Dzirnavu iela 11

Ar šī gada 1. septembri būšot aizliegts ilgstoši turēt uz ēkām pārklājus, kuri neļauj novērtēt ēkas stāvokli. Šie sieti ir diezgan liela problēma. No vienas puses tie aizsedz skatienu bēdīga stāvokļa, reizēm pat bīstamām ēkām. No otras puses tas laupa iespēju, visticamāk, pēdējo reizi aplūkot kādu vēsturisku ēku.

Ēka Dzirnavu ielā 11 tieši ir tāds piemērs ilgstošai sieta lietošanai.

Attēls no Bing Maps, uzņemts pirms 2011. gada

Savulaik ēka esot piederējusi Lembergu ģimenei. 2011. gadā tā brīža īpašnieks Latvijas krājbanka esot solījies savest ēku kārtībā pusotra mēneša laikā. Reāli uz ēkas parādījās jauns siets.

2014. gadā ēkai jau redzams cits siets un tā tas tur atrodas vēl tagad.

Man neizdevās atrast attēlu ar šo ēku, kurā tā būtu redzama bez kāda no sietiem.

Neliekas, ka ar ēku kaut kas tiktu darīts. Ja nu vienīgi neskaita pārdošanas mēģinājumus. Cena esot 1’200’000 eiro.

Pulkveža Brieža iela 20

Četrstāvu mūra ēka Pulkveža Brieža ielā 20 atrodas uz krustojuma ar Dzirnavu ielu. Nams celts pēc Reinholda Šmēlinga projekta 1894. gadā.

Ēka Pulkveža Brieža ielā 20 2016. gadā

Šī pamestā ēka ievada Dzirnavu ielas nolaisto ēku posmu, kurš beidzas pie Antonijas ielas.

Ēka Pulkveža Brieža ielā 20 2017. gadā

Pēc kadastra datiem ēka pieder juridiskai personai. Ja aplūko wikimapia attēlus pirms 7-11 gadiem, tad nevar saskatīt pārmaiņas. Tātad ēka ir pamesta jau ļoti ilgi. Vismaz tās stāvoklis acīmredzami nepasliktinās.

P.S. Kā vienā no komentāriem tika norādīts, ēku izīrē un tai nepieciešams kapitālais remonts. Paldies par komentāru, bet tā kā izīrētājs Staciju nekā neatbalsta, tad saiti uz sludinājumu tomēr aizvācu.

Pulkveža Brieža iela 17a

Ja, ejot pa Pulkveža Brieža ielu, palūkojas iekšpagalmos, tad var pamanīt šādu te mūra fragmentu ar grūti saburtojamu uzrakstu. Vismaz man tas neizdevās, bet es arī neesmu diez ko spēcīgs vācu valodā.

Vai šis mūris tur ilgi ir bijis, tikai neesmu to agrāk ievērojis? Ķēros pie izpētes.

Google maps 2014. gada attēlā redzams, ka mūra vietā atrodas ēka. Precīzi to saskatīt nevar, bet nešķiet, ka tā būtu sevišķi sliktā stāvoklī.

Bing maps var redzēt, ka ēka bijusi vienstāva. Tātad mūra fragments palicis no tās. Droši vien tā bijusi noliktava.

Rīgas pilsētas būvvaldes lapā var atrast paziņojumu par publisko apspriešanu adresē Pulkveža Brieža iela 17a. 2014. gads jau ir sen garām, bet pievienotajā planšetē var labi apskatīt vienstāva ēku, kā arī jaunās ieceres attēlu.

Zirgu ielas koncertzāle

Vecrīgā orientējos samērā labi. Bet Zirgu ielas koncertzāli ievēroju tikai nesen.

Zirgu ielas nostūris pie Vaļņu ielas nav populāra pārvietošanās vieta. Turklāt iela ir šaura un līdz ar to grūtāk novērtēt tajā esošos arhitektūras šedevrus. Tāpēc arī fotogrāfija ir diezgan neveikla un ēku ērtāk aplūkot Google Maps street view.

Ēka Zirgu ielā 8 izskatās gan majestātiski, gan visai nožēlojami. Kuram katram vis neienāks prātā tādas ēkas pirmajā stāvā iebūvēt transformatoru skapjus.

Nams celts 1905. gadā kā pilsētas lombarda ēka, arhitekts Hermanis Zeiberlihs. 1964. gadā tā pārbūvēta pēc Ojāra Dombrovska projekta.

Kādu brīdi pētīju ēku no ārpuses, mēģinot saprast, kas tajā atrodas. Pēc lielajiem logiem spriežot, tur jābūt koncertzālei. Bet nevarēju saprast, kur ir tās galvenā ieeja – noplukušās durvis pa kreisi vai labā stāvoklī esošās pa labi ar koda slēdzeni. Nospriedu, ka tā droši vien ir mēģinājumu telpa vai paredzēta pavisam nelieliem koncertiem. Katrā ziņā, parādot šo ēku, būtu vieglāk pārliecināt oponentus par nepieciešamību Rīgā celt jaunu koncertzāli.

Vēlāk noskaidroju, ka ēkā atrodas Zirgu ielas koncertzāle. Spriežot no bildēm facebook, iekšpusē izskatās itin jauki.

Arsenāla iela 7

Ēka Arsenāla ielā 7 atrodas vienā no Vecrīgas klusākajiem nostūriem gandrīz pie pašas Rīgas pils. Tā celta 1900. gadā pēc slavenā Konstatīna Pēkšēna projekta.

Nezinu kā jums, bet man tie sieti liek domāt, ka māja brūk kopā. Vēl pirms sešiem gadiem sietu nebija un kopējais iespaids bija daudz labāks.

Par spīti bēdīgajam izskatam, ēkas dzīvokļi tiek intensīvi (izskatās, ka arī ilgstoši) tirgoti. Kurš gan negribētu 21 kvadrātmetru mazu dzīvoklīti šādā ēkā par 95 tūkstošiem eiro, turklāt bez autostāvvietas?

Par Vecrīgu un automobiļiem

Gribu dalīties ar Mārtiņa Eņģeļa viedokli par Vecrīgu un autotransportu. Pirms dažām nedēļām centos uzņemt bildes Senās Rīgas sērijai. Jāatzīst, ka autors man teju izņēmis vārdus no mutes.

Redzamā automobiļu skaita eksplozija Vecrīgā pēdējā gada laikā varētu būt izskaidrojama ar vairākiem iemesliem:

 vecpilsētā beidzot uz dzīvošanu atgriezušies īrnieki un dzīvokļu īpašnieki, kas, protams, nepārvietojas ne ar ko citu kā vien ar privāto auto un pēc iespējas lielāku, kas tomēr ir labas ziņas, un Vecrīgas reģenerācija un revitalizācija vismaz apmešanās ziņā notiek;
 tieši vecpilsēta pēdējo gadu laikā ir pilna un tiks pārbāzta ar tūristu naktsmītnēm, daļa no tiem ceļo ar auto un daļa tikai ar taksometriem, kas arī veido īslaicīgu, bet vienmēr klātesošu un dzīvu autoparku Vecrīgā;
 līdz ar tūrisma pieplūdumu atžirgušas ēstuves un dzertuves, pirkšana un pārdošana, notiek celšana un pārbūve, tāpēc daudz vairāk parādās servisa, tehniskie vai darbinieku auto;
 vecpilsētā īsti nav eksistējusi vai arī ir manāmi dēlī salaista auto regulācijas politika, kas noved pie visatļautības un postpadomju mentalitātes atgriešanās, kad auto bezmaz vienmēr pirmajā vietā (Pilsēta cilvēkiem, ko jūs sakāt);
 autovadītājiem praktiski piedirst par visu.

Tas rezultējas ar:
 vecpilsētā īsti vairs nav publiskas koplietojamas telpas – teju visas ielas, pat ietves un vairāki, pat oficiāli “laukumiņi” ir pārvērtušies par autostāvvietām, kas veicina iedzīvotāju izspiešanu no Vecrīgas un nevēlēšanos atgriezties;
 visa Vecrīgas kustība kļūst pakārtota tikai auto transportam, kas turklāt bieži pārvadā tikai vienu pasažieri, tiek ignorēta, pat nerespektētas gājēju un velobraucēju tiesības, infrastruktūra – bieži vien ir nepatīkami kur apstāties, atskatīties, jo gājēju/velobraucēju kustība lēnām kļūst ļoti limitēta, tātad, haotiskāka un intensīvāka;
 tam pašam kultūras tūrismam šāda situācija ir ļoti neizdevīga un neērta, ja tiek stāstīts un rādīts objekts vai vieta, kas vēl spējusi saglabāt kaut kripatiņu autentiskuma, bet piekļūt, nofotografēt, nostāties, netraucēti apskatīt vai stāstīt nav iespējams automobiļu dēļ;
 uzņemot vienu “Ielas garumā” epizodi pat producente atzina, ka ir teju neiespējami izsūtīt operatorus piefilmēt kādu senlaicīgu vecpilsētas kadru, jo, ja varbūt vadi un lampas ir mazākais ļaunums, tad visur ir automašīnas un atliek tikai kārtējais melnais kaķis (diezgan nesvarīgs aspekts, tomēr, iespējams, iedragā Vecrīgas kā “senlaicīgas miera ostas” tēlu);

Kā jūs domājat? Vai es kur kļūdos? Ko mēs varētu darīt un, vai kas ir jādara?

Ar autora atļauju pārpublicēts no https://www.facebook.com/engelisengelis/posts/10209226141233728

Par Vecrīgas apbūves plāniem. Viedoklis

Par plāniem uzbūvēt klucīgu viesnīcu zaļajā zonā 13. janvāra / Kalēju ielā jau rakstīju.

Kā iesniegt viedokli Rīgas domei par šo projektu?

Vajag atvērt eriga.lv, tur uzklikšķināt uz saites “Sabiedrības līdzdalība”. Vajadzēs iežurnalēties, ko var paveikt ar internetbankas starpniecību. Tad varēs izvēlēties projektu, par kuru iesniegt atsauksmi. Visbeidzot vajag uzrakstīt atsauksmi un saglabāt to. Manuprāt, tur nav jācenšas rakstīt eseju. Galvenais ir paust nostāju un parādīt argumentus.

Iedvesmai publiskošu sevis nosūtīto viedokli:

2. Detālplānojuma projekta atbalstīšanas vai noraidīšanas iemesls:
Jaunais projekts nav iederīgs Vecrīgas vēsturiskajā arhitektūrā. Lai arī tas arhitektoniski nekontrastē ar blakus esošo ēku 13. janvāra ielā 15 un nesen uzcelto ēku ar adresi Vaļņu iela 49, tas nav iederīgs Vecrīgas arhitektūrā, kura tapusi pirms 1940. gada. Tādas ēkas ir blakus esošajā Alberta laukumā un Vecpilsētas ielā. Jaunprojektējamā ēka ir masīva un nomāks Alberta laukumā esošās ēkas.

Jāņem arī vērā, ka masīva apbūve traucē pārlūkot ainavu, kas ir būtiski, uzņemot fotogrāfijas.

Vecrīgas teritoriju intensīvi apmeklē kājāmgājēji. Viņu ērtībām un labsajūtai nepieciešamas ne tikai ielas un troturāri, bet arī zaļā zona. Vecrīgā tādu ir ļoti maz. Nelielais Alberta laukums pēc jaunbūves uzcelšanas tiks noēnots un vairāk atgādinās ēkas pagalmu nevis laukumu. Turklāt Alberta laukumā aug vien divi nelieli koki. Savukārt apbūves teritorijā aug septiņi lieli koki. Apbūves gadījumā no tiem saglabāt varēs augstākais divus.

Projekta teritorijā ir lielas grūtības ar autotransporta novietošanu un piebraukšanas ceļiem. Bet lielas viesnīcas darbs bez regulāra autotransporta nav iedomājams. Tas radīs papildus slodzi nelielajā teritorijā, kura tam nav paredzēta. Tādam nolūkam tur nav vietas. Racionālāk būtu viesnīcu būvēt tur, kur šādu problēmu nav vai tās būs ievērojami mazākas. Rīgas domei būtu jāveicina vēsturiskā centra atslogošana, jo Rīgā ir ne mazums brīvu vietu apbūvei ārpus pilsētas vēsturiskā centra.

Viesnīca pati par sevi tūrismu neveicinās. Jo tūristi gala mērķi primāri izvēlas nevis tāpēc, ka tur ir viesnīcas, bet gan tāpēc, ka tur ir ko redzēt. Tūristi uz Vecpilsētu dodas skatīties nevis moderno arhitektūru, bet gan vecas un skaistas ēkas. Uzceļot tām blakus kārtējo neiederīgo celtni, vēl vairāk tiks zaudēts Vecrīgai piemītošais šarms. Ja par ēku 13. janvāra ielā 15 vēl aizbildināties ar okupācijas laika autoritatīvo politiku, tad par jaunajām, neiederīgajām ēkām tā vairs pateikt nevar. Bet vizuāli tās izskatās pēc pilsētplānošanas kļūdām. Nevajag pieļaut vēl vienu.

Visbeidzot norādu, ka iecerētā apbūves vieta ir sena baltu svētvieta. To būtu iespējams attīstīt, veicinot tūrismu. Vairāk informācijas: http://www.delfi.lv/orakuls/laika-riti/48089885_septinas-senas-baltu-speka-vietas-riga

3. Ieguvumi vai zaudējumi pēc detālplānojuma projekta īstenošanas:
Bez attaisnojuma tiek pasliktināta kopējā Vecrīgas apbūves ansambļa kvalitāte.
Pasliktināta ainava un pārskatāmība.
Būs jāizcērt koki, kas attiecīgajā Vecrīgas daļā ir īpaši svarīgi zaļo zonu trūkuma dēļ.
Radīsies ievērojamas problēmas ar transporta plūsmu.
Apbūvēta sena baltu svētvieta.

Detalizēti skat. 2. punktu.

4. Kā un cik lielā mērā detālplānojuma projekts aizskar Jūsu tiesības vai likumiskās intereses?
Satversmes 115. pants:
Valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu.

5. Priekšlikumi, ierosinājumi:
Uzskatu, ka teritorija jāatstāj neapbūvēta un tajā saglabājama zaļā zona.