Ierakstu izlase #47

Pēdējo divu nedēļu latvisko blogu ierakstu izlase.

 

Ne pārāk sen Ru:Re:Baltica uzmācās ar savu “pētījumu”, kurā apgalvoja, ka nekādā veidā Latvijā neesot iespējams iztikt bez viesstrādnieku ievešanas. Ritvars Eglājs pierāda, ka tā nebūt nav.
https://ritvars.wordpress.com/2017/12/05/replace-baltica-un-vai-jauna-migrantu-iepludinasana-glabs-latviju/

Vai bijāt dzirdējuši par gadījumu, kad skolnieks skolā uzbruka dežūrējošam policistam? Par to, kā līdz tādai situācijai nonākts, raksta skolotāja un audzinātāja no tieši tās pašas skolas.
http://sienakaudze.lv/2017/12/kad-ceribu-zaudes-pedejais-dons-kihots/

Jānis Bergs dalās pieredzē ar mazliet pārsteidzošu, bet loģisku atklājumu. Nelielam uzņēmējam tikt pie darījuma ar lielajām kompānijām ir ļoti grūti un patērētie resursi ne vienmēr atmaksāsies. Vieglāk strādāt ar izmēros līdzīgākiem uzņēmumiem.
https://bergsblogo.com/2017/12/03/par-to-ka-ziloni-ar-odiem-neparojas/

Reti kad ierakstu izlasē lieku kādu grāmatu aprakstu. Parasti tie ir visai līdzīgi viens otram. Pārsvarā visas grāmatas ir labas, gadās pa kādam izņēmumam, bet aprakstīts ļoti korekti. Turklāt, jo svaigāk izdota grāmata, jo pozitīvāks vērtējums. Līga Sproģe tā aprakstījusi klasiķa Stīvena Kinga darba “Tas” svaigi izdotajo 1. daļu, ka nudien nerodas vēlme tai kādreiz ķerties klāt.
https://vilkamidzenis.wordpress.com/2017/12/06/stivens-kings-tas/

Bet ar “To” Līga tikai iesildījusies. Karīnas Račko darbs “Saplēstās mežģīnes” dabū trūkties pa īstam. Tādu grāmatierakstu neatceros jelkad lasījis. Jautri, interesanti. Vienīgi lasīt tās mežģīnes gan diez ko negribēsies.
https://vilkamidzenis.wordpress.com/2017/12/06/karina-racko-saplestas-mezgines/

Receptes izlasēs, šķiet, nekad vēl neesmu licis. Te būs pirmā. Tāpēc, ka autors bez kautrēšanās aprakstījis, kas hurmas maizes gatavošanas laikā pietrūcis, kā izlīdzējies un kas no tā visa iznācis. Rezultāts, šķiet, iznācis patālu no oriģinālās receptes, bet pēc rosola tomēr arī neizskatās.
http://www.miesnieks.com/2017/12/hurmas-maize.html

Ierakstu izlase #46

Bez Stacijas darbības pārtraukuma atgadījās vēl viena ķibele. Nejauši tika izdzēsts saraksts ar atlasītajiem ierakstiem neilgi pirms biju gatavs tos likt Stacijā. Tagad es zinu, ka gmail-ā, nejauši izdzēšot e-pasta melnrakstu, miskastē tas nenonāk. Neko daudz no saitēm neatcerējos, tāpēc tagad sanākusi pēdējā pusotra mēneša latvisko blogu ierakstu izlase.

Jāatzīst, ka ir vēl viena problēma. Vajadzētu palūkoties, vai pie apvāršņa nav parādījušies jauni, interesanti blogi, bet man reizēm trūkst laika pat izlasīt visu esošo. Kaut gan tagad visu izlasīt ir vieglāk nekā pirms kāda gada, jo kopumā blogeri raksta retāk. Vai feisbuks vainīgs?

 

Ivara Līdakas Mazajās piezīmēs rakstīts par spiegu vervēšanas veidiem.

https://tencinusarunas.wordpress.com/2017/11/04/2334/

Pie Ivetas Buiķes aprakstīts, kādi piedzīvojumi Miervaldim Lācim bijuši, tiekot pie sava zaporožeca un to ekspluatējot.

https://ivetabuike.wordpress.com/2017/10/11/atminas-par-dzivi-padomju-laika-miervalza-laca-stasts-par-zaparistu-un-citiem-tehniskiem-piedzivojumiem/

Vēl turpat lasāms Miervalža Lāča stāsts par ekskursiju slēgtajā zonā Kurzemes Jūrmalā. Tagad tam pagrūti noticēt, bet slēgtā zona bijusi no Mērsraga līdz Nīcas dienvidiem.

https://ivetabuike.wordpress.com/2017/11/12/atminas-par-dzivi-padomju-laika-miervalza-laca-stasts-par-slegto-zonu-kurzemes-jurmala/

Pie Ritvara var palasīt par vēlēšanu novērošanu ASV.

https://ritvars.wordpress.com/2017/11/08/amerikanu-velesanu-noverosana/

Rožkalni apraksta savus iespaidus Japānā.

http://rozkalnikina.weebly.com/blogs/saksu-uzreiz-ar-jauniem-iespaidiem-japana

Viktors Birze raksta par imigrāciju. Ja no šo rindu lasītājs ir imigrācijas atbalstītājs, Viktora rakstā varēs atrast daudzus argumentus, kāpēc masveida imigrācija nav atbalstāma, un kaut vai tikai domās arī pastrīdēties pretī.

http://viktorsbirze.blogspot.com/2017/11/imigracija-fakti-un-izaicinajumi.html

Ceļamkrāna atsvari

Mierīgi soļoju pa ielu. Bet tad nez kāds velns mani dīdīja paskatīties uz augšu. Tur virs trotuāra ceļamkrāns. Nevis ar āķi un kravu virs galvas, bet otru pusi.

Nebiju agrāk ievērojis, bet tur atsvaram salikti betona kluči. Ienāca prātā – nez, kā tie betona gabali tur nostiprināti? Vai tiešām tas princips nekad nav pievīlis?