Grāmata – Mēness teātris

Vispār es nebiju plānojis šo darbu lasīt, bet nejauši ieraudzīju bibliotēkā un nodomāju – lai iet! Uzzināšu, ko tad visi tik ļoti slavē.

Uzreiz jāsaka, ka fantastika nav mans žanrs. Man nepatīk, ka nesaprotu “spēles noteikumus”. Bet fantastikā tas ir tik vienkārši. Galvenie varoņi nonāk sprukās? Nekas, tūlīt atlidos labais pūķis vai kāds no varoņiem atcerēsies par savu superieroci rokassomiņā. Tāpēc baudāmi reālistu un dokumentālistu stāsti mani pavelk vairāk. Viņiem kā autoriem ir grūtāki un ierobežojošāki spēles noteikumi, toties daudz saprotamāki man kā lasītājam.

Ja nu kāds vēl bez manis šo darbu patiešām vēl nav lasījis, īsti pastāstīšu, kas notiek Mēness teātrī. Tajā darbojas mehāniskas ar intelektu apveltītas būtnes un aktieri. Aktieru vienīgais darbs un dzīves jēga ir teātris. Ārpasaule viņiem neeksistē, viņi pat nezina, ka tāda ir. Skatītāji atrodas aiz necaurspīdīga stikla un neviens nezina, kādi viņi ir vai cik daudz. Stāsts ir par to, kā viens otrs pamazām “pamostas” un sāk visam notiekošajam meklēt jēgu.

Jāatzīst, ka darbs uzrakstīts meistarīgi. Autorei teicami izdodas lasītāju nepārtraukti barot ar informāciju – ne par daudz, ne arī īpaši par maz. Tieši tik, cik nepieciešams, lai uzturētu intrigu un vēlmi izlasīt vēl arī nākošo lappusi. Šajā ziņā grāmatas tempu var salīdzināt ar izbraukšanu no Rīgas uz Siguldas šoseju. Vajadzīgs kāds brīdis, lai ielasītos jeb tiktu cauri Rīgas satiksmei, toties pēc tam var mierīgi un komfortabli salīdzinoši vienmērīgā tempā doties priekšu līdz pat pašām beigām. Jāatzīst, ka tieši par beigām biju mazliet pārsteigts un nemaz nemanīju, kā tās pienāca. Mazliet gaidīju kādu “informācijas sprādzienu” īsi pirms beigām, bet nekā.

Jāņem vērā, ka grāmata tomēr ir tikai kādas 300 lappuses bieza un viss par visu nav un netiek izstāstīts. Paliku neziņā par mehānisko būtņu izcelsmi, uzbūvi, viena īpatņa defektācijas iemesliem, vai scenāristu tiešām ir tik maz un kas notiek, ja kāds no viņiem grib aiziet uz tualeti, pagulēt vai vienkārši saslimst, kas tie par melniem neradījumiem utt.

Drusku galvu sajauca varonis bez vārda, kuru dēvēja vienkārši par aktieri. Tā kā lasīju ar pārtraukumiem, tad man viņš sajuka ar citu varoni un kāds laiks aizgāja pārpratuma noskaidrošanai. Bet vienkārši vajag uzmanīgāk lasīt.

Grāmata laba un tiešām ticu, ka tā varētu būt pēdējā laika labākā latviešu autoru fantastikas grāmata. Iesaku.

Subjektīvais baudījums 8/10.

Ir ko piebilst?