Ierakstu izlase #49

Pēdējo trīs nedēļu latvisko blogu u. mazliet c. ierakstu izlase.

 

Vigants Lesausks sniedz īsu, vienkāršu, labi pamatotu piemēru būtībā elementārai lietai – mūsu pakalpojumi un preces (allaž par dārgu) bieži vien var būt tik lēti vienīgi tāpēc, ka netiek maksāti nodokļi.
https://piezimes.lv/2018/01/14/dalisanas-ekonomikas-tumsa-puse/

Sandija stāsta par Keniju. Tas īsti nav ceļojumu apraksts, jo par sevi un savām gaitām autore gandrīz neko nepastāsta.
https://sandija.org/2018/01/25/kenija-nairobi-kisumu-mbita-rusinga-mfangan-kisumu/

Ilze Viņķele stāsta, kā viņa redz problēmas Latvijas politiskajās partijās. Ir interesanti izlasīt un nav jūtams, kuru partiju pārstāv pati autore.
https://ivinkele505.wordpress.com/2018/01/08/par-politisko-partiju-varas-naudas-un-etikas-parbaudijumiem/

Ksenija vēršas pret moderno tendenci apkarot veselīgu uzturu. Citāts:

Brīžiem nāk smiekli, skatoties, kā žurnālisti un dažādu uzskatu pārstāvji meklē vienu īsto vaininieku, kas, lūk, mūs ir novedis līdz liekajam svaram un sliktai veselībai. Smieklīgākais ir tas, ka nežēlastībā krīt nevis fāstfūdi un pusfabrikāti, bet augstvērtīgi produkti – graudaugi, liesa gaļa un svaigi piena produkti. Vieni bļauj, ka glutēns ir slikts. Citi izdomā paši savu bioķīmiju un apgalvo, ka katrs grams cukura ir inde, aicinot pārtikt no gaļas, olām un biezpiena. Augu uztura fani bļauj, ka gaļas kriksītis izrasot vēzi.

http://ksenijakomente.lv/nepopulari-par-veseligu-uzturu

Ritvars Eglājs aprakstījis Donalda Trampa valdīšanas pirmo gadu. Izlasē lieku tāpēc, ka Latvijas masu mediji Trampu joprojām regulāri attēlo vismaz trīsreiz sliktāku nekā Vladimiru Putinu. Nelasot neko papildus bez Latvijas masu medijiem, par Trampu veidojas neadekvāts priekšstats.
https://ritvars.wordpress.com/2018/01/20/pirmais-trampa-gads/

Iveta Buiķe iepazīstina ar Minhenes bijušā mēra Kristiāna Udes loģiskajiem jautājumiem par Vācijas tuvredzīgo bēgļu politiku.
https://ivetabuike.wordpress.com/2018/01/22/oficialas-beglu-politikas-un-t-s-velkomisma-bilance/

Ivars Līdaka publicējis ļoti apjomīgu rakstu par naudas varu, monetāro fašismu jeb aklu kalpošanu brīvajam tirgum un tuvredzīgu dzīšanos pēc peļņas par katru cenu.
https://tencinusarunas.wordpress.com/2018/01/07/tumsonigais-naudas-laikmets-james-c-kennedy-2012-oktobris/

Visbeidzot vēlos ielikt saiti uz verbāliem agresijas savaldīšanas paņēmieniem (angliski, vairāk paredzēts apsargiem utml. profesiju pārstāvjiem), par ko paldies Vara bungām.
https://protectioncircle.org/2018/01/25/verbal-management-of-aggression/

Īsi pārstāstīšu galvenās tēzes.

Ja cilvēks negrib sadarboties, bet nav agresīvs, tad:

  1. Draudzīgi jāpastāsta, ko tu no otra vēlies.
  2. Ja vajadzīgs, jāpastāsta, kāpēc tu vēlies, lai viņš to dara.
  3. Ja vēl nepiekrīt, jāpiedāvā izvēles iespējas.
  4. Ja arī tas nelīdz, jānorāda, ka otrs nesadarbojas un ka tā neko panākt nevarēs.
  5. Ja nekas no tā visa nestrādā, jāpāriet pie rīcības.

Ja cilvēks ir agresīvs, tad

  1. Verbāli jāpiekrīt dusmīgajam cilvēkam.
  2. Jāpiedāvā rīcības varianti.
  3. Jāidentificē problēma.
  4. Jājūt līdzi.
  5. Jāmēģina kopīgi risināt problēmu.

Ir ko piebilst?