Attēlā redzami jaunieši, kas dala oranžmelnas lentītes vietā, kur ierasti apgrozās daudz cilvēku – pie ieejas lielveikalā. Pavisam to darīja kādi 5-6 jaunieši, labi ja 18 gadus veci. Visi gan kadrā neietilpa.
Piegāju klāt vienai no meitenēm un latviski pajautāju, kādēļ tiek dalītas lentītes. Uzreiz ievēroju, kā jaunieši saskatījās savā starpā un tā kā zinoši sasmaidījās. Saņēmu atbildi stipri lauzītā latviešu valodā, ka tās esot svētā Georgija lentītes par godu uzvarai ē…. Tad viņu pārtrauca cita meitene un teica, ka tās esot devītā maija sakarā. Un ka es arī varot ņemt. Pateicu paldies un paņēmu arī. Neesmu vienīgi vēl izdomājis, ko ar to iesākt.
Šīs lentītes tiek štancētas kilometriem. To patiesais mērķis nemaz īpaši netiek slēpts. Tas ir – likt vietējiem krieviem justies kā daļai no lielākas kopienas. Galu galā – kā latvieši viņi nejūtas. Bet tā ir viena no cilvēka pamatvajadzībām – piederēt pie kādas grupas vai noteiktas kopienas. Mēs – latvieši nedodam viņiem tādu iespēju piederēt pie kaut kā. Un mūsu lielās kaimiņvalsts vadošie politiķi to lieliski izmanto.
Drīz būs 9. maijs, tā saucamās uzvaras svētki, kuros ar milzu pompu un dāsni finansētiem “kultūras” pasākumiem Latvijas “minoritāte” varēs sajusties vienota ar lielo “uzvarētājvalsti”. Tas, ka pret karavīriem – uzvarētājiem Staļins rīkoja represijas, ka bez spiediena no Rietumu frontes Vāciju diez vai būtu izdevies uzvarēt, ka lentītes ir tikai Putina ārpolitika, kā “uzvarētajās” valstīs uzvedās varoņi karavīri, dažu valstu okupācija u.c. apstākļi, interesē tikai reto. Vairumam vajadzība piederēt pie kādas grupas ir spēcīgāka par vēstures faktiem. Tas mums būtu jāpatur prātā, ja kādreiz plānosim pretpasākumus lentīšu pakaļsviešanai. Bet pretpasākumi ir nepieciešami, jo šīs lentītes šķeļ mūsu jau tā ne sevišķi vienoto sabiedrību vēl vairāk. Vai būtu vēl jāatgādina par klasisko – “skaldi un valdi” principu?
Vēl par lentītēm un 9. maiju:
9.maija svētku vēsture: Viesturs Sprūde – Kā iznīcināt atmiņas par karu
II pasaules karš: cita versija – intervija ar vēstures zinātņu doktoru Inesi Feldmani
Par lentīti: Solvita Denisa – Liepniece – No lentas līdz lentītei
Personīgāks stāsts par 9. maiju: Trīs krāsas 9.maija karogā – pelmeņi, vodka un Okudžava