Dzirnavu iela 18, 20, 22 un 26

Ēkas ar adresēm Dzirnavu ielā 22 un 26 pieder pie Dzirnavu ielas graustiem, kuru Dzirnavu ielas posmā no Pulkveža Brieža ielas līdz Antonijas ielai ir sevišķi daudz. Gandrīz vai neticami, bet tajā pašā kvartālā otrā pusē atrodas tūristu apbrīnotā Alberta iela. Starp citu, arī Alberta iela nav bez graustiem.

Ēka Dzirnavu ielā 22, 2011. gads, Google maps
Ēka Dzirnavu ielā 22, 2017. gads.
Ēka Dzirnavu ielā 26, 2011. gads, Google Maps
Dzirnavu iela 26, 2017. gads
Dzirnavu iela 26 no pagalma 2007. gadā. Attēls no http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/30500/, autors nezināms.

2007. gadā vēl bijis mazs šķūnītis kreisajā pusē. Nu tas ir nojaukts.

Dzirnavu iela 26 2017. gadā

Citādāk ir ar Dzirnavu ielu 20. Attēli Google maps neliecināja, ka ēka aizvada savas pēdējās dienas.

Ēkas Dzirnavu ielā 20, 2014. gads, Google Maps.

2014. gada beigās konstatēta nesaskaņota ēkas nojaukšana. Lūk, bildes no procesa. Tagad šīs divstāvu ēkas vietā atrodas autostāvvieta.

Autostāvvieta Dzirnavu ielā 20, attēls no eparking.lv.

Kad gāju garām, ievēroju, ka pagalmā slēpjas neparasti skaists nams. Iekšpagalmos bieži tādus nemana. Ja ēka Dzirnavu ielā 20 nebūtu nojaukta, droši vien paietu garām.

Ēka Dzirnavu ielā 18, 2007. gads

Šī ēka tapusi 1901. vai 1904. gadā pēc slavenā Mihaila Eizenšteina projekta. Ar tādu adresi ir trīs nami, divus no tiem projektējis M.Eizenšteins. Vienā no pagalma namiem esot dzīvojis Emīls Dārziņš. Otru namu nedaudz var aplūkot wikimapia.

Dzirnavu iela 11

Ar šī gada 1. septembri būšot aizliegts ilgstoši turēt uz ēkām pārklājus, kuri neļauj novērtēt ēkas stāvokli. Šie sieti ir diezgan liela problēma. No vienas puses tie aizsedz skatienu bēdīga stāvokļa, reizēm pat bīstamām ēkām. No otras puses tas laupa iespēju, visticamāk, pēdējo reizi aplūkot kādu vēsturisku ēku.

Ēka Dzirnavu ielā 11 tieši ir tāds piemērs ilgstošai sieta lietošanai.

Attēls no Bing Maps, uzņemts pirms 2011. gada

Savulaik ēka esot piederējusi Lembergu ģimenei. 2011. gadā tā brīža īpašnieks Latvijas krājbanka esot solījies savest ēku kārtībā pusotra mēneša laikā. Reāli uz ēkas parādījās jauns siets.

2014. gadā ēkai jau redzams cits siets un tā tas tur atrodas vēl tagad.

Man neizdevās atrast attēlu ar šo ēku, kurā tā būtu redzama bez kāda no sietiem.

Neliekas, ka ar ēku kaut kas tiktu darīts. Ja nu vienīgi neskaita pārdošanas mēģinājumus. Cena esot 1’200’000 eiro.

Senā Rīga – Pulvertornis no Torņa ielas

Savulaik no Torņa ielas itin labi varēja redzēt Pulvertorni. Un tagad?

Pulvertornis no Torņa ielas puses ap 1910. gadu. Attēls no http://zudusilatvija.lv/objects/object/6312/
Torņa iela 2017. gadā

 

Torņa iela 2017. gadā

Tagad vecās vienstāva un divstāvu ēciņas ir nojauktas. Tā vietā ir Latvijas Kara muzeja ēka, kas tapusi 1937. gadā. Ulmaņlaikā bijis plāns iztīrīt Vecrīgu no vāciskajām ēkām un to vietā uzcelt jaunas, dižas Latvijas laika ēkas. To gan paspēja tikai iesākt.

Vairākas interesantas Pulvertorņa un tā apkārtnes bildes skatāmas Kara muzeja lapā.

Pulkveža Brieža iela 20

Četrstāvu mūra ēka Pulkveža Brieža ielā 20 atrodas uz krustojuma ar Dzirnavu ielu. Nams celts pēc Reinholda Šmēlinga projekta 1894. gadā.

Ēka Pulkveža Brieža ielā 20 2016. gadā

Šī pamestā ēka ievada Dzirnavu ielas nolaisto ēku posmu, kurš beidzas pie Antonijas ielas.

Ēka Pulkveža Brieža ielā 20 2017. gadā

Pēc kadastra datiem ēka pieder juridiskai personai. Ja aplūko wikimapia attēlus pirms 7-11 gadiem, tad nevar saskatīt pārmaiņas. Tātad ēka ir pamesta jau ļoti ilgi. Vismaz tās stāvoklis acīmredzami nepasliktinās.

P.S. Kā vienā no komentāriem tika norādīts, ēku izīrē un tai nepieciešams kapitālais remonts. Paldies par komentāru, bet tā kā izīrētājs Staciju nekā neatbalsta, tad saiti uz sludinājumu tomēr aizvācu.

Senā Rīga – Nacionālā opera

Nacionālā opera trīsdesmitajos gados, attēls no http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/7350/

Te var uzskatāmi redzēt, kāpēc Rīgas ēku bildēšanu labāk veikt agrā pavasarī. Bilde jau glīta, tikai aiz lapām nevar saskatīt, kas vecākajam attēlam sānos.

Izmaiņu maz, bet, ja ieskatās, var redzēt, ka operas ēkai parādījies papildus stāvs.

Senā Rīga – Klostera iela

Klostera iela ved no Saeimas ēkas uz Pils laukumu. Atbilstoši savam nosaukumam tā ir ļoti klusa.

Klostera iela izveidojusies 16.gs. otrajā pusē. 1925. gadā daļu no Klostera ielas pārsauca par Saeimas laukumu. 1941. gadā tā kļuva par Muzeja ielu. No 1942.-1944. gadam daļu ielas sauca par Klostera ielu, daļu – par Bruņniecības laukumu. 1944. gadā visu ielu nosauca par Muzeju ielu. 1950. gadā tā bija Vēstures iela, bet 1990. gadā atguva nosaukumu Klostera iela. Ielas garums ir 180 metri (citariga.lv).

Esmu uzgājis vairākus Klostera ielas fotoattēlus, šoreiz trīs no tiem.

Klostera iela, attēls no forum.myriga.info
Klostera iela 2017. gadā

Kā redzams, Klostera iela ir viena no Vecrīgas ieliņām, kura pilda autostāvvietas lomu. Ēka attēla labajā pusē pārbūvēta, grūti spriest, vai no vecās ir kas saglabājies. Tālāk esošais šķūnītis kļuvis zemāks, bet atrodas tieši turpat. Fonā redzama Arsenāla ēka.

Klostera iela, attēls no forum.myriga.info
Klostera iela 2017. gadā

Te šķūnīti labajā pusē var aplūkot tuvāk. Vieta ir precīzi tā pati. Saglabājusies pat dekoratīvā maliņa zem jumta, savukārt jumts mazliet pacelts uz augšu. Ēkai attēla kreisajā pusē vairs nav senlaicīgā luktura, toties parādījušies prāvi atkritumu konteineri.

Klostera iela, attēls no forum.myriga.info
Klostera iela 2017. gadā

Šajos attēlos varam novērtēt koka (tā paša?) pastiepšanos garumā. Starp dzelteno un gaišzilo ēku parādījies mazs jumtiņš. Gaišzilajai ēkai jumtā izbūvētas papildus telpas, parādījušies logi. Žogs nedaudz pārbūvēts, pārvietoti vārti.

Senā Rīga – Herdera laukums

Herdera laukums atrodas blakus ieejai Doma baznīcā. Līdz 1864. gadam tur atradās pilsētas mazie svari un to sauca par Mazo svaru laukumu. Tagadējā izskatā un lielumā laukumu izveidoja 19. gs. beigās, kad nojauca apbūvi. 1864. gadā laukumā uzstādīja J. G. Herdera pieminekli un laukumu pārdēvēja par Herdera laukumu.

Vienīgais drošais orientieris, kurš saglabājies līdz mūsdienām, ir Doma baznīca. Gan pirmā pasaules kara laikā, gan uzreiz pēc otrā pasaules kara monuments Herderam tika aizvākts, tāpēc tā atrašanās vieta var būt ar nelielu nobīdi.

Herdera laukums pirms 1868. gada. Avots http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/17061/
Herdera laukums 2017. gadā.
Herdera laukums 1870. gadā. Avots http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/17060/
Herdera lukums 2017. gadā.