Premjerēšana

Masu medijos, pēc Straujumas atkāpšanās ir ļoti daudz tukšu ziņu par jauniem premjerministra meklējumiem.

Tikmēr Straujuma mierīgi turpina strādāt. Neviens vairs netincina, kad viņa beidzot ies prom uz Saeimu un retais vairs tikai interesējas, ko tieši viņa šobrīd dara. Ir pilnīgi reālas iespējas pieņemt tādus Ministru kabineta noteikumus, kurus citādi nevarētu, jo tiem pievērstu uzmanību. Bet kuru gan interesē, ko šodien dara Straujuma?

Laimdotai un tās ministru komandai ilgstošā premjerministra meklēšana ir pat ļoti izdevīga. Varbūt tā var turpināt līdz pat nākošajām Saeimas vēlēšanām? Kādēļ steigties?

Raimondam neiet

VAKARA ZIŅAS: Maestro Raimonds Pauls vairs neredz saules gaismu

LSM, TVNET: Maestro Raimonds Pauls iemūrēts

 

[bojātāja trauksme]

KASJAUNS: Maestro Paula virtuvē vairs neiespīdēs saule: viņa dzīvokļa logiem priekšā būvē viesnīcu

 

Nez, ko pirms gadiem 60 darītu ar cilvēkiem, kuri masu medijos atļautos likt šādus virsrakstus?

Ārlietu ministrija atbild

Pateicoties ļoti ātrajai (nepilna diennakts) Ārlietu ministrijas atbildei, tagad ir skaidri zināms, kāpēc LSM ziņoja tieši par 28 Latvijas valsts piederīgajiem.

Atbildot uz Jūsu 2015.gada 15.novembra e-pasta vēstuli, Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments informē, ka laika periodā no 14. novembra pusnakts līdz plkst. 9.30 ar Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta diennakts dežurantu sazinājās 28 Latvijas valstspiederīgie no Parīzes. Zvanītāji informēja, ka četras personas atradās netālu no vietas, kur notika viens no teroraktiem. Visi valstspiederīgie apliecināja, ka atrodas drošībā un nav cietuši.

Vienlaikus minētajā laika periodā Konsulārā departamenta diennakts dežurants saņēma informāciju par sešiem Latvijas valstspiederīgiem, kuri pēc zvanītāju teiktā atrādās Parīzē un nebija sazvanāmi. Sestdienas laikā visas personas tika apzinātas un Konsulārā departamenta dežurants guva apliecinājumu, ka personas atrodas drošībā.

Noslēgumā vēlamies informēt, ka kopumā Latvijas vēstniecības Francijā un Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta dežuranta rīcībā nonāca informācija par aptuveni 300 Latvijas valstspiederīgiem, kas atsaucās ministrijas aicinājumam paziņot par atrašanos Parīzē šajās dienās. Visas personas apliecināja, ka atrodas drošībā un palīdzība nav nepieciešama.

Tātad LSM ziņa satur maldinošu informāciju. ĀM darbinieks izteicies neprecīzi vai LSM nepareizi interpretējis viņa teikto.

Kaut ko nošāvām

Fascinējoša konkrētība Letas / Tvnet / u.c. izpildījumā.

Policija zviedru ziņu aģentūrai TT pavēstīja, ka situācija joprojām nav skaidra (..)

Viņš (policists) arī apstiprināja, ka policija pie skolas nošāvusi kādu vīrieti. Vai nošauts uzbrucējs, nav zināms.

Mediji ziņo, ka ievainoti varētu būt četri cilvēki.

Avots.

Nevis noskaidrojam situāciju un ziņojam, bet ka tikai būt pirmajiem, kas saceļ paniku.

Vai nebija reiz tāds teiciens – “laikam” ziņās neraksta?

Papildinājums

LSM ziņo par to pašu gadījumu, bet tajā nez kāpēc neviens nav nošauts. Pusotru stundu vēlāk, toties konkrēti.

Karoga attēla zaimotājs

Izrādās, pasenais stāsts par karoga zaimošanu ir itin aktuāls.

Svētdien LSM publicēja LETAs vēsti, kurā izskaidrots: karogu zaimot nedrīkst, bet karoga attēlu drīkst. Lai cik īpatnējs arī šis skaidrojums nebūtu, tas tomēr ir labāks nekā nekāds.

Savukārt otrdien no rīta PIETIEK publicējis karoga (attēla) zaimotāja Didža Melbikša vēstuli LETA-i. Didzis manāmi satraucies par savu publisko tēlu un pieprasa LETA-i, kas ir privāts uzņēmums, kam nav nekāda pienākuma uz tādiem pieprasījumiem atbildēt, steidzami viņu informēt, kurš konkrēti par šo gadījumu rakstījis un kāpēc. Vēl Didzis diezgan noteikti liek LETA-i noprast, ka pieļauta kļūda un jautā, kā LETA domā viņam kompensēt nodarīto kaitējumu.

Savdabīgs cilvēks. Vispirms zaimo karogu (tā attēlu). Pēc tam pasludina sevi par tā autoru, acīmredzot, aizstāvēdams indivīdu vērtīgās tiesības zaimot Latvijas valsts karogu. Citēju:

Tad nu paskatīsimies, cik lielā mērā šobrīd mūsu valsts un sabiedrība ir gatava īstām demokrātijas un vārda brīvības izpausmēm.

Karoga attēls, protams, tiek atstāts tur, kur tas bijis. Pēc dažiem gadiem Didzis savus agrākos ideālus, acīmredzot, aizmirst, sāk nervozi satraukties par savu labo slavu, turklāt nekautrējas kritizēt citus par, didžaprāt, pieļautām kļūdām. Turklāt vēl interesējas par kompensāciju par neslavu, kas esot sacelta rakstā, kurā viņa vārds nav minēts. Pie tam steidzami.

No vienas puses mani interesē, vai un ko LETA viņam atbildējusi. No otras pats fakts, ka Didža vēstule nonākusi PIETIEK, izsaka gana daudz. Īsti nesaprotu, kādu savu publisko tēlu Didzis mēģināja ar šo vēstuli saglābt, bet izskatās, ka būs panācis tieši pretējo. Tā arī viņam vajag.

Par propagandas kanālu aizliegšanu

Kā jūs domājiet, vai vajag principiāli un stingri piemērot aizliegumu raidīt Kremļa propagandas kanālus Latvijas teritorijā?

Es ilgu laiku esmu bijis “stingrās rokas” atbalstītājs. Ja ne aizliegt tos murgus, tad vismaz aplikt ar paprāvu akcīzes nodokli. Cik noprotu, notiek tieši otrādi. Krievijas telekanāliem maksā par tiesībām tos retranslēt. Savukārt, ja to pašu visu raidītu tikai internetā, varbūt ar to vispār nevajadzētu cīnīties, jo internetā alternatīvus viedokļus atrast ir daudz vienkāršāk nekā televizorā. Tas gan būtu regulāri jāpārvērtē.

Lielākais pozitīvais efekts no propagandas kanālu aizlieguma būtu ne jau skatītāju atturēšana no kaitīgās informācijas uztveršanas. Ja cilvēkam ar spriešanas un analīzes spējām ir tā kā ir, tad arī izslēgts televizors to īpaši nemainīs. Nē, pozitīvākais ieguvums būtu spēcīgs mājiens ar mietu Kremļa virzienā, ka viņu fašistiskā kara ieroči šeit tiks apkaroti. Ka nedrīkst te raidīt pēdīgās stulbības. Vienalga tas viņiem nebūtu, jo pūles satura veidošanā tiek ieguldītas pamatīgas. Protams, varētu sekot sankcijas un visādi citādi neadekvāta uzvedība, bet neko sevišķi adekvātu no kaimiņvalsts pārvaldītājiem mēs nevaram gaidīt jebkurā gadījumā.

Šāds aizliegums radītu lielu ažiotāžu Latvijas krievvalodīgajos medijos. Tas nozīmētu, ka piespiedu kārtā nāktos vismaz pieminēt Latvijas oficiālo nostāju pret-kara-propagandas jautājumos. Šobrīd liekas, ka tādas nostājas vispār nav.

Mūsu krievvalodīgie bāleliņi ar to iepazītos, iespējams, palamātos pie sevis, bet vismaz būtu spiesti saprast, ka Kremļa propaganda pie mums tiek uztverta tieši kā propaganda. Jo lielākā nelaime ir īpatņi, kuri uzskata, ka Kremlis viņiem vēsta patiesību.

Taču pirms vairākām dienām sastapos ar netipiski labi pamatotu anonīmu viedokli, kurš manu visai stingro nostāju būtiski ietekmēja. Ir vērts to izlasīt pilnībā, bet, īsi sakot, tā autors paļaujas, ka Latvijas vidējajam krievvalodīgajam ir arī tieši kontakti ar bāleliņiem kaimiņvalstī, no kuriem viņš nepastarpināti uzzina reālo situāciju Krievijā, un attiecīgi novērtē kādos priviliģētos apstākļos viņš šobrīd dzīvo. Tādēļ atņemt viņam iemīļoto seriālu būs vien cilvēka tracināšana bez pozitīva ieguvuma.

Vājā vieta gan manos, gan šī anonīmā autora spriedumos varētu būt pieņemtais priekšstats krievvalodīgo televīzijas skatītāju. Mēs paļaujamies, ka tas ir relatīvi saprātīgs cilvēks ar puslīdz adekvātām spriešanas spējām. Bet, vai tā viena krietni krietnā daļa šo īpatņu, kas praktiski nekādā mērā nav vīžojuši apgūt latviešu valodu, vispār ir uzskatāmi par saprātīgiem cilvēkiem? Ja atbilde ir nē, tad, manuprāt, ar tādiem vairs arī neko nav vērts iesākt. Jo, ja pie cilvēkiem vērsīsies, tiecoties pie šīs mērķauditorijas, tiks atbaidīta cita, saprātīgāka. Bet mums ir vajadzīgi tieši tie saprātīgie.

Nopietno ziņu monopolizācija

Diezgan nepatīkama, varbūt pat traģiska ziņa ir BNS un LETAs nonākšana viena īpašnieka kabatā. Tas nozīmē, ja šis īpašnieks izvēlēsies par kaut ko, teiksim, situāciju Krimā, klusēt, pārējie, īpaši interneta Latvijas populārie mediji par to ziņos jūtami mazāk.

Ar masu medijiem mums jau tā ir bēdīgi, tagad vēl šāds trieciens. Tiem, kas neapjauš LETAs un BNS reālo ietekmi, iesaku paskatīties delfu, tvnet-a u.c. nopietno ziņu avotus.

Praktiski nedomāju, ka tas notiks, bet tīri teorētiski jau neviens neliedz šos abus uzņēmumus pārdot tālāk, teiksim, kādai offshore organizācijai, kas tieši vai pastarpināti pieder Kremlim. Ja to prasmīgi īstenotu, būtu iegūta milzīga kontrole pār bezmaz visām nopietnā gala ziņām Latvijā.

Neviens jau arī nav teicis, ka jaunajam īpašniekam vismaz kāda sakne neaug no Austrumiem.