Ierakstu izlase #51

Latvisko blogu u. mazliet c. pēdējā mēneša ierakstu izlase.

 

Latboots raksta par 100 km/24h pārgājienu no Ērgļiem līdz Madonai.
https://latboots.wordpress.com/2018/03/29/pargajiens-ergli-madona/

Igors Kasjanovs īsi piefiksējis dažādus iespaidus, nu jau pusgadu strādājot Somijā.
http://www.miesnieks.com/2018/03/rix-hel-rix7-pusgads-somija-spelu.html

Vēl Igors aprakstījis paradoksu – jo vairāk indivīdam ir iespēju izvēlēties dažādas aktivitātes, jo grūtāk kļūst kādai no tām patiešām pievērsties.
http://www.miesnieks.com/2018/03/iespeju-paradokss-jeb-prokrastinacijas.html

Ints aprakstījis braucienu uz Ķīnu. Interesantākās man šķita trešā un ceturtā diena.
http://asmodeus.lv/2018/03/12/sanhaja-2017-tresa-diena/
http://asmodeus.lv/2018/03/13/snahaja-2017-ceturta-diena/

Uģis Piterāns pievērsies šogad Rīgā novēroto putnu saraksta veidošanai. Pats personīgi neesmu pat mēģinājis tam ķerties klāt, bet, paskatoties Uģa sarakstā, saprotu, ka nemaz tik bezcerīgi no viņa neatpaliktu.
https://upiterans.blogspot.com/2018/03/rigas-putnu-liste-2018.html

Ritvars Eglājs uzskatāmi parāda, kā var redzēt (Putina) vēlēšanu rezultātu viltojumus.
https://ritvars.wordpress.com/2018/03/09/iecirknu-virtene-vienkarss-panemiens-ka-konstatet-velesanu-iznakumu-izzisanas-pazimes/

Pretrunā aprakstīti iespaidi, braucot ar autobusu no Ērgļiem uz Rīgu.
https://pretruna.wordpress.com/2018/03/09/pienak-autobuss-ergli-riga/

Guna raksta par saviem iespaidiem Islandē.
https://gunao.wordpress.com/2018/03/29/uz-salu-pie-geizeriem-un-vulkaniem/

Kaimiņu iesaukas

Vai arī jums ir kaimiņi, kurus ziniet pēc izskata, bet nepazīstiet pēc vārda, tāpēc esiet viņiem piešķīruši iesaukas “ģimenes iekšējai lietošanai”?

 

Mūsu mājas sētniece nekad nav pienācīgi pildījusi savus tiešos pienākumus. Ir dažādi dīvaini tantuki, bet šis izskatās no tiem, kuram var teikt savas pretenzijas skaļi, klusi, rakstiski, pieklājīgi vai kliedzot, bet vienīgā atbildes reakcija būs pilnīgi neizprotošs acu skatiens un savu pienākumu pildīšana tieši tādā pašā veidā un intensitātē kā turpmāk. Acīmredzot, šajā pasaulē cilvēkam nav interesanti. Attiecīgi dēvējam viņu par Kosmonauti.

Bērnības dzīvesvietā vecāki vienu sievieti dēvēja par Slīdeni. Reiz jautāju, kāpēc tā. Nu, viņa īpatnēji kāpjot pa kāpnēm. Es gan neko tādu nespēju saskatīt. Kad vecāki runāja ar kādiem citiem kaimiņiem un pieminēja viņu vārdā, man nebija ne jausmas, ko viņi domājuši.

Lesbietes ir divas sievietes līdzīgā vecumā, ar līdzīgām frizūrām, līdzīgi ģērbušās un allaž redzamas kopā. Viņu seksuālo orientāciju nezinu un nav arī tā, ka tas mani ļoti interesētu, bet nekad (un tas ir gadiem ilgi) viņas neesmu redzējis kāda vīrieša sabiedrībā.

Ir arī Ragana. Tante gados, izskatās ne sevišķi simpātiska, latviski lāgā nesaprot, cītīgi baro klaiņojošus kaķus un lamājas ar kāpņu remonta veicējiem, nezinu, droši vien dēļ putekļiem. Tante varbūt arī nav pārlieku nejauka, bet, kad dzīvesbiedrene pateica ragana, man nebija ilgi jādomā, kuru no kaimiņiem viņa domāja.

Par Sunītieni bērnībā dēvējām tanti ar kokerspanielu. Jauks sunītis bija, ļāva sevi paglaudīt. Sunītienes vīru attiecīgi dēvējām par Sunīti.

Rollerists ir vīrietis, kurš reizēm mēdza pārvietoties ar motorolleru. Reizēm viņš brauca arī ar motociklu un visā visumā pamanījās atstāt par sevi tāda cilvēka iespaidu, kuram ir ļoti svarīgi, ko par viņu domā citi.

Džigits ir jauneklis, kurš bieži maina automobiļus un, kā novērots, ne īpaši ciena Ceļu satiksmes noteikumus.

Itālis ir kāds mazliet melnīgsnējs vīrietis ar izskatīgu dzīvesbiedreni. Parasti viņš ir visai sakopies. Nav ne jausmas, vai viņš vispār ir ārzemnieks, bet kaut kā jau nosaukt vajag.

Ir arī Fantomass. Pagarš, ūsains onkulis ar lēnām kustībām, vizuāli nez kādēļ atgādina profesoru no Fantomasa.

Reiz pa logu ievēroju, ka no blakus mājas durvīm izskrien vēja suns, precīzāk, kucīte un izmisīgi joņo pa apkārtni, censdamies pēc iespējas ātrāk izdarīt savas vajadzības. Jau pēc nepilnas minūtes suns jau tika aicināts atpakaļ mājā. Tā nebija vienīgā tāda reize. Man tas šķita ļoti cietsirdīgi. Ģimenes tēvu iesaucu par Kucistu. Viņa sieva kļuva par Kucisti. Dēls un meita par Kucēnu un Kucīti. Pēc kāda laika viņi šo nelāgo praksi pārtrauca un sāka vest suni normālās pastaigās, bet iesaukas palika.

Viens no kolorītākajiem tipiem ir blakus mājas Sētnieks, bet nekādas īpašākas iesaukas viņam nav. Sētnieks ciena stiprākus dzērienus, bet savu darbu veic cītīgi. Lepojas ar sevis izgatavotu sniega lāpstu un ir gatavs nākt talkā citiem sētniekiem vai, pareizāk sakot, sētniecēm. Vēl viņš mēdz mazdēla draugiem stāstīt par savu jaunību un dara to tik nekautrīgi, ka dzird arī no blakus mājas. Viņa īsto vārdu uzzinājām, skatoties LTV raidījumu Ielas garumā.

Ierakstu izlase #50

Latvisko blogu u. mazliet c. pēdējā mēneša ierakstu izlase.

 

Valters uzrakstījis personīgu stāstu par savu pieredzi ar audžumeitas vieglu garīgo traucējumu ārstēšanu. Īsi sakot, bēdīgi.
http://viuks.blogspot.com/2018/02/raksts-kuru-labprat-gribetu-nepublicet.html

Sintija raksta par dzeju, vidusskolēniem un obligāto literatūru.
http://www.trolejbuss.lv/2018/02/par-jauniesiem-un-literaturu.html

Laikmeta zīmēs stāstīts par Latvijas televīziju un autora pieredzi, tajā strādājot astoņdesmito gadu beigās, deviņdesmito sākumā.
http://www.laikmetazimes.lv/2018/02/19/11nodala-%E2%80%93-latvija-televizija-to-dienu-atminas-1dala/
http://www.laikmetazimes.lv/2018/02/26/12nodala-latvija-televizija-to-dienu-atminas-2dala/

Pilsonis grāmatnīcā klasificējis darbā sastopamos cilvēkus.
https://pilsonis.wordpress.com/2018/02/08/5-cilveku-tipi-kurus-tu-satiec-darba/

Iveta Buiķe raksta par pilsonības piešķiršanu Andra Slapiņa bērniem. It kā nekas liels – atļaut dubulto pilsonību – Latvijas un Krievijas pāris cilvēkiem par īpašiem nopelniem, tikai to nopelnu jau nemaz nav. Nepatīkams precedents.
https://ivetabuike.wordpress.com/2018/02/06/putras-dalisana/

Pieredze ar Barona ielas laukumu ziemā

Meita ļoti gribēja uz “pili” jaunajā Barona ielas laukumā. Devāmies turp. Šis laukums daļēji atklāts pagājušā gada jūnijā, pilnībā no septembra. Izmaksājis esot 2 miljonus eiro.

Pirmais pārsteigums bija pamatīgi apledojušais un netīrītais laukums. Malās vēl ir tīrīts, bet pats laukums atstāts kā ir.

Vispirms devāmies uz meitas iecienītāko atrakciju – zemu slidkalniņu ar tādiem kā ritentiņiem. Palaidu trīsgadnieci, lai iet, bet tur ir tik slidens, ka nevar tikt augšā. Mala, kur pieturēties, ir viņai neaizsniedzamā augstumā. Mēģināju palīdzēt, bet jāturas arī pieaugušajam. Pamocījos, vienreiz pakritu arī pats. Viņa par saviem kritieniem pārdzīvoja, es tikmēr mēģināju atturēties no spēcīgāku izteicienu lietošanas.

Kad trīsgadniece bija tikusi augšā un beidzot šļūca lejā, ievēroju, ka lejā slīdēšana notiek aizdomīgi lēni. Pamēģināju ar roku pagriezt ritenīšus, tie lāgā negriezās, sarūsējuši vai sasaluši.

Par laimi, šī atrakcija apnika jau pēc otrās reizes un gājām uz “pili”. Tur mūs sagaidīja uzraksts “konstrukcija slēgta”. Vilšanās, protams.

Devāmies tālāk. Kamēr meita pētīja “kuģi”, palūkojos turpat blakus un ievēroju, ka pa trosēm šļūcamais arī slēgts.

Aizgājām līdz “podziņu spaidāmajam”. Nekādas instrukcijas tur nav (vai arī novietota labi tālu?), kaut ko spaidi un mēģini saprast, kas tur notiek. Es neiespringu, trīsgadniecei tāpat patīk paspaidīt mirgojošās lampiņas, viss OK. Tikai tas ledus. Kad meita tur nokrita jau trešo reizi, asaru plūdi bija tik lieli, ka nācās vien doties mājās. Labi, ka bez traumām.

Pa ceļam pamanīju vēl vienu nestrādājošu atrakciju.

Es neredzu jēgu ieguldīt tādu naudu spēļu laukuma izveidē, ja dažu mēnešu laikā tas nonāk tik šausmīgā stāvoklī. Kā tur izskatīsies pēc pāris gadiem?

Neredzu arī jēgu tur turpmāk vest savu meitu, jo prieka no tā visa diezgan pamaz. Krist, sasisties un raudāt var arī citās vietās, ne tikai Barona ielas laukumā.

Ierakstu izlase #49

Pēdējo trīs nedēļu latvisko blogu u. mazliet c. ierakstu izlase.

 

Vigants Lesausks sniedz īsu, vienkāršu, labi pamatotu piemēru būtībā elementārai lietai – mūsu pakalpojumi un preces (allaž par dārgu) bieži vien var būt tik lēti vienīgi tāpēc, ka netiek maksāti nodokļi.
https://piezimes.lv/2018/01/14/dalisanas-ekonomikas-tumsa-puse/

Sandija stāsta par Keniju. Tas īsti nav ceļojumu apraksts, jo par sevi un savām gaitām autore gandrīz neko nepastāsta.
https://sandija.org/2018/01/25/kenija-nairobi-kisumu-mbita-rusinga-mfangan-kisumu/

Ilze Viņķele stāsta, kā viņa redz problēmas Latvijas politiskajās partijās. Ir interesanti izlasīt un nav jūtams, kuru partiju pārstāv pati autore.
https://ivinkele505.wordpress.com/2018/01/08/par-politisko-partiju-varas-naudas-un-etikas-parbaudijumiem/

Ksenija vēršas pret moderno tendenci apkarot veselīgu uzturu. Citāts:

Brīžiem nāk smiekli, skatoties, kā žurnālisti un dažādu uzskatu pārstāvji meklē vienu īsto vaininieku, kas, lūk, mūs ir novedis līdz liekajam svaram un sliktai veselībai. Smieklīgākais ir tas, ka nežēlastībā krīt nevis fāstfūdi un pusfabrikāti, bet augstvērtīgi produkti – graudaugi, liesa gaļa un svaigi piena produkti. Vieni bļauj, ka glutēns ir slikts. Citi izdomā paši savu bioķīmiju un apgalvo, ka katrs grams cukura ir inde, aicinot pārtikt no gaļas, olām un biezpiena. Augu uztura fani bļauj, ka gaļas kriksītis izrasot vēzi.

http://ksenijakomente.lv/nepopulari-par-veseligu-uzturu

Ritvars Eglājs aprakstījis Donalda Trampa valdīšanas pirmo gadu. Izlasē lieku tāpēc, ka Latvijas masu mediji Trampu joprojām regulāri attēlo vismaz trīsreiz sliktāku nekā Vladimiru Putinu. Nelasot neko papildus bez Latvijas masu medijiem, par Trampu veidojas neadekvāts priekšstats.
https://ritvars.wordpress.com/2018/01/20/pirmais-trampa-gads/

Iveta Buiķe iepazīstina ar Minhenes bijušā mēra Kristiāna Udes loģiskajiem jautājumiem par Vācijas tuvredzīgo bēgļu politiku.
https://ivetabuike.wordpress.com/2018/01/22/oficialas-beglu-politikas-un-t-s-velkomisma-bilance/

Ivars Līdaka publicējis ļoti apjomīgu rakstu par naudas varu, monetāro fašismu jeb aklu kalpošanu brīvajam tirgum un tuvredzīgu dzīšanos pēc peļņas par katru cenu.
https://tencinusarunas.wordpress.com/2018/01/07/tumsonigais-naudas-laikmets-james-c-kennedy-2012-oktobris/

Visbeidzot vēlos ielikt saiti uz verbāliem agresijas savaldīšanas paņēmieniem (angliski, vairāk paredzēts apsargiem utml. profesiju pārstāvjiem), par ko paldies Vara bungām.
https://protectioncircle.org/2018/01/25/verbal-management-of-aggression/

Īsi pārstāstīšu galvenās tēzes.

Ja cilvēks negrib sadarboties, bet nav agresīvs, tad:

  1. Draudzīgi jāpastāsta, ko tu no otra vēlies.
  2. Ja vajadzīgs, jāpastāsta, kāpēc tu vēlies, lai viņš to dara.
  3. Ja vēl nepiekrīt, jāpiedāvā izvēles iespējas.
  4. Ja arī tas nelīdz, jānorāda, ka otrs nesadarbojas un ka tā neko panākt nevarēs.
  5. Ja nekas no tā visa nestrādā, jāpāriet pie rīcības.

Ja cilvēks ir agresīvs, tad

  1. Verbāli jāpiekrīt dusmīgajam cilvēkam.
  2. Jāpiedāvā rīcības varianti.
  3. Jāidentificē problēma.
  4. Jājūt līdzi.
  5. Jāmēģina kopīgi risināt problēmu.

Ierakstu izlase #48

Pēdējā mēneša latvisko blogu u. mazliet c. ierakstu izlase.

 

Pie Ivetas Buiķes lasāms ļoti interesants Miervalža Lāča stāstījums par viņa un citu latviešu vizītēm pēc pārtikas produktiem Igaunijā. Nelaime bijusi tāda, ka latviešu pārcentīgie varas kalpi bijuši pirmrindnieki preču izvešanā uz Krieviju, kā dēļ Latvijas PSR veikali bijuši ievērojami tukšāki nekā Igauņu PSR. Bet vai tad igauņiem kāds prieks par to, ka atbrauc pārcentīgie kaimiņi un izpērk viņu veikalus tukšus?
https://ivetabuike.wordpress.com/2017/12/12/atminas-par-dzivi-padomju-laika-miervalza-laca-stasts-par-sviesta-deficitu-un-padomju-tautu-savstarpejas-sazinas-valodu/

Vara bungās pastāstīts par Latgales atbrīvošanu. Citāts (A.Purviņš): Mūsdienu Latvijā plaši atzīmē 11. novembra svētkus kā uzvaru pār Bermonta karaspēku un daudz pieticīgāk Latgales atbrīvošanu. Tomēr ģenerālis Pēteris Radziņš uzvaru pār Krievijas Sarkano armiju vērtē kā nozīmīgāku.
https://varabungas.wordpress.com/2018/01/03/par-latgali/

Kates poļļā pastāstīts par kādas nenosauktas Vācijas pilsētas vietējo iedzīvotāju attieksmi pret policiju un otrādi. Citēju: Policijas vara Vācijā kopumā ir ļoti humāna. Šodien laikraksts bild demonstrēja šīs humānās varas kalnagalu – no Berlīnes cietuma ir izbēguši cietumnieki, un policija publiski meklē šos cietumniekus, aicinot sabiedrību iesaistīties, taču noziedznieku attēlošanā tiek izmantotas aizmiglotas bildes.
https://katespolla.wordpress.com/2018/01/03/uzbrukumi-varas-parstavjiem-diemzel-ta-ir-ikdiena/

Vara Bungās pieminēts barikāžu laiks un norādīts, ko no tā jāmācās mūsdienās. Citēju: Līdz ar to jāpieņem kā ļoti ticamu varbūtību, ka arī mūsdienās  jebkurš bruņotais  konflikts vai karš, jebkurā pasaules malā, kurā īsā laika sprīdī nāktos iesaistīsies  ASV ekspedicionāriem spēkiem (teiksim divīzijas sastāvā, par kodolkonfliktu nemaz nerunājot) var kļūt par trigeri RU operācijai pret 3B, jo vilks met spalvu, bet ne tikumu, īstā spēka  pielietošanas momenta izvēle ir spēka multiplikātors. 
https://varabungas.wordpress.com/2018/01/02/janvara-atskaites-punkts/

Latvijas muižām, pilīm un citām interesantām vietām veltītajā blogā aprakstīta Rīgas pirmā trako māja. Nevis Aleksandra augstumi Sarkandaugavā, bet gan ēka Citadelē. Interesanti, ka tā ir saglabājusies un mūsdienās kalpo par biroju ēku.
http://manasvietas.blogspot.com/2017/12/dolhauze-jeb-trako-nams-riga.html

Pietiek.com lasāma Lato Lapsas grāmatas “Zem Muhameda grāmatas”, manuprāt, viena no interesantākajām nodaļām. Par Irānu.
https://pietiek.com/raksti/kas_un_kapec_tad_isti_notiek_irana_ekskluzivi_publicejam_fragmentu_no_gramatas__zem_muhameda_bardas_

Kaspars Funts raksta par putnu gredzenošanu Neretas novadā. Žurnāla “Putni dabā” lasītāji to jau būs lasījuši.
https://funtsmyblog.wordpress.com/2018/01/03/putnu-gredzenosana-2013-2017-neretas-pagasta-5-gadu-rezultati/

SB Krikumos īsi aprakstīta Rīgas tramvaju vēsture.
http://saditadi.blogspot.com/2018/01/divas-masinas-pa-rigu-tek.html

Ierakstu izlase #47

Pēdējo divu nedēļu latvisko blogu ierakstu izlase.

 

Ne pārāk sen Ru:Re:Baltica uzmācās ar savu “pētījumu”, kurā apgalvoja, ka nekādā veidā Latvijā neesot iespējams iztikt bez viesstrādnieku ievešanas. Ritvars Eglājs pierāda, ka tā nebūt nav.
https://ritvars.wordpress.com/2017/12/05/replace-baltica-un-vai-jauna-migrantu-iepludinasana-glabs-latviju/

Vai bijāt dzirdējuši par gadījumu, kad skolnieks skolā uzbruka dežūrējošam policistam? Par to, kā līdz tādai situācijai nonākts, raksta skolotāja un audzinātāja no tieši tās pašas skolas.
http://sienakaudze.lv/2017/12/kad-ceribu-zaudes-pedejais-dons-kihots/

Jānis Bergs dalās pieredzē ar mazliet pārsteidzošu, bet loģisku atklājumu. Nelielam uzņēmējam tikt pie darījuma ar lielajām kompānijām ir ļoti grūti un patērētie resursi ne vienmēr atmaksāsies. Vieglāk strādāt ar izmēros līdzīgākiem uzņēmumiem.
https://bergsblogo.com/2017/12/03/par-to-ka-ziloni-ar-odiem-neparojas/

Reti kad ierakstu izlasē lieku kādu grāmatu aprakstu. Parasti tie ir visai līdzīgi viens otram. Pārsvarā visas grāmatas ir labas, gadās pa kādam izņēmumam, bet aprakstīts ļoti korekti. Turklāt, jo svaigāk izdota grāmata, jo pozitīvāks vērtējums. Līga Sproģe tā aprakstījusi klasiķa Stīvena Kinga darba “Tas” svaigi izdotajo 1. daļu, ka nudien nerodas vēlme tai kādreiz ķerties klāt.
https://vilkamidzenis.wordpress.com/2017/12/06/stivens-kings-tas/

Bet ar “To” Līga tikai iesildījusies. Karīnas Račko darbs “Saplēstās mežģīnes” dabū trūkties pa īstam. Tādu grāmatierakstu neatceros jelkad lasījis. Jautri, interesanti. Vienīgi lasīt tās mežģīnes gan diez ko negribēsies.
https://vilkamidzenis.wordpress.com/2017/12/06/karina-racko-saplestas-mezgines/

Receptes izlasēs, šķiet, nekad vēl neesmu licis. Te būs pirmā. Tāpēc, ka autors bez kautrēšanās aprakstījis, kas hurmas maizes gatavošanas laikā pietrūcis, kā izlīdzējies un kas no tā visa iznācis. Rezultāts, šķiet, iznācis patālu no oriģinālās receptes, bet pēc rosola tomēr arī neizskatās.
http://www.miesnieks.com/2017/12/hurmas-maize.html