Senā Rīga – Brīvības / Ģertrūdes krustojums

Viena no ielām, par kuras agrāko, zudušo veidolu man visvairāk žēl, ir Brīvības iela. Okupācijas vara to kā Rīgas galveno ielu centusies to modernizēt atbilstoši savam laikmeta garam. Pazudusi lielākā daļa mazstāvu apbūves. Manuprāt, tieši tā ir būtisks faktors, kas ielu padara personīgāku, par kaut ko vairāk nekā tikai transporta maģistrāli.

Brīvības iela 66 1910.-1920. Attēls no http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/11919/
Brīvības iela 66 2017. gada martā

Ēka ar tornīti attēla kreisajā pusē cietusi Otrajā pasaules karā. Neviena koka namiņa vairs nav – ne attēla labajā, ne kreisajā pusē. Ģertrūdes ielā ir daži nelieli kociņi, kurus attēlā nevar redzēt.

Šeit skatāms vecāks krustojuma uzņēmums no otras puses. Vēl, no otras puses, uzņemts no Brīvības / Blaumaņa.

Senā Rīga – Krāmu iela

Nemaz nav biežas tās reizes, kad atšķirības starp mūsdienām un pagātnes attēlu grūti pat saskatīt.

Krāmu iela pirms 1920. gada. Attēls no https://zudusilatvija.lv/objects/object/6637/
Krāmu iela 2017. gadā

Kā vēsta Artūrs Reiljans, ēka labajā pusē nodega 1941. gada ugunsgrēkā un drīz pēc tam tika nojaukta; atjaunota 1985—2002 gados. Ēkai kreisajā malā logi pārvietoti vairāk uz iekšpusi, aizmūrēti logi uz pagrabu. Tālākajai ēkai kreisajā pusē iztaisnota ugunsmūra augšējā mala, nojaukts skurstenis pirms tornīša. Ēka labajā pusē tagad ir ar jauniem plastmasas logiem, nav vairs durvis pie šuvēja Āboltiņa un tiek tirgotas rotaslietas.

 

Senā Rīga – Vaļņu iela

Vaļņu iela kādreiz bijusi ļoti iemīļota fotogrāfu vidū. Mūsdienās labāka bilde sanāktu, ja fotogrāfs pakāptos kādu trīs metru augstumā vai bildētu no drona, lai automašīnas traucētu mazāk.

Pirmajā attēlu pārī izmaiņu ir maz, nojaukta niecīgā mazēka (trešā no labās) un uz tās rēķina paplašinājusies tālākā blakus ēka, kura tikusi nojaukta un uzcelta no jauna.

Vaļņu iela 1963. gadā, attēls no http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/6277/
Vaļņu iela 2017. gadā

Otrajā attēlu pārī Pulvertornim vēl ir saglabājusies ieeja kreisajā pusē zem maza tornīša, nav vēl uzcelta Kara muzeja ēka. Kreisajā pusē vēl ir redzama Latviešu akciju bankas vecā ēka. Lielo, oranžbrūno namu uzcēla 1931. gadā.

Vaļņu iela ap 1930. gadu
Vaļņu iela 2017. gadā

Drīzumā nojaucamās ēkas Rīgā

Rīgas Dome ziņo par vēl vairākām nojaucamām ēkām.

Mazā Piena iela 11. Mazs, pievilcīgs, zemē iegrimis namiņš Pētersalā. Varbūt tagad tas izskatās daudz bēdīgāk nekā 2014. gadā.

Lomonosova ielā 1 k-16. Gara ēka Maskavas forštatē, netālu no LU Sociālo zinātņu fakultātes ēkas. Daudz logu, bet ēkas forma liek domāt par bijušo noliktavu. Šis nu tiešām Rīgai nebūs liels zaudējums.

Ieriķu ielā 7a. Tieši blakus Dominai. Pagara vienstāva ēka, pareizāk sakot, tās drupas.

Par ēkām Bērzaunes ielā 10 netālu no Dominas un Kaukāza ielā 14 Teikā rakstīju jau agrāk.

Papildus tikšot presingots Vīlandes ielas grausta īpašnieks, lai protas ēku savest kārtībā. Citādi Rīgas dome to paveiks par saviem līdzekļiem.

Senā Rīga – Rātsnams

RTU laboratoriju korpuss, ap 1980. gadu
Rātsnams 2017. gadā

Nav bieži, ka no vecā attēla nav saglabājies jaunajā nav redzams pilnīgi nekas. Attēlā redzamo korpusa daļu nojauca deviņdesmito gadu beigās, lai atjaunotu Rātsnamu. Saglabājās mazs korpusa stūrītis aiz Krāmu ielas, kuru nojauca pēc 2008. gada.

Senā Rīga – Mazā ģilde

Mazā ģilde 20. gs. sākumā. Attēls no http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/17158/
Mazā ģilde 2017. gadā

Ģildes ēka gandrīz nav mainījusies. Iestiklotas trīs arkas pirmajā stāvā. Izskatās arī, ka agrāk ēka nav bijusi apmesta. Šī iemesla dēļ būtu interesanti redzēt krāsainu veco attēlu.

Strūklakas ar soliņu vairs nav, tagad tur centrālā vieta atvēlēta reklāmas plakātam.

Starp Lielo un Mazo ģildi nevar redzēt Amatu ielas ēku ar tornīti. Tātad attēls tapis pirms 1903. gada.

Lielās ģildes jumta daļa mūsdienās palikusi bez dažādiem izskaistinājumiem. Vējš savulaik esot draudējis nogāzt Lielās ģildes frontonu, tāpēc tas savulaik nojaukts.

Senā Rīga – Latviešu akciju banka Kaļķu ielā

Kaļķu iela 3/5 1930. gadā. Attēls no http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/17129/

Sākotnēji ar šo attēlu man negāja viegli. Adrese bija zināma – Kalķu iela 3/5. Mūsdienās ir ēkas ar adresēm Kaļķu iela 3 un Kaļķu iela 5, atrodas Kaļķu / Skārņu / Šķūņu ielu krustojumā. Abas diezgan vecas, līdzīgā stilā kā attēlā redzamā. Tas man lika domāt, ka ēka atradusies mazliet tuvāk rātsnamam pie krustojuma ar Tirgoņu ielu. Šobrīd tur ir pagaidu apbūve – āra kafejnīca un tirgus būdiņas. Ilgi pētīju krustojumu, bet trotuāra novietojums mani ļoti mulsināja.

Mazliet vēlāk atradu attēlu Kaļķu un Tirgoņu ielas krustojumam no citas puses un samulsu vēl vairāk.

Kaļķu / Krāmu / Kungu ielu krustojums. Attēls no https://zudusilatvija.lv/objects/object/17146/

Ēka uz stūra ir līdzīga, bet nav tāda pati. Tā kā Kaļķu / Krāmu / Kungu ielas Otrajā pasaules karā cieta pamatīgus postījumus, vienīgais orientieris šķita Krievu teātra tornītis tālumā ielai pa vidu.

Labu laiku nespēju šo rēbusu atrisināt. Bet pēc kāda laika, meklējot informāciju par Vaļņu ielu un Latviešu akciju banku, nopratu mīklas atrisinājumu. Augšējā attēlā redzams Kaļķu un Vaļņu ielu krustojums. To varēja arī viegli pārbaudīt, jo ēka attēla labajā augšējā stūrī vēl ir saglabājusies, vien jumta lodziņš nedaudz mainījis formu.

Vaļņu iela 11, 2017. gads

Vēsturisko bilžu tiešsaistes arhīvs Ajapaik

Mani interesē vēsturiskas Rīgas fotogrāfijas. Kur es tās varu meklēt? Galvenais resurss ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas zudusilatvija.lv. Daudz ko interesantu var atrast forum.myriga.info, bet tur ir sarežģīti atrast kaut ko konkrētu. Jo būtībā tas ir forums, nevis attēlu uzturēšanas sistēma. Vēl šo to var cerēt atrast google.

Tad es reiz nejauši uzgāju igauņu radītu risinājumu.

Tajā bija arī attēli arī no Rīgas, turklāt tādi, kurus nebiju redzējis nekur citur. Paskatījos vienu bildīti, otru, nākošo. Redzēju, ka visbiežāk igauņi ir varējuši identificēt, ka tā ir Rīga, bet ne konkrētāk. Man kā rīdziniekam vairumā gadījumu ielikt kartē punktiņu un aptuveno attēla uzņemšanas gadu bija samērā vienkārši.

Jāatzīst, ka igauņi ir labi pacentušies. Var norādīt attēla atrašanās vietu kartē. Ja gads nav zināms precīzi, var ievadīt no-līdz. Ir iespējams pievienot papildus attēlus, lai varētu salīdzināt, kā attiecīgā vieta izskatās šodien. Var komentēt, atlasīt bildes pēc dažādiem kritērijiem, meklēt tās kartē. Iežurnalēties var ar facebook, google kontu vai e-pastu / paroli. Ja atver albumu (piemēram, Rīgas foto), var mainīt attēlu parādīšanas secību tajā un tādā veidā sakārtot attēlus arī pēc to pievienošanas datuma. Attēliem mēdz būt norādīta informācija par autortiesībām un atļauju tos izmantot citur.

Salīdzinājumam zudusilatvija.lv papildināt informāciju par attēlu var tikai komentējot attiecīgo ierakstu. Tad atliek cerēt, ka kāds LNB darbinieks komentāru izlasīs un ar roku papildinās informāciju par attēlu. Vēl pats var atzīmēt bildētā objekta atrašanās vietu google maps, bet atlase pēc kartes reāli nestrādā. Iežurnalēties var ar e-pastu / paroli, kā arī draugiem.lv identifikatoru. Sakārtot albumus pēc attēlu pievienošanas datuma nevar. Izskatās, ka pēdējie funkcionalitātes uzlabojumi bijuši ļoti, ļoti sen. Par attēlu autortiesībām zudusilatvija.lv nav pieejama informācija, labākajā gadījumā ir norādīts autora vārds un uzvārds. Visiem attēliem zudusilatvija.lv pievieno savu ūdenszīmi, ignorējot autortiesības uz attēlu.

Kādā brīdī man arī atrakstīja Ajapaik pārstāvis Vahur Puik, lai pateiktos par sniegto ieguldījumu. Mazliet sarakstījāmies. Uzdevu jautājumu par autortiesībām. Saņēmu atbildi, ka Ajapaik nav satura īpašnieks un tādēļ viņiem nav ne tiesību, ne arī vēlmes attēlus izmainīt. Tomēr esot problēma, ka no muzeju centrālās datu bāzes importētajiem attēliem licences informācija ne vienmēr ir zināma.

Uzzināju arī, ka Ajapaik īpašnieks ir Igaunijas fotomantojuma biedrība. Ajapaik darbības nodrošināšanai laika gaitā saņemtas dotācijas, bet tas neatrisina problēmas ar uzturēšanu ilgtermiņā. Nesen esot palaists arī norvēģiem paredzēts projekts. Lai arī Ajapaik nav radīts īpaši Igaunijas simtgadei, tas ietilpst Igaunijas simtgades dāvanu sarakstā. Jo šajā projektā ikviens var pielikt savu roku un palīdzēt papildināt fotoattēlu metadatus. Šobrīd neesot plānu nodot Ajapaik kādai citai institūcijai. Finansiālā ziņā ir grūti būt neatkarīgiem, bet tas dod arī daudz brīvības un autoriem netrūkst ideju platformas uzlabošanai. Turklāt Ajapaik ir atvērtā koda produkts.

Nav biežas tās reizes, kad es mazliet apskaužu igauņus, bet attiecībā uz vēsturisko fotogrāfiju tiešsaistes krātuvēm viņi mūs saliek vienos vārtos. Skumjākais, ka tur jau nav nekāda raķešzinātne. Būtu jākoncentrē LNB un arhīvu resursi, jāizvērtē, kas no līdzšinējās prakses bijis slikti, ko varam pārņemt no igauņiem. Tad būtu jāatrod forma, kādā šo ideju varēt īstenot visefektīvāk. Līdzšinējā forma nav apmierinoša, jo ir nodots gatavs projekts, kurš netiek uzlabots. Varbūt risinājums būtu atsevišķs miniuzņēmums vai kādas biedrības rūpe. Varbūt iesaistītos kāds IT uzņēmums kā sponsors, varbūt ar to varētu nodarboties kāda studentu grupa. Varbūt pat varētu izmantot igauņu produktu, tikai vajadzētu sakārtot autortiesību jautājumus un veikt datu migrāciju. Tur būtu par ko padomāt, bet esmu pārliecināts, ka risinājumu var atrast. Ja tikai grib. Tikmēr varam priecāties, kā igauņiem sanāk un vēlēt viņiem veiksmi. Kā arī – Daudz laimes Igaunijas simtajā dzimšanas dienā!

Piespiedu kārtā sakārtojamie grausti

05.01.2018. Rīgas dome uzdeva sagatavot lēmumus par ēku piespiedu sakārtošanas darbiem un bīstamo daļu demontāžu sešiem īpašumiem, kas kopumā aptver 11 ēkas. Ziņa.

Kas tās konkrēti par ēkām ir?

  1. Peitavas 9/11. Tas ir Vecrīgas graustu nostūrī pie Kalēju ielas. Skaista ēka šausmīgā stāvoklī. Uzcelta 1750. gadā. 2012. gadā daļa ēkas nobruka.
    Peitavas 9/11 2015. gadā

    Peitavas 9/11 2015. gadā
  2. Sparģeļu ielā 10. Avotu apkaimē Pie Ziedoņdārza. Degusi, ilgstoši briesmīgā stāvoklī. Efektīvi aizsedz skatu uz nesen atjaunotu pagalma ēku.

    Sparģeļu iela 10
  3. Četras ēkas Ērģeļu ielā 2. Tas ir gandrīz vesels kvartāls Āgenskalna apkaimē pie Kalnciema un Daugavgrīvas ielas.
    Ērģeļu – Daugavgrīvas – Kalnciema kvartāls
    Ērģeļu iela 2 2016. gadā
    Daugavgrīvas iela 4

    Kalnciema iela 3 2017. gadā
  4. Kaukāza ielā 14. Pavisam netālu no Džutas un Ropažu ielas krustojuma, tur, kur iela pāri sliedēm savieno Čiekurkalnu ar Teiku.

    Kaukāza iela 14
  5. Jāņa Asara ielā 22. Gandrīz blakus Grīziņkalnam. Jādomā, ka tā ir pagalma ēka, jo fasādes ēka izskatās labā stāvoklī.

    Jāņa Asara iela 22
  6. Bērzaunes ielā 10. Teikas apkaimē, pa ceļam no Dominas uz Brīvības ielu.

    Bērzaunes iela 10
  7. Līvānu iela 2a. Dārzciema apkaimē, netālu no sliedēm un Lubānas ielas.

    Līvānu iela 2a

Attēli no google maps, bing maps un personīgā arhīva.

Senā Rīga – Lielā ģilde

Lielā ģilde 20. gadsimta sākumā. Attēls no http://zudusilatvija.lv/objects/object/17062/

Lielās ģildes ēka celta no 1854. līdz 1857. gadam pēc arhitekta Kārļa Beines (1815-1858) projekta. Frontons ar pulksteni savulaik esot draudējis vējā nogāzties, tāpēc tas nojaukts.

Labajā pusē redzams Amatu un Meistaru ielas krustojums. Šodien tur ir Līvu laukums. Agrāk nekāda Līvu laukuma nebija, tā vietā bija apbūve.

Šādu fotogrāfiju mūsdienās uzņemt nevar. Traucē ēka Amatu ielā 4. Tā kā uzcelta 1903. gadā, tad jādomā, ka šis attēls uzņemts vēl agrāk.

Lielā ģilde 2017. gadā