Die roboter

Diezgan briesmīgi noskatīties, kā tiek veidots nākošā gada valsts budžets. Kārtējo reizi tiek nevis samazināti izdevumi, atsakoties no valstij nevajadzīgajām funkcijām, bet vienkārši celti nodokļi. Tā var rīkoties automāti nevis politiķi. Jo politiķim pēc būtības ir jābūt vīzijai par to, kādai jābūt valstij. Nekādas vīzijas nav, ja nu vienīgi pie varas esošie iedomājas, ka viss ir perfekti. Izskatās, ka politiķi ir aizgājuši “izdzīvošanas režīmā”, no kura diez vai kādreiz atgriezīsies. Par cēloņiem varētu daudz spriest, bet tas nemaina lietas būtību – tiem ļoti daudzajiem politiķiem, kuriem nav vīzijas par to, kādai jābūt Latvijas valstij, nav vietas politikā.

Ir ko piebilst?