīcas pagalmā uz soliņiem un paskaļu mutes brūķēšanu diennakts klusajā periodā. Nedaudz šo defektu mazina ieslēgta ventilatora dūkoņa, bet ne gadījumos, ja kāds apakšā vēlas pārbaudīt savas vokālās dotības.

Krietnu pusstundu novārtījies pa gultu, nolēmu celties augšā un pie reizes drusku nokaunināt tūristus.

Ieraudzīju divus iespaidīgus tēvaiņus un ne sevišķi iespaidīgu sievieti, devos pie viņiem un angliski jautāju, vai viņi zina cik ir pulkstenis un aizrādīju, ka viņi dzied un skaļi smejas un vispār uzvedas varen trokšņaini.

Viņu atbildes reakciju es pirmajā brīdī pat īsti nesapratu. Vispirms man angliski tika aizrādīts, ka te nav UK, kur es varot runāt angliski un tad vismaz sešas reizes no vietas saņēmu jautājumu “ti po russkij ņepoņimaješ”. Ne aci nemirkšķināju uz šo jautājumu, jo, pirmkārt, biju diezgan drošs, ka džeki gan jau tīri labi saprot, ko no viņiem vēlos, otrkārt, mēģinot strīdēties krieviski, es nonāktu zaudētājos savu valodas mazzināšanu dēļ, treškārt, ap diviem naktī diskutēt ar iereibušiem tipiem nav gluži gudrākā nodarbe pasaulē.

Pateicu angliski, ka šis ir pēdējais brīdinājums, pieliku pirkstu pie lūpām, ko, manuprāt, saprastu jebkurš puslīdz civilizēts īpatnis un devos prom. Izklausījās, ka džeki tiešām mani sapratuši un pat ne reizīti vairs neiesmējās.

Spriežot pēc automašīnu numuriem pagalmā, nedomāju, ka tie bija vietējie “krievvalodīgie”. Bet tad nu gan paspējuši izlaisties, ja svešā valstī pieprasa, lai ar viņiem komunicē krieviski.

1 thought on “Kā runāt ar iereibušiem tūristiem no Krievijas”

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *