Sabiedrība

Līdzcilvēku prieki, piedzīvojumi un problēmas.

Izvēles pamatojums

Vairākas reizes šogad esmu dzirdējis izmisīgus “nav par ko balsot”. Tāpat “kāpēc jābalso par ļaunumu, pat ja tas ir mazākais” utml. Es vēlēšanās neizvēlos savu dzīvesbiedru vai turpmāko garīgo autoritāti. Ir jauki, ka cilvēki nopietni attiecas pret savu izvēli, bet nevajag arī pārspīlēt. Domāt, ka būs kāds indivīds vai pat partija, ar kuru manas indivīdaRead More »Izvēles pamatojums

Nekorekts jautājums

Pieņemsim, ka es sekoju līdzi visiem politiskajiem jaunumiem. Zinu, kas ir Saskaņas ministru kandidāti, esmu izlasījis visas 4000 zīmju programmas, paudis viedokli sociālajos tīklos, kaitinājis mudinājis līdzcilvēkus izdarīt pareizo izvēli, šausminājies par pirts sarunām, sekojis partiju reitingiem, apmeklējis KPV LV tikšanos ar vēlētājiem, diskutējis ar PAR-iešiem viņu teltīs un tā tālāk. Un tad ir mansRead More »Nekorekts jautājums

Mežonīgs grupveida sekss Uzvaras parkā jeb kā Youtube bloķēja video ar vardēm

Pēc astoņu gadu ilgas galvas lauzīšanas youtube beidzot sapratusi – mans 2010. gadā ievietotais video pārkāpjot youtube vadlīnijas un ir aizliedzams!   Video nosaukums bija Mežonīgs grupveida sekss Uzvaras parkā. Savulaik tam pat izveidoju ierakstu blogā. Tagad man kaut ko tādu darīt nebūtu interesanti. Bet tas bija joks un domāju, ka tā arī visi toRead More »Mežonīgs grupveida sekss Uzvaras parkā jeb kā Youtube bloķēja video ar vardēm

Par literatūru un latviešu valodu pamatskolas laikā

Lai arī lasīt man ļoti patika pat pirms skolas, pamatskolā kā priekšmeti man sirdij diez ko tuvi nebija ne latviešu valoda, ne literatūra. Varbūt vienīgi tik daudz, ka šie priekšmeti lielākoties bija vieglāk izturami par citiem. Bet arī ne vienmēr. Vārdu locīšana un pareizrakstība man bija laba, pateicoties lasīšanai. Ar komatiem gāja grūtāk. Vienkāršākajiem gadījumiemRead More »Par literatūru un latviešu valodu pamatskolas laikā

Īsi par kebabēšanu

Pakistānas kebabā esmu bijis divreiz. Pirmajā bija tīri ok. Otrajā iekūlos pārsteidzošā netīrības perēklī un apkalpojošais personāls latviski komunicēt nespēja. Es neesmu sev ienaidnieks. Man rūp mana veselība un zinu, ka higiēna ir svarīga. Ja kādam šķiet, ka viņa personīgajai veselībai ar higiēnu nav nekāda sakara, tad tas ir tikai laika jautājums, līdz viņš būsRead More »Īsi par kebabēšanu

Kā Rīgas dome ienīst kājāmgājējus

Pie tā, ka satiksmes organizācijas plānu autori nestaigā ar kājām, jau ir kaut kā pierasts. Bet kā var izdomāt kaut ko tik plānprātīgu kā šī noeeja no Vanšu tilta uz Ķīpsalu, man vēl joprojām nav saprotams. Šādus ierakstus varētu štancēt ķīpām. Visvairāk tajā visā tracina, ka tendence – likt kājāmgājējam mest cilpu cilpas – patRead More »Kā Rīgas dome ienīst kājāmgājējus

Par blogosfēras nīcināšanu

Šoreiz gribu pastāstīt par vispārzināmu problēmu ar visai tālejošām sekām. Kāpēc vispār cilvēki mēdz rakstīt blogus? Iemesli var būt dažādi – kāds grib mēģināt nopelnīt, kādam ir svarīgi publiski izteikties, vēl kādam gribas izrakstīt no sevis sakrājušās emocijas. Vienmēr būs pa kādam izņēmumam, bet svarīgs elements tajā visā ir atgriezeniskā saite. Bez tās var tikpatRead More »Par blogosfēras nīcināšanu

Krustāmie vārdi 1879. gadā

Reiz sensenos laikos dzīvoja enerģisks jauneklis, kurš sevi dēvēja par Ausekli. Viņš gribēja redzēt latviešu tautu ceļamies garā un necieta vācu kundzisko iedomības garu. Par spīti dažādām grūtībām Auseklis sastādīja savu kalendāru un piedāvāja tajā jaunus, latviskus krustāmos vārdus. Tagad ir interesanti palūkoties, kas no tā laika vārdiem ir līdz mūsdienām izdzīvojis un kas tagadRead More »Krustāmie vārdi 1879. gadā

Maisu plīšana

Pēdējos mēnešos novērojama pastiprināta rosība ap čekas maisiem. Savā ziņā tas ir interesants fenomens, jo čekas maisi salīdzinoši mierīgi gulējuši ~27 gadus un tikai tagad šķiet, ka kļuvis neizturami spiedīgi. Iespējams, to aizsāka romāns “Bailes”. Tajā izvirzīta versija, ka nekādu čekas maisu vairs nav, jo tie esot nozagti. Tas, protams, esot rūpīgi glabājams valsts noslēpums.Read More »Maisu plīšana

Vai feļetonisma laikmets attiecas uz mūsdienām?

Literatūras pazinējiem nevajadzētu būt grūtībām nosaukt darbu, tā autoru un aptuvenu tapšanas gadu, vai ne? Garīgā strāva (..) aizsākās vēstures periodā, kuru kopš literatūras zinātnieka Plīnija Cīgenhalsa fundamentālajiem pētījumiem, izmantojot viņa ieviestu terminu, dēvē par «feļetonisma laikmetu». (..) Šai gadījumā nebūt nav jāsecina, ka feļetonisma laikmets bijis neapgarots vai pat garīgi nabags. Tomēr, ja ticētuRead More »Vai feļetonisma laikmets attiecas uz mūsdienām?