Ierakstu izlase #47

Pēdējo divu nedēļu latvisko blogu ierakstu izlase.

 

Ne pārāk sen Ru:Re:Baltica uzmācās ar savu “pētījumu”, kurā apgalvoja, ka nekādā veidā Latvijā neesot iespējams iztikt bez viesstrādnieku ievešanas. Ritvars Eglājs pierāda, ka tā nebūt nav.
https://ritvars.wordpress.com/2017/12/05/replace-baltica-un-vai-jauna-migrantu-iepludinasana-glabs-latviju/

Vai bijāt dzirdējuši par gadījumu, kad skolnieks skolā uzbruka dežūrējošam policistam? Par to, kā līdz tādai situācijai nonākts, raksta skolotāja un audzinātāja no tieši tās pašas skolas.
http://sienakaudze.lv/2017/12/kad-ceribu-zaudes-pedejais-dons-kihots/

Jānis Bergs dalās pieredzē ar mazliet pārsteidzošu, bet loģisku atklājumu. Nelielam uzņēmējam tikt pie darījuma ar lielajām kompānijām ir ļoti grūti un patērētie resursi ne vienmēr atmaksāsies. Vieglāk strādāt ar izmēros līdzīgākiem uzņēmumiem.
https://bergsblogo.com/2017/12/03/par-to-ka-ziloni-ar-odiem-neparojas/

Reti kad ierakstu izlasē lieku kādu grāmatu aprakstu. Parasti tie ir visai līdzīgi viens otram. Pārsvarā visas grāmatas ir labas, gadās pa kādam izņēmumam, bet aprakstīts ļoti korekti. Turklāt, jo svaigāk izdota grāmata, jo pozitīvāks vērtējums. Līga Sproģe tā aprakstījusi klasiķa Stīvena Kinga darba “Tas” svaigi izdotajo 1. daļu, ka nudien nerodas vēlme tai kādreiz ķerties klāt.
https://vilkamidzenis.wordpress.com/2017/12/06/stivens-kings-tas/

Bet ar “To” Līga tikai iesildījusies. Karīnas Račko darbs “Saplēstās mežģīnes” dabū trūkties pa īstam. Tādu grāmatierakstu neatceros jelkad lasījis. Jautri, interesanti. Vienīgi lasīt tās mežģīnes gan diez ko negribēsies.
https://vilkamidzenis.wordpress.com/2017/12/06/karina-racko-saplestas-mezgines/

Receptes izlasēs, šķiet, nekad vēl neesmu licis. Te būs pirmā. Tāpēc, ka autors bez kautrēšanās aprakstījis, kas hurmas maizes gatavošanas laikā pietrūcis, kā izlīdzējies un kas no tā visa iznācis. Rezultāts, šķiet, iznācis patālu no oriģinālās receptes, bet pēc rosola tomēr arī neizskatās.
http://www.miesnieks.com/2017/12/hurmas-maize.html

Ierakstu izlase #46

Bez Stacijas darbības pārtraukuma atgadījās vēl viena ķibele. Nejauši tika izdzēsts saraksts ar atlasītajiem ierakstiem neilgi pirms biju gatavs tos likt Stacijā. Tagad es zinu, ka gmail-ā, nejauši izdzēšot e-pasta melnrakstu, miskastē tas nenonāk. Neko daudz no saitēm neatcerējos, tāpēc tagad sanākusi pēdējā pusotra mēneša latvisko blogu ierakstu izlase.

Jāatzīst, ka ir vēl viena problēma. Vajadzētu palūkoties, vai pie apvāršņa nav parādījušies jauni, interesanti blogi, bet man reizēm trūkst laika pat izlasīt visu esošo. Kaut gan tagad visu izlasīt ir vieglāk nekā pirms kāda gada, jo kopumā blogeri raksta retāk. Vai feisbuks vainīgs?

 

Ivara Līdakas Mazajās piezīmēs rakstīts par spiegu vervēšanas veidiem.

https://tencinusarunas.wordpress.com/2017/11/04/2334/

Pie Ivetas Buiķes aprakstīts, kādi piedzīvojumi Miervaldim Lācim bijuši, tiekot pie sava zaporožeca un to ekspluatējot.

https://ivetabuike.wordpress.com/2017/10/11/atminas-par-dzivi-padomju-laika-miervalza-laca-stasts-par-zaparistu-un-citiem-tehniskiem-piedzivojumiem/

Vēl turpat lasāms Miervalža Lāča stāsts par ekskursiju slēgtajā zonā Kurzemes Jūrmalā. Tagad tam pagrūti noticēt, bet slēgtā zona bijusi no Mērsraga līdz Nīcas dienvidiem.

https://ivetabuike.wordpress.com/2017/11/12/atminas-par-dzivi-padomju-laika-miervalza-laca-stasts-par-slegto-zonu-kurzemes-jurmala/

Pie Ritvara var palasīt par vēlēšanu novērošanu ASV.

https://ritvars.wordpress.com/2017/11/08/amerikanu-velesanu-noverosana/

Rožkalni apraksta savus iespaidus Japānā.

http://rozkalnikina.weebly.com/blogs/saksu-uzreiz-ar-jauniem-iespaidiem-japana

Viktors Birze raksta par imigrāciju. Ja no šo rindu lasītājs ir imigrācijas atbalstītājs, Viktora rakstā varēs atrast daudzus argumentus, kāpēc masveida imigrācija nav atbalstāma, un kaut vai tikai domās arī pastrīdēties pretī.

http://viktorsbirze.blogspot.com/2017/11/imigracija-fakti-un-izaicinajumi.html

Ceļamkrāna atsvari

Mierīgi soļoju pa ielu. Bet tad nez kāds velns mani dīdīja paskatīties uz augšu. Tur virs trotuāra ceļamkrāns. Nevis ar āķi un kravu virs galvas, bet otru pusi.

Nebiju agrāk ievērojis, bet tur atsvaram salikti betona kluči. Ienāca prātā – nez, kā tie betona gabali tur nostiprināti? Vai tiešām tas princips nekad nav pievīlis?

Ierakstu izlase #45

Pēdējo 3 nedēļu latvisko blogu ierakstu u. mazliet c. izlase.

 

Pie Inta lasāms ceļojums 13 sērijās pa ASV ar mērķi aplūkot saules aptumsumu. Ints baudāmi raksta, ir viegli un patīkami lasīt. Manuprāt, ir vērts ieskatīties kaut dažos no ierakstiem.
http://asmodeus.lv/category/saules-aptumsums-asv-2017/

Santa izveidojusi pagaru aprakstu par savu braucienu uz Japānu, kur viņa piedalījusies sporta sacensībās.
https://santapaegle.wordpress.com/arpus-latvijas/uz-uzlecosas-saules-zemi/

Jānis Bergs apraksta darbinieku atlaišanu un ar to saistītās problēmas.
https://bergsblogo.com/2017/10/03/par-umami-un-darbinieku-atlaisanu/

Pilsonis grāmatnīcā savā ierasti pustraģiski humoristiskajā stilā apraksta labākās iedzeršanas vietas Viļņā.
https://pilsonis.wordpress.com/2017/09/28/piedzivojumi-vilna-jeb-labakas-iedzersanas-vietas-kaiminos/

Sarkanakmens norādījis, kur var rast sižetus kriminālromāniem.
https://sarkanakmens.wordpress.com/2017/09/26/kur-atrast-sizetu-kriminalromanam/

Vara bungās lasāms aicinājums ziedot mūsu pašu zemessardzes ekipējumam. Kaut vai summu cigarešu paciņas vai burgera vērtībā. Jo tā mēs izrādīsim cieņu zemessardzei kā sabiedrībai nepieciešamai organizācijai.
https://varabungas.wordpress.com/2017/09/19/ziedosim-sev-un-savejiem/

Vai daudzi no jums masu medijos pamanīja stāstu, kā Vaira Vīķe-Freiberga piesavinājās pulksteni? Protams, nē, jo lielākie masu mediji par to solidāri klusēja. Un, ziniet, man ir bail. Ne jau no tā, ka, acīmredzot, VVF no manas valsts nozagusi pulksteni. Bet no klusuma masu medijos. Kas ir tas, no kā viņi baidās? Un, ja bailes ir tik lielas, kas vēl tiek noklusēts? Kas vēl tiks noklusēts? Cik ļoti liela patiesībā ir cenzūra šī brīža masu medijos? Lasiet paši un seciniet – vai tiešām tur ir tik ļoti valsti apdraudoša vai neinteresanta un nebūtiska informācija, ka nav vērts publicēt.
https://pietiek.com/raksti/bijusa_vairas_vikes-freibergas_kancelejas_vaditaja_vietnieka_jura_rusko_paskaidrojumi_knab_izmekletajam_kasparam_abramcikam_

Labu apetīti!

Par ko cilvēki mēdz dziedāt? Par lietām, kuras viņiem sagādājušas emocijas, gan priecīgas, gan bēdīgas. Lapčenoks skumst par rudens iestāšanos, Kaupers sapņo par medaļām, Reiniks dalās pieredzē par maratona pievarēšanu. Tās ir vienkāršas, ikdienas cilvēkiem saprotamas lietas un ne velti šīs dziesmas ir populāras.

Sāku prātot, vai šīs tendences nevar pārnest citā kvalitātē un cilvēku emocionālo pieredzi paspilgtināt vēl vairāk. Kāpēc nedziedāt par lietām, kuras cilvēkiem patīk darīt visvairāk? Piemēram, par ēšanu. Popularitāte garantēta.

Jādibina grupa!

Grupas nosaukumam būtu jābūt vienkāršam un uzrunājošam, piemēram Labu apetīti!

Dziesmām vajadzētu būt priecīgām, viegli saprotamām. Muzikālajā noformējumā dominētu šlāgeris, arī popmūzika nebūtu smādējama. Jaunatni varētu uzrunāt ar kādu repa partiju.

Iesākumam varētu patrenēties spēlēt citu cilvēku radītās dziesmas, kuras jau iemantojušas atzinību un popularitāti, piemēram, par pienu vai garšīgo viru ar vircu un lozberiem no trim vella kalpiem.

Kad zināma profesionālitāte būtu jau sasniegta, varētu izlaist īpaši ēdieniem veltītus albumus. Piemēram, albums Smalkmaizītes ar dziesmām Pumperniķelis, Gaisīgais eklērs un Svaigā, svaigā Vecrīga.

Ilgs laiks nepaietu, kad Labu apetīti! aicinātu spēlēt lidiņā un citos publiskās ēdināšanas uzņēmumos.

Tā kā bez lieliem mērķiem neko daudz sasniegt nevar, grupai būtu neatlaidīgi jāvirza savi spēki uzvarai Eirovīzijas atlasē. Šī nolūka realizācijai būtu jārada dziesma par kādu sevišķi populāru un iecienītu ēdienu. Piemēram, par rosolu.

Piena baltā bļodā tu
Gardumiņš mans maigais
Kubiciņos sagrieztie
Desa, ābols svaigais

Rosols ir svētki!
Rosols ir svētki!
Rosols ir svētki!
Rosols ir svētki, jā!

Ierakstu izlase #44

Pēdējo 3 nedēļu latvisko blogu ierakstu u. mazliet c. izlase.

 

Ivars Čiekurs raksta, kāds noziedzīgs absurds ir obligātā militārā dienesta aizvietošana ar aizsardzības mācību vidusskolā.
https://ciekurs.blogspot.com/2017/09/parketa-militarais-dienests.html

Pie Ivetas Buiķes rakstu sērijā par okupācijas laikiem gribu izcelt divus ierakstus. Vienā no tiem vēstīts, kā darbojās “bezmaksas” dzīvokļu princips.
https://ivetabuike.wordpress.com/2017/09/12/miti-par-dzivi-padomju-laika-mits-par-bezmaksas-dzivokliem/

Otrā ierakstā uzsvērts neglītums okupācijas gados.

Jebkuras dzīvas būtnes slikts izskats liecina par pārciestām traumām, slimībām, sliktiem dzīves apstākļiem. Cilvēkam slikts izskats liecina par to pašu un, iespējams, arī par neveselīgu dzīvesveidu un kaitīgiem ieradumiem. Arī padomju zemes izskats liecināja par pārciestu vardarbību, slimībām, nabadzību, aplamu dzīvošanu un kaitīgiem ieradumiem.

https://ivetabuike.wordpress.com/2017/09/15/atminas-par-dzivi-padomju-laika-janis-s/

Puisis vārdā Mārtiņš Šmits nospēra bildi no kirsuparks.wordpress.com un izmantoja savu būvniecības pakalpojumu reklamēšanai. Ķiršu parka autors Kaspars ar Mārtiņu sazinājās un tā vārds pa vārdam līdz abi viens par otru ir uzrakstījuši dažādas sūdzības. Prieks, ka Kaspars savas autortiesības aizstāvējis. Morāle – ja negribiet nepatikšanas, nezodziet bildes no blogiem.
https://kirsuparks.wordpress.com/2017/09/09/kad-sanak-kaut-ko-nozagt/

Jānis Pikšens publicējis dažas fotogrāfijas, kurās redzami cilvēki, kuri nepozē. Atzīšos, ka man arī diez ko nepatīk bildēt cilvēkus, kuri pozē. Ja nepozē, tad bildes izdodas daudz interesantākas, tiesa, pagrūti tādas pa kluso radīt.
http://www.piksens.com/par-visu-ko/celosana/nozagtie-fotomomenti/.html

SB krikumos aplūkojama neliela ekskursija gar Vecrīgas jūgendstila namiem.
http://saditadi.blogspot.com/2017/09/7-serijas-1-dala-vecrigas-jugendstils.html

Pie sarkanakmens var palasīt, kā Krievijas presē tika atspoguļots zaudējums basketbolā Latvijas izlasei (par zaudējumu ne vārda, tā vietā “Krievijas izlase nodrošinājusi dalību izslēgšanas spēlēs”).
https://sarkanakmens.wordpress.com/2017/09/05/ka-darbojas-propoganda-krievija-basketbols/

Pie Endija var palasīt par Maskavu un Sanktpēterburgu un aplūkot bildes.
https://endijs.com/2017/08/brauciens-uz-krieviju-ka-braucu-un-ko-dariju/

Vēl pāris saites ārpus blogiem, kuras gribu atzīmēt.
Ilgonis Vilks aprakstījis, cik ļoti pārvērtēta ir cilvēka saimnieciskā darbības ietekme uz planētas klimatu. Raksts publicēts 2014. gadā, bet principi jau nav mainījušies.
http://www.lu.lv/terra2/raksti/t/30629/

Izrādās, pastāv Rīgas gruntsūdeņu karte un ir pat brīvi aplūkojama. Ne pārāk pārsteidzošā kārtā Skanstes apkaimē gruntsūdeņi ir visai augsti.
http://www.sus.lv/sites/default/files/media/faili/05_rigas_pilsetas_gruntsudenu_limenu_karte_0.pdf