Papīra cena

Kārtojot vecus papīrus, uzgāju kaudzi ar veciem špikeriem no Ventspils augstkolas laikiem. Palasīju vienu, neko neatcerējos. Otru – tāpat. Trešo – kaut ko mazliet, bet skaidrs, ka dzīvē man tas nav bijis vajadzīgs. Un tā tālāk. Vietām pat priekšmets tikai aptuveni nojaušams.

Špikeri

To špikeru ir pārāk daudz, lai es tos gribētu saskaitīt, minimums trīs simti un tie noteikti nav visi tolaik rakstītie un izmantotie. Savulaik nemetu laukā špikerus līdz nebija zināma eksāmena atzīme un tā arī daļa saglabājās līdz šodienai.

Špikeri

Mani pārņēma visai jocīgas sajūtas. Tur ir tik fantastiski daudz izniekota laika! Ar savu tagadējo dzīves pieredzi es neesmu pārliecināts, vai neatmestu ar roku studijām, kurās acīmredzami tiek pasniegtas lietas, kuras man nekad profesionāli nebūs vajadzīgas. Turklāt tās ir tādas zināšanas, kuras pat iezubrītas tiktu aizmirstas fantastiskā ātrumā. Jo IT speciālistam tām nav reāla pielietojuma, varbūt atskaitot ļoti šauras nozares speciālistus.

Arī EDS mani pieviļ

Pēdējā laikā mani ļoti mīl dažādas valsts informācijas sistēmas. Bet varbūt es vienkārši esmu tējkanna. Šoreiz EDS. Gribēju pieteikties birdid eksāmenam. Pirms dažiem mēnešiem pārliecinājos, ka vajadzīgos datus no EDSa varu dabūt un ka Nord-Trøndelag University College tos ņems pretī. Tagad gribēju beidzot visu nokārtot, bet skuju.

Man nepieciešams pārskats, kurā ir redzamas manas darba vietas pēdējo piecu gadu laikā. Spriežot pēc nosaukuma, tas varētu būt pārskats “Darba vietas un nodarbinātības periodi”. Ja mēģinu to atvērt, saņemu paziņojumu “Lietotājam nav tiesību veikt šo darbību.” Tāds paziņojums ir visiem pārskatiem, kuri varētu saturēt man vajadzīgo informāciju, izņemot Algas nodokļu grāmatiņu, kurā nav pieejami dati pirms 01.06.2014. Mēģināju iziet no sistēmas un atkal tajā iežurnalēties pēc paroles maiņas, nekādu izmaiņu.

Sakiet, lūdzu, vai tā ir kāda kļūda sistēmā? Ja nē, tad kādēļ manā EDS ir redzami pārskati, uz kuriem man nav tiesību? Turklāt, ja tā nav kļūda, tad kā lai es iegūstu minētos datus? Vai jāvēršas VID ar atsevišķu iesniegumu?

Starp citu, minēto informāciju man izdevās iegūt no EDS šī gada 15.jūlijā. Neatceros vairs, kurš tieši pārskats tas bija. Nepievērsu tam sevišķu uzmanību, jo paļāvos, ka arī nākošajā reizē, kad man dati būs nepieciešams, tos bez pūlēm atradīšu.

LG P875 pret Nokia E51

Pēdējā laikā populāri ir dažādu modernāko telefonu / to OS un citu saistītu lietu apraksti. Mani pārsteidz nevis tas, ka kāds ar to aizraujas un raksta, bet tieši popularitāte. Vai tiešām tik daudziem jauns telefons ir tik būtiska dzīves vērtība? Un vai tiešām viņi visi joprojām tic, ka jaunāks nozīmē labāks? Vai arī vilina iespēja apliecināt savu reliģisko androīda / iphone u.c. pārliecību?

Ikdienā jau vairāk nekā gadu lietoju divus telefonus – Nokia E51 (2007.g.modelis) un LG P875 (2013.). Modeļu starpība nopietna – 6 gadi.

Manas pamatvajadzības ir zvani, īsziņas, mūzikas atskaņotājs, modinātājs, kalendārs. Reizēm ļoti noder kartes, GPS, fotokamera. Internetu es varu lietot arī no datora, nekas nenotiks, ja apskatīšos e-pastu vai facebook-u kādu stundu vēlāk vai pat kādu dienu neapskatīšu vispār. Visādas aplikācijas esmu instalējis, pētījis un praktiski vienmēr pēc tam arī aizmirsis. Ārpus darba laika nēsāt līdzi abus telefonus ir lieki, tāpēc izvēlos ērtāko.

LG P875 plusi

  • E51 interneta pārlūks ir ļoti neērts un ļoti nestabils. LG nav tādu mīnusu. Bet tā kā internetu telefonā man līdz šim ir vajadzējis vien pāris reižu, tad tas ir tikai “nice to have” un nekas vairāk.
  • Fotokameras attēla kvalitāte saliek nokiju vienos vārtos.
  • Nokia-i ir pieejamas vienīgi Nokia maps. Labas kartes ar nelieliem trūkumiem, bet ar androīdam pieejamajām nevar ne salīdzināt.
  • LG ir iebūvēts GPS, kamēr Nokia-i nopirku atsevišķu caur bluetooth pieslēdzamu moduli. Iebūvētais ir ērtāks.
  • Visādas aplikācijas, kuras man nevajag, bet – kas zina, varbūt kādreiz vajadzēs, es uz Nokia-s uzlikt visticamāk nevarēšu.
  • Ērtāka kontaktu pārvaldība.
  • Var lādēt no USB porta. Nokia-i ir atsevišķs lādētājs. Ikdienā to neievēro, bet ceļojumā tam ir nozīme.

Nokia E51 plusi

  • Mazāks, var ērti iebāzt kabatā. Ērti paņemt rokā. Ar LG paplāti kabatā nav ērti, ar vienu roku operēt ir pagrūti.
  • Ja atnākusi īsziņa vai palaists garām zvans, mirgo lampiņa. LG bez pogas piespiešanas to redzēt nevar. Tas ir ļoti neērti, ja šad tad pametu telefonu uz galda.
  • Modinātāju var apklusināt aizvērtām acīm bez īpašas piepūles – pirkstu uz pareizās pogas uzlikt nav grūti. Ar touchscreen to izpildīt nav tik vienkārši.
  • Nākošo dziesmu varu pārslēgt, neskatoties uz telefonu. Vispār daudzas darbības varu izdarīt, īpaši neblenžot ekrānā. Tas savukārt nozīmē ātrumu.
  • Ir iespējams nofočēt kaut ko bez kaitinošā klikšķa. LG tas ir iespējams vienīgi vispirms noņemt telefonam skaņu. Esmu savulaik pavadījis apmēram veselu dienu, meklējot, kā LG to klikšķi noņemt, kam teorētiski vajadzētu būt ļoti vienkārši. Pamācības internetā netrūkst, tikai nekas, pilnīgi nekas no ieteiktā nedarbojās. LG acīmredzot ir kaut kāda īpaša foto-klikšķa-pašaizsardzība. Varbūt, ja pieķertos šai lietai tagad, kad modelis vecāks un google gudrāka, būtu labākas sekmes, bet nav tādas izteiktas vajadzības un negribas tērēt laiku.
  • Īpaši uz zemes neesmu metis, bet Nokia atstāj izturīgāka aparāta iespaidu.
  • Visādus vīrusus u.c. spyware androīdam noteikti var norauties daudz vienkāršāk nekā Nokia-i.
  • Nokia aizdomīgi iemirgojas, ja kāds mēģina noklausīties telefonu. Vai to pašu dara arī LG, ļoti šaubos.
  • Nokia-s vēsajam metāla korpusam ir patīkami pieskarties. LG plastmasīgajam – ne īpaši.
  • Nokia-i varu redzēt pulksteni, tikai paskatoties uz to. LG tikai pēc pogas nospiešanas.
  • Ērtāka piezīmju pārvaldība.
  • Datus var pārpumpēt ar drusku resnāko USB kabeli, kuru mēdz lietot arī fotokamerām, skaneriem u.c. Tas ne reizi vien ir bijis ļoti noderīgi.
  • Nokiu var operēt ar cimdiem pirkstos, LG nē.

Kopsavilkumā varu teikt, ka Nokia E51 manām ikdienas vajadzībām ir daudz ērtāks par LG P875. Ja jādodas ceļojumā, kur vajag gan kartes, gan GPS, gan arī internets noder vairāk, tad Nokia jāatstāj mājās un jāņem līdzi P875.

Tehnoloģiskais progress

Draugiem el vē komanda esot izgudrojusi divas jaunas ierīces, kurām tiek vāktas investīcijas.

Mazliet vienkāršojot,

viena ir ierīce, kas savāc svarīgāko (?!) informāciju no viedtālruņa un parāda to savā displejā,

otra ir fiziska lampiņa, kura atbilstoši Outlook kalendāram, Skype statusam utml. rādās sarkana, ja esi aizņemts, zaļa, ja vari pļāpāt, mirgos, ja tev ienācis jauns e-pasts.

 

Centīšos izteikties maksimāli pieklājīgi, kas nebūt nav viegli. Ja investīcijas tiek vāktas un pat savāktas šādām būtībā bezjēdzīgām ietaisēm, tad, domājot par nākotnes tehnoloģiju attīstību, paliek aizvien neomulīgāk.

Ķīmija IT studentiem?

Tajā pašā laikā, jaunieši, kas aiziet studēt Informācijas tehnoloģijas, liela daļa no viņiem, 30 – 35%, šīs studijas pamet jau pirmajā gadā. Un nereti iemesls ir tas, ka tas, kas ir gaidīts, ko es mācīšos, tas nav tas. Un varbūt arī šis zināšanu līmenis citās arī eksaktajās zinātnēs, tajā pašā matemātikā, fizikā, ķīmijā, šīs zināšanas nav pietiekamas. Un tāpēc mēs sapratām, ka kaut kas ir jāmaina,” skaidro Bāliņa.

Kā to mainīs? Protams, ka ne jau ķīmiju IT studentiem atcels (man tā nebija, RTU varbūt?). Dzīs datorzinātnes galvā aizvien mazākiem bērniem.

http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/nakamaja-maciibu-gada-skolas-eksperimentali-bus-jauns-maciibu-pr.a112523/

Bing karšu spēks

Viens no pēdējā laika patīkamākajiem atklājumiem man ir bing maps. Ielas skats Rīgai (vēl) nav izveidots.

Google ielas skats:

Zemitānu stacija

Google satelīta skats:

Zemitānu stacija

Baltic maps satelīta aerofoto skats:

Zemitānu stacija

Bing maps skati

Zemitānu stacija Zemitānu stacija Zemitānu stacija Zemitānu stacija

Vēl jāatceras, ka wikimapiā var slēpties kāda interesantāka bilde vai apraksts.

Īstais bing maps spēks parādās, kad gribas apskatīt nepopulāru ēku, līdz kurai google maps street view nav aizkļuvis vai arī tas ir nekvalitatīvs. Piemēram, netālu no Biķernieku baznīcas atrodas bijusī skola. Ēka ir kādus 250 gadus veca un vajadzētu vēl pastāvēt. Adresi var atrast google, bet bez bing maps tā arī neredzētu, kā tā izskatās.

Tvirterspēks

Pirms kādiem pāris gadiem nolēmu izveidot eksperimentu tviterī. Piesekot labi daudz cilvēkiem un paskatīties, kā tas ietekmēs bloga statistiku.

Piesekoju kādiem 1000 cilvēkiem. Apmēram 250 atsekoja atpakaļ. Bloga statistika ieguva 1-2 jaunus lasītājus no tvitera.

Protams, ja es aktīvi tviterī ņemtos, rezultāti arī būtu citi. Bet kopējā bilde, manuprāt, skaidra tāpat. Par to ir vērts padomāt uzņēmumiem, kuri ir tviterī, lai dabūtu sev varenu sekotāju / klientu armiju.

Lasīšanai esmu izveidojis privāto listi. Kopējo sarakstu lasu reti un vienmēr tad arī kaut ko no tās patīru. Varbūt kādreiz iztīrīšu pavisam.

Par aizklātumu

Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās.

Attīstoties tehnoloģijām, t.i., foto un video iespējām telefonos, aizklātuma princips reāli nodrošināts netiek. Tādēļ pie ieejas vēlēšanu telpā būtu jāuzstāda vārti līdzīgi kā lidostā. Lai telpā netiktu ienesti nekādi mobilie telefoni vai citas ierīces, ar kurām būtu iespējams kādam pierādīt sevis veikto balsojumu.

Aizklātuma principa dēļ arī elektroniskās vēlēšanas nav atļaujamas. Citādi sanāks daudz muļķīgu situāciju. Teiksim, darba devējs stāv aiz muguras datoram, kurā tu veic balsojumu. Protams, nevienam jau nebūtu obligāti jābalso darba devēja klātbūtnē, bet, to nedarot, sekas būtu pat zirgam skaidras. Neko pierādīt nevarētu, nekas pārkāpts nebūtu.