Ikdienas putnu novērojumi II

Pagājis vēl viens mēnesis pa-logu-redzamo putnu novērošanā.

Novērojumi laika periodā no 23.jūlija līdz 22.augustam veikti 31 dienā. Tajā laikā divatā esam piefiksējuši 14 putnu sugas. Pirms mēneša bija tikai astoņas. Sugu skaita pieaugumu lielā mērā var izskaidrot ar biežākiem un ilgākiem novērojumiem.

Nepazīstamas putnu balsis reizēm dzirdējām, kad gulējām pie atvērta loga. Tiesa, ap pieciem no rīta trausties laukā no gultas, lai grābtu mobilo telefonu un ierakstītu putnu balsis, diez ko negribas.

Kad beidzās lielais karstums, putnu palika daudz mazāk. Aizvien biežāk pieejam pie loga, bet neviena putna nav.

Kādā dienā ar mūsu putnu novērojumu pierakstiem caurvējš gribēja iepazīties tik ļoti, ka nācās meklēt iespējas uzkāpt uz netālu esošā jumtiņa. Kad iespējas bija izpētītas un jau grasījos stiept trepes, vējš darbu atviegloja, pierakstus iepūšot puķu dobē. Tagad rēķināmies ar iespējamo (caur)vēja zinātkāri.

Mājas balodis tika novērots visas dienas. Ne vienmēr, pieejot pie loga, tos redzam, bet šad un tad palido garām kāds bariņš, atpūšas uz kāda no blakus jumtiem vai meklē barību. Ja nometam uz netālā jumtiņa maizi vai ko citu ēdamu, mēdz salaisties baloži, zvirbuļi un reizēm arī kāda sudrabkaija. Viens un tikai viens no baložiem ir lieliski apguvis māku izplest spārnus un piesegt savu ēdmaņu ar ķermeni tā, lai citi nevarētu paspraukties viņam garām pēc barības. Viņa darbības ļoti atgādina profesionālu basketbolistu. Iefilmēt pagaidām nav izdevies. Savukārt cits balodis baložu / zvirbuļu drūzmā reiz apskaitās tik ļoti, ka sāka ar knābi zvetēt zvirbuļus. No zvirbuļu brēcieniem šķita, ka tas bija varen sāpīgi.

Visas dienas novērojām arī sudrabkaiju. Netālu ligzdojošais pāris ir manāms reti, viņu bērnu kopš pirmās izlidošanas vairs neesam redzējuši. Tiesa, atpazīt no pāra mēs protam tikai vienu putnu, jo tam ir samaitāta kāja. Tālumā bieži var redzēt citas kaijas lidojumā. Esam uzzinājuši arī, ka kaijai garšo auzu cepumi ar rozīnēm un tādu palielu puscepumu tā mierīgi ierij kaklā vienā gabalā. Vēl kaija pa lielu gabalu nekļūdīgi atšķir maizi no siera. Maize kaijai negaršo, bet siers tiek ierīts fantastiskā ātrumā. Šķiet, ka līdz ar vēsāka laika iestāšanos kaijas klaigā mazāk. Varbūt bērni izauguši, patriekti un pašas tagad nevis nodarbojas ar teritoriju apsargāšanu, bet vairāk relaksējas Getliņu kūrortos vai pieņem SPA procedūras Daugavā.

27 dienas esam redzējuši vai vismaz dzirdējuši mājas zvirbuļus. Diemžēl daļēji mūsu vainas dēļ pasaulē ir palicis par vienu zvirbuli mazāk. Bijām uz jumtiņa nometuši maizes šķēli. Baloži lielākus maizes gabalus mēdz purināt pa gaisu un aizmest kur pagadās. Vienu tādu zemē nokritušu gabaliņu steidzās paķert zvirbulis, bet tikmēr no krūmiem izšāvās melns kaķis un viņu noķēra. Steidzos lejā, bet kaķis ar nu jau beigto zvirbuli aizbēga. Nebiju šo kaķi agrāk sētā redzējis, cerams, neredzēšu arī. Citi zvirbuļi pēc zemē nokritušiem maizes gabaliņiem vairs nedevās. Tuvējā apkārtnē kaķu diemžēl ir daudz un tantes mēdz tos regulāri barot. Nudien žēl, ka tās tantes neredzēja šo slepkavību. Varbūt tad viņas par kaut ko aizdomātos.

26 dienās redzējām pelēko vārnu. Parasti vārnas redzam pa gabalu atpūšamies uz antenām vai skursteņiem.

22 dienas redzējām mājas strazdu. Kopš 28. jūlija strazdus redzējām katru dienu līdz 14. augustam. Nu jau nedēļu nevienu neesam redzējuši. Citur Rīgā jā, tikai pa logu nē. Pēc ilgāka lietus perioda pirmo reizi dzīvē redzējām, ka mājas strazds neatsakās arī no maizes gabaliņa.

19 dienas redzējām svīres. Praktiski katru dienu līdz uznāca ilgāks lietus un vēsuma periods. Pēdējo reiz tās redzējām un dzirdējām 11. augustā.

9 dienas redzējām vai dzirdējām zilzīlīti. Tās ir ļoti grūti ieraudzīt starp koku lapām, bet, ja dzirdam balsi, cenšamies sameklēt.

8 dienās droši piefiksējām lauku zvirbuli. Visdrošākā metode, kā novērot lauku zvirbuli, ir mest maizīti uz jumtiņa. Tad visi zvirbuļi salaižas tuvumā un var tos apskatīt. Kokos vai pa lielāku gabalu viņus no mājiniekiem atšķirt nespējam.

Ir 7 lielās zīlītes novērojumi. Tās novērot grūti un dzied aizvien retāk.

Sešas reizes redzējām balto cielavu. Daudz biežāk mēs tās redzam nevis pa logu, bet uz ielas kādus 100 metrus tālāk. Mājas tuvumā tām acīmredzot nav daudz ko meklēt.

Četras reizes piefiksējām zvirbuļvanagu, divas vistu vanagu. Nesen vēl viņus jaucām, bet tad es pameklēju internetā, cik lieli šie putni ir. Turpmāk visus, kas lielāki par vārnu vai pat sudrabkaiju, klasificējam kā vistu vanagus. Atlidojušos vanagus parasti piefiksējam, pateicoties ķērcošu vārnu delegācijām.

Vienu reizi redzējām un dzirdējām zaļžubīti. Pilnīgi droši no sākuma nebijām, bet izdevās balsi ierakstīt un salīdzināt ar internetā pieejamajiem balsu ierakstiem.

Un vienu reizi redzējām arī vītīti / svirlīti / čunčiņu. Likās tāds visai dzeltenīgs, mēģinājām bildēt, bet šamais prasmīgi slēpās lapotnē un nekas prātīgs nesanāca. Knābi putniņš spītīgi turēja ciet un pie dziesmas ieraksta netikām. Tā kā čunčiņa balsi pazīstam un nekad to mājas tuvumā neesam dzirdējuši, tad čunčiņu gribētos izslēgt.

Vēl 6. augusta pēcpusdienā tuvējā bērzā bija iemeties un dziedāja aktīvs zvirbuļa lieluma putns, kuru vizuāli atpazīt neizdevās, taču putnu speciālistiem dabasdati.lv forumā radās versija, ka tas varētu būt pelēkais mušķērājs.

Mājas strazdi

Ir ko piebilst?