Par blogu lasīšanu un rakstīšanu

Apkārtējai blogosfērai uzmanību esmu sācis pievērst relatīvi nesen, t.i. kopš darba pīppauzēs vairs nelasu delfus un tēvēnetu. Grāmatu, filmu, tehnoloģiju, modes utml. specifiski blogi mani diez ko neinteresē un vismaz regulāri tādus nelasu. Interesē cilvēki, viņu likstas, prieki, dzīves uztvere. Nez kāpēc par to vairāk mēdz rakstīt sievietes, bet ne tikai. Dzejiski apcerējumi, lai cik izjusti tie arī nebūtu, mani parasti diez ko neaizkustina. Jo reālāk, jo labāk.

Pēdējie divi jaukākie atradumi. Droši vien vairums viņus jau zina, jo nav jau nekādi svaigie, bet man tie bija patīkami pārsteigumi.

  • Brīžos, kad negribas nopūlēt smadzenes ar prātīgām lietām, bet gribas ko datorā palasīt, atveru navigilabs. Man ļoti patīk autora nepareizais izteiksmes veids un vieglā attieksme pret dzīvi. Kaut būtu vairāk tādu blogu!
  • Bibliotēkas stāsti. Izskatās, ka autorei (vairs) negribas uztvert sava darba ikdienu nopietni un jāizceļ vismaz pretrunīgākie / smieklīgākie / šausmīgākie atgadījumi. Sanāk vienkārši lieliski. Blodziņš vienīgi šausmīgi neērts, ja grib izlasīt pilnīgi visus ierakstus. Toties ir vērts to darīt.

Tajā pašā laikā mani aizvien vairāk mulsina mani lasītāji. Es laikam kaut kā ērtāk jūtos, ja nezinu, kas mani lasa. Kad uzzinu kādu savu lasītāju, tad mēģinu pie sevis minēt, ko diez tas indivīds manā blogā ir atradis? Tematika tomēr ir ļoti dažāda. Ir jau arī man pašam interesanti savus vecos ierakstus kādreiz palasīt, bet daru to ļoti reti. Turklāt pēdējā laikā diez ko daudz interesantu ierakstu, kā pašam liekas, man nav. Kaut gan Latvijā ir arī daži vispārzināmi blogi, kuri (kuru autori) ir tik nenormāli populāri, ka, neskatoties uz savu rakstīšanas retumu un ierakstu kvalitātes viduvējību, joprojām ir ārkārtīgi slaveni. Tas man atgādina, ka, ja gribu rakstīt tā, kā man pašam patīk, tad par auditoriju un kaut kādu specializāciju vislabāk ir vienkārši aizmirst.

Starp citu, piemērotu tēmu esmu izvēlējies savam astoņsimtajam ierakstam.

Caurums

Manos blogošanas aptuveni astoņos gados ne reizi vien ir pienākuši brīži, kad negribas rakstīt vai nav par ko. Tāpat arī tagad un jau labu laiku. Attiecībā uz blogu un rakstīšanu man nav pašmērķu. Teiksim, sasniegt kādus statistikas rādītājus vai katru mēnesi publicēt pa trim ierakstiem. Nē, es esmu brīvs cilvēks un negribu – nerakstu. Nekas no tā nemainīsies. Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc vairs pēdējā laikā neceļas roka.

Pirms kāda brīža es mēģināju aprakstīt izlasītās grāmatas. Sapratu, ka man tas nav interesanti. Par izcilu grāmatu es varu kaut ko uzrakstīt, bet par sūdīgu – nē, ko es tur tērēšu laiku.

Esmu mēģinājis rakstīt par teātra izrādēm. Nepatīk. No teātra man patīk atnest mājās sajūtu, kura, izrakstīta vārdos, izskatās citādāk. Pie vainas, visticamāk, ir mana nespēja atrast īstos vārdus, bet tad es tos labāk nemaz nemeklēju. Labāk piefiksēju savās privātajās piezīmēs dažas detaļas, kas man ļauj atsaukt atmiņā to tā brīža sajūtu. Principā to var uzrakstīt arī publiski, bet grāmatām un teātra izrādēm izstāstīt saturu vai beigas ir morāli noziedzīga rīcība.

Ar ārpolitisko situāciju lielos vilcienos esmu samierinājies. Ļoti labi, ka cepjas daudzi citi cilvēki, jo tā principā vajag, tikai es vairs negribu un nevaru. Man nav ilūziju ne par Kremli, ne par rietumeiropu. Tur es neko īsti ietekmēt nevaru. Teorētiski varu, praktiski nē, es to nedarīšu, man tas nav interesanti.

Par iekšpolitiskajiem stulbumiem es vairs negribu un daļēji arī nespēju cepties. Tur lielos vilcienos nekas nemainās. Nav nekā principiāli jauna. Un tas ir garlaicīgi. Tas pats attiecas arī uz Rīgas nebūšanām. Iemesli rakstīt atrastos bezmaz katru dienu. Bet kas no tā mainīsies? Un ko no tā iegūšu es? Es esmu rakstījis agrāk, daudz esmu to darījis. Nav tā, ka no tā bijis nekādas jēgas, bet, salīdzinot iegūto ar iztērēto laiku, es vairs tā negribu turpināt. Man ir bijusi doma pacelt blogošanu pilnīgi citā kvalitātē, zem jauna domēna, kļūstot atpazīstamākam, mēģinot varbūt arī kaut ko minimālu nopelnīt, bet tas joprojām neliekas tik svarīgi, lai izbrīvētu nepieciešamos resursus. Tad būtu arī jāraksta specializētāk un regulārāk. “Par jebko” neiet cauri. Būtu jāieliek sevi rāmjos. Jāzaudē daļa brīvības. Bet kādi būtu ieguvumi no tā?

Starp citu, izskatās, ka AB dambja koncertzāles ideja tiešām drīzumā kļūs par pilnīgu vēsturi. Vēl tas nav noticis, bet, ja tomēr, tad būšu par to gandarīts, jo tur ir arī mani nopelni.

Kādreiz liku blogā senās Rīgas bildītes. Tas bija forši, interesanti, gala rezultāts samērā apmierinošs. Principā varētu pat turpināt ar savu ziepju trauku un bildēm no Zudušās Latvijas. Kaut ko varbūt varētu pat sarunāt ar ZL par autortiesībām. Atliktu tikai skraidīt ar fočiku un kārtot bildes. Nezinu. Tas prasa daudz laika, bet tā man ir maz.

Es reiz gribēju salikt Vecrīgas vecāko vaibstu bildes. Bildes uz cietā diska mētājas jau kādus pāris gadus. Dažas no tām vietām ir jau mainījušās un bildes ir kļuvušas vēsturiskas. Varbūt kādreiz saņemšos. Pagaidām es to nespēju izdarīt tādā kvalitātē, kā pašam gribētos.

Masu mediji, citi sadzīves sīkumi utml. mani pašu pēdējā laikā ietekmē aizvien mazāk. Es neskatos televizoru, neklausos radio un pat ziņas lasu vienīgi lsm.lv. Pēc tā saucamo ziņu uztveršanas mēdz rasties sajūta it kā kāds tevi būtu ar samazgām aplējis. Vai man to vajag? Protams, nē. Starp citu, kad vidēji reizi dienā ielogojos draugos, pārlaižu acis izceltajiem “ziņu” virsrakstiem. Tie vienmēr ir vājprātīgi šokējoši. Es nekad uz tiem neklikšķinu. Principa pēc.

Starp citu, kādreiz mani vairāk interesēja statistika. Bet tad pienāca ieraksts, kurš, man pilnīgi negaidot, apceļoja bezmaz visu Latvijas feisbuku. Statistika aizlidoja neticamos padebešos, par ko es, starp citu, nebiju laimīgs. Es varu uzrakstīt kaut ģeniālāko apceri pasaulē un te tā arī paliks gandrīz neviena nemanīta. Bet atliek tikai ielikt vienu sūda īs-ierakstu no sērijas “šausmas un ārprāts”, lai pēkšņi atjēgtos popularitātes kalngalā.

Kas paliek pāri? Ar datoriem saistītais. Kaut ko interesantu var viegli izrakt, bet kāpēc par to vajadzētu vēl arī rakstīt? Ceļojumos dodos gana reti, īsākas ekskursijas mēdzu izbaudīt bez dokumentēšanas un tāpat ir labi. Filmas skatos reti. Mūziku aprakstīt ne īpaši gribu, ne arī protu, tā ir jāklausās, turklāt par gaumi strīdēties nevajag. Reliģija manu dzīvi tieši ietekmē tik maz, ka es to nemaz neievēroju. Vēsture ir interesanta lieta, bet, zinot par to tik maz, par to rakstīt ir kaut kā neveikli. Līdzīgi ir ar putniem. Publiskās piezīmju grāmatiņas funkcija – jā, tas mēdz būt noderīgi. Ir bijušas reizes, kad sarunās ar cilvēkiem vajag kaut ko parādīt vai atsaukt atmiņā un blogā viegli varu tobrīd nepieciešamo.

Ir vēl daudz visādu interesantu lietu, par kurām es nerakstu un, visticamāk, arī nerakstīšu. Šis blogs ir tikai mazs, mazītiņš spogulītis no manas dzīves. Primāra ir pati dzīve, tas, lai es būtu laimīgs tajā. Man patīk būt, justies brīvam, tādēļ nekādus noteikumus, nekādu disciplīnu utt. es sev attiecībā uz blogu nenosaku un negrasos noteikt. Gribēšu – rakstīšu, negribēšu – nelikšos ne zinis. Tāpat kā līdz šim.

2014. gada pirmie teikumi

Šeit pasākums ir gaužām vienkāršs- izvelkam katra mēneša pirmā raksta pirmo teikumu un lieta darīta. Un beigās nodod stafeti vēl trim blogu autoriem.

Pateicoties Uldim, esmu saņēmis stafetes kociņu. Godīgi sakot, neliekas, ka no konteksta izrauti pirmie teikumi paši par sevi mēdz būt ļoti interesanti, tāpēc pievienošu nedaudz šodienas teksta. Saites nelikšu, jo tās tik un tā klikšķa attālumā ir bloga labajos sānos.

Janvārī likumdošanā ievēroju tādu savdabīgu formulējumu, kuru pat google neizdevās atrast.

Tēvēnets raksta, ka no šī gada ar akcīzes nodokli apliek bioloģiskas izcelsmes gāzveida ogļūdeņražus.

Februāra pirmais ieraksts ir bez teksta, tikai attēls vērsts pret Krievijas homofobiskajām izpausmēm.

http://stacija.org/wp-content/uploads/2014/02/capture.jpg

Martā aktuāla bija pasaules reakcija uz Ukrainas okupāciju.

Iedomājieties, Obama varbūt neapmeklēs Sočus, ja Krievija daļēji okupēs Ukrainu!

Aprīļa pirmais ieraksts ir viens no pesimistiskākajiem, kādu jelkad esmu rakstījis.

Lai arī Caurumā ir milzum daudz politiski kritisku apcerējumu, tomēr manī pašā ilgi ir bijusi cerība, ka būs labāk, ka visi kopā ejam pareizā virzienā.

Maijā īsi ieskicēju savu dalību vienās no sacensībām. Viens no maniem draugiem mēdz aprakstīt skriešanas piedzīvojumus, tad nu ķēros es arī pie lietas aprakstīt ko līdzīgu.

Ceturtdienas otrajā pusē saņēmu aicinājumu piedalīties nākošās dienas daudz-stundu sacensībās.

Jūnijā sašutu par tā saucamo žurnālistu nevēlēšanos skarties klāt Valda Dombrovska (sievas) skandālam ar korupcijas pazīmēm. Lūk, īstais iemesls Vienotības faktiskajai varenībai šodien.

Šķiet, ka nekādas milzu ažiotāžas ap Valda Dombrovska (sievas uzņēmuma) mahinācijām nav.

Jūlijā nespēju saprast, kādēļ Latvijai un visai pasaulei būtu jātērē savs laiks un jāturpina diplomātiskās attiecības ar valsti, kuras politiķiem nevar ticēt nevienam vārdam. Citāts no Zandera.

Krimas aneksijas gadījumā, par spīti Krievijas melošanai, Rietumiem notiekošais bija skaidrs, un tie samērā tizli, tomēr reaģēja.

Augustā citēju vienu no tā laika patizlajām ziņām par neko jeb kādas personas vaļasprieku.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) pirms došanās atvaļinājumā saskaņojusi KNAB reglamentu.

Septembrī ievietoju gulbju pāru bildes. Vienu tapušu martā, kad viss vēl bija “procesā”. Otru turpat, tikai nu jau ar procesa rezultātiem.

Pie Ezermalas ielas 22.03.2014.

Oktobrī gribēju nosaukt par prostitūtām tos deputātus, kuru nostāja uzturēšanās atļauju tirgošanā mainījās, esot tuvāk vēlēšanu datumam.

11. septembrī NA Saeimā izvirzīja priekšlikumu apturēt uzturēšanās atļauju tirgošanu Krievijas pilsoņiem uz laiku, kamēr turpinās Krievijas agresija pret Ukrainu.

Novembris tika ievadīts ar oktobra putnu novērojumu apskatu.

Šoreiz ērtības labad mēneša periodu beigšu ar 31. oktobri.

Decembrī apcerēju autoritārismu, demokrātiju, varaskāri un vēsturi. Viens no spēcīgākajiem ierakstiem visa gada laikā.

Pēc pirmā pasaules kara Eiropas kartē bija parādījušās Somija, Igaunija, Lietuva un Latvija.

 

Stafeti nododu Viesturam, Reinim un Sarkanakmenim.

Tvirterspēks

Pirms kādiem pāris gadiem nolēmu izveidot eksperimentu tviterī. Piesekot labi daudz cilvēkiem un paskatīties, kā tas ietekmēs bloga statistiku.

Piesekoju kādiem 1000 cilvēkiem. Apmēram 250 atsekoja atpakaļ. Bloga statistika ieguva 1-2 jaunus lasītājus no tvitera.

Protams, ja es aktīvi tviterī ņemtos, rezultāti arī būtu citi. Bet kopējā bilde, manuprāt, skaidra tāpat. Par to ir vērts padomāt uzņēmumiem, kuri ir tviterī, lai dabūtu sev varenu sekotāju / klientu armiju.

Lasīšanai esmu izveidojis privāto listi. Kopējo sarakstu lasu reti un vienmēr tad arī kaut ko no tās patīru. Varbūt kādreiz iztīrīšu pavisam.

Kā atrod Caurumu maija sākumā

stancija ilguciems

Vai jums pareizāk nebūtu meklēt stancija moskva?

ka izvarot sievu

Tici man, netrūkst daudz labāku lietu, kuras tu varētu izdarīt. Apmeklēt seksopatalogu būtu viena no tām.

painball biķenieku mežā

Diemžēl ne es zinu, kas ir biķenieku mežs, ne sāpju bumba.

kurā loterijā ir iespēja laimēt

Teorētiski, ziniet visās. Bet tā kā loterijas praktiski nekad nerīko ar mērķi kādu apdāvināt, bet gan tieši otrādi – gūt peļņu, iespējas laimēt jebkurā no tām vienmēr ir nesalīdzināmi mazākas par iespēju savu naudiņu iztērēt.

piratisms problēmas risināšana

Likvidēt internetu. Vai mainīt likumdošanu, pirātismu vismaz daļēji legalizējot.

atriebiba un piedošana eseja

Uzraksti pats. Tas būs ne tikai izglītojošāk, bet arī daudz ātrāk un vienkāršāk nekā interpretēt kaut ko no interneta.

kā zināt ka lāsts ir noņemts

Un kā zināt, ka uzlikts? Ja tā īsti nekā, tad par ko vispār uztraukties?

ko darit,ja liekas ka kāds uzlicis launu aci

Nē, nu, var jau sirdsmieram aiziet pie zīlnieces, ja reiz tāds jautājums ienācis prātā. Bet tikpat labi var izstāstīt savas problēmas arī kādam citam un nonākt pie risinājuma vai sirdsmiera citādā ceļā. Nav jau garantijas, ka zīlniece noteikti pateiks taisnību.

maģija iesācējiem

Te būs: http://www.dummies.com/store/product/Magic-For-Dummies.productCd-0764551019.html

kāzās baložu nozīme

Baloži ir baloži. Kādam tie liekas skaisti, maigi, mīloši putni, kādam tie ir netīri, dumji, lidojoši kakātāji. Ja tu nezini, kāpēc tev viņus vajag, tad tev viņus nevajag.

cik daudz skārdenēm var izveidot ziloni

Nav ne jausmas, bet gribētos redzēt.

www.zoo.kuces apmierina virietis video

Vīrietis apmierina kuces? Un nonācāt Caurumā? Interesanti, nudien.

Kā atrod Caurumu

3. janvāris

baltā maģija

2. janvāris

paregosana

kādus jautājums uzdot zīlniecei

ļauna acs

nākotnes pareģošana

1. janvāris

pareģot nākotni

baltā maģija

šamanis teo

30. decembris

izzīlē nākotni ar pogām

nakotnes paregosana

kas ir ļaunā acs

29. decembris

ka panakt lai launa acs

zīlēšana caur internetu

baltā maģija

nākotnes pareģosāna

28. decembris

ļaunā acs

balta magija

 

utt utjpr. Varētu domāt, ka Caurums ir emuārs spiritistiem. Nē, man jau nav nekas iebilstams, īpaši tādēļ, ka vienīgais ieraksts, uz kuru šie visi meklējumi saskrien, ir, manuprāt, visai jēdzīgs. Vienīgi mazliet jocīgi gan.