Ierakstu izlase 2019-01

No iepriekšējās izlasītes apritējis mēnesis un 10 dienas. Ielikšu, kas tik tālu sakrājies.

 

Vara bungās (tagad adresē varabungas.camp) var piedalīties konkursā par labāko latviskojumu likumkarošanai. Kas tas tāds ir? Ļoti aktuāla lieta. Ierakstā pārsteidzoši adekvāti strukturēti veidi, kādos Krievija piekopj savas daudzās cūcības, kas gluži nav karš un ko nav arī korekti saukt par hibrīdkaru. Ja mums NATO un ES būtu skaidrs, ko visos šajos gadījumos darīt un tas arī tiktu darīts mēs noteiktu justos daudz drošāk.
https://varabungas.camp/2019/01/18/likumkarosana/

Uldis raksta par savu 20 gadu jubileju veģetārā maizē. Visvairāk man patika viņa rakstītais – kas bijis grūtākais šajā laikā? Replikas un jautājumi. Protams, ka tā. Es ar savu padsmit gadu stāžu varētu atbildēt tieši tāpat.
http://www.baltaisruncis.lv/blogs/jubileja-20-gadi-vegetara-maize/

Droši vien daudziem ir radi, draugi vai paziņas, kuri dzīvo ārzemēs, bet ārstēties brauc Latvijā. Juris, kurš dzīvo Skotijā, raksta, kāpēc viņš tur nevar tikt pie ģimenes ārsta.
https://xopyc.wordpress.com/2019/01/08/mediciniskais-turisms-un-es/

Juris turpina par Skotijas medicīnu ar savu slimnīcas apmeklējuma aprakstu. Kāds vēl čīkst, ka Latvijā ir slikti?
https://xopyc.wordpress.com/2019/01/15/ka-mani-nehospitalizeja/

Pilsonis grāmatnīcā stāsta, kāpēc ļoti iemīļojis pārvākšanos.
https://pilsonis.wordpress.com/2019/01/17/piedzivojumi-parvacoties-jeb-kapec-parvakties-ir-lieliski/

Pilsonis grāmatnīcā turpina ar traģisku stāstu par atturībnieku Uģi no trešā dzīvokļa.
https://pilsonis.wordpress.com/2019/01/08/patiess-stasts-atturibnieks/

Visbeidzot gribu atzīmēt Māra Zandera rakstu par zinātnieku strīdiem ar “alternatīvajiem zinātniekiem” Krievijā. Tajā ir ļoti daudz paralēļu ar Latvijā valdošo sērgu “visus vajag pamācīt”.
https://www.satori.lv/article/ko-zvaigznes-jums-sola-jaunaja-gada

Uzdāvināsim Ziemassvētkos Ukrainai vēl kāda karavīra dzīvību!

Pēdējā laikā (apbrīnojami sekmīgi) tiek mudināts līdzcilvēkus tērēt naudu, lai pastāstītu citiem līdzcilvēkiem (neticamā naivumā cerot, ka viņi klausīsies), ka viņu bērniem, redz, vajagot uzmanību. Ticu, ka Staciju lasa cilvēki, kuri spēj savu naudu ziedot lietderīgāk un tāpēc pavēstīšu par biedrības SOS palīdzība Ukrainai šī brīža apņemšanos.

Pateicoties privātpersonu un juridisko personu ziedojumiem un atbalstam, 2018. gadā voluntieru grupa “SOS palīdzība Ukrainas armijai”, neskaitot ziedojumos saņemto karavīru ekipējumu un citas frontē noderīgas mantas, Ukrainas aizstāvjiem ir sagādājusi tehniskās un elektroniskās ierīces — bezpilota lidaparāta uzlādes ierīci, 3 digitālos nakts redzamības monokļus, 1 nakts redzamības brilles un 1 digitālo tālmēru — vairāk nekā 4100 eiro vērtībā.

Taču nedrīkstam apstāties. Saskaņā ar oficiālajiem datiem šajā gadā krituši 210 ukraiņu kareivji. Okupants neatstājas, un, kas zin’, varbūt, iestājoties ziemai, pat gaidāma bandītu vai pirātu zem Aquafresh karoga aktivizēšanās Donbasā/Azovas jūrā.

2017. gadā “Karpatskaja Sič” rotas vīriem frontē tika sagādāta termokamera, par kuru viņi bija ļoti pateicīgi ( https://www.facebook.com/groups/sos.ukrainai/permalink/2166965966859813/ ). No nesenās sarunas ar kādu šīs vienības kareivi var spriest, ka pa šo laiku tā ir izglābusi ne vienu vien Ukrainas aizstāvja dzīvību.

Tādēļ esam apņēmušies sagādāt šai vienībai vēl vienu termokameru — Pulsar Helion XQ50 F.
Ukrainas draugu veikals ieskaties.lv, kā allaž, ir gatavs pārdot minēto modeli ar atlaidi — par 2500 eiro.
Pateicoties Sigitas, Visvalža, Jāņa, Laura, Māra, Oļega un nesenajiem Ingrīdas (5 eiro), vēl viena Jāņa (20 eiro), Alvja (100 eiro) un Viktora (20 eiro) ziedojumiem, mums pašlaik ir 278 eiro.
Tātad nepieciešami vēl 2222 eiro.

Aicinām iespēju robežās atbalstīt mūs šajā pasākumā — finansiāli vai informatīvi.
Nozīme ir pat visniecīgākajam ieguldījumam — vai tas būtu kafijas tases vērtības apmērā, vai uz pieticīgākas Jaungada uguņošanas rēķina…

Rekvizīti nemainīgi:
Biedrība “SOS palīdzība Ukrainai”
Reģ. Nr.: 40008238761
Konts: LV93HABA0551040192621
VAI
Paypal: help_ua_army@inbox.lv
Skrill: help_ua_army@inbox.lv

Mazākais, ko varam darīt, ir palīdzēt vīriem, kuri karo (un krīt) par mums un mūsu ģimenēm. Jo, ja Ukraina kritīs, okupants, sekmju iedvesmots, nez vai atturēsies no kārdinājuma pārbaudīt NATO stiprību.

Turklāt Biedrība “SOS palīdzība Ukrainai” ir sabiedriskā labuma organizācija, kas nozīmē, ka par ziedojumiem kontā iespējams saņemt nodokļu atlaides.

Ierakstu izlase 2018-12

Pēdējos gandrīz divos mēnešos esmu atzīmējis sešas saites. Pēc principa – labāk reti nekā nekad – publicēšu tās.

 

Igors izvērstā rakstā nosauc piecas lietas, kurās Latvija sociālekonomiski atpaliek no Somijas.
http://www.miesnieks.com/2018/10/nenoslikt-pasu-ambicijas.html

Pilsonis grāmatnīcā apcer vecumu jeb kāpēc vajag dzīvot līdz 29 gadiem un ne mirkli ilgāk.
https://pilsonis.wordpress.com/2018/11/01/pardomas-par-vecumu-jeb-kapec-vajag-dzivot-lidz-29-gadiem-un-ne-mirkli-ilgak/

Sarkanakmens apkopojis desmit lietas, ko noteikti nedrīkst darīt attiecībās. Astoņi no desmit punktiem sākas ar “nekad”, viens ar “vienmēr”. Ko lai saka – oriģināli!
https://sarkanakmens.wordpress.com/2018/11/03/ko-noteikti-nedrikst-darit-attiecibas/

Mani vienmēr ir mazliet izbrīnījusi cilvēku pieaugšana, ar to saistītās garīgās un emocionālās izmaiņas. Jo tas ir gan paredzami, gan negaidīti reizē. Elza raksta par savu pieaugšanu.
https://miersmajas.lv/2018/11/12/klut-par-stereotipu/

Galvu mednieks raksta par vispārējo darbaspēka trūkuma problēmu.
https://galvumednieks.com/2018/11/25/saura-bezizeja-cilveku-trukums/

Sarkanakmens norāda, ka zinātniekiem ir pamatotas aizdomas, ka kaķu tantēs dzīvo parazīti, kas ietekmē tantu apziņu un liek tām iet pie kaķiem un veidot ar tiem nepārtrauktu, regulāru kontaktu.
https://sarkanakmens.wordpress.com/2018/12/09/kaku-tantes-sindroms/

Sarkandaugavas apkaime

Teritoriāli Sarkandaugavas apkaime ir ļoti liela. Tā stiepjas no Bukultu ielas līdz pat Mīlgrāvim. Lielākā daļa ir industriālā zona, uz kuru ved dzelzceļa sliedes. Manuprāt, tai piemīt savs šarms.

Sarkandaugavai ir interesanta vēsture. Pēteris pirmais uz turieni vēlējies pārvietot pilsētas centru. Vēlāk tur bijuši daudzi rūpniecības uzņēmumi un tuvumā koka ēkās dzīvojuši to strādnieki. Upe bijusi daudz platāka, pat kuģojama, attēls. Okupācijas gadi Sarkandaugavas arhitektūru nav taupījuši. Nojaukts vairums veco ēku un saceltas jaunas daudzstāvu ēkas. Jādomā, ka tieši tādēļ rajons ir tik rusificēts – okupantiem dāsni dalīja dzīvokļus jaunajās ēkās.

Sarkandaugavā parādos reti. Varbūt tieši tāpēc pēdējā reizē tik ļoti acīs dūrās esošā postaža. Parka celiņi sabrukuši, bērnu ratiem parks vispār nav paredzēts – D pusē nevar normāli tikt iekšā, pēc tam Z pusē atliek vienīgi ratus nest, turklāt vēl arī pāri tramvaja sliedēm.

D puses ieeja parciņā. Starp 2011. un 2014. kaut kas tur darīts ir, bet, protams, ne jau līdz galam.

2011. gadā tur vēl auga tāds nīkulīgs bērzs. Koka vairs nav, apjomīga bedre – ir. Vismaz kopš 2014. gada. Droši vien, lai invalīdiem būtu interesantāk izkļūt no veikala un iekļūt tajā.

2016. gadā Rīgas dome nocirta gandrīz visus Tvaika ielas kokus. Šo atstāja – par prieku invalīdiem un bērnu ratiņu stūmējiem.

Interesanta ir par Sarkandaugavu dēvētā Daugavas vecupe. Savulaik izsekoju tai pa pēdām. Pārsvarā tā izskatās diezgan briesmīgi, bet būtu vērts to sakopt un blakus ierīkot pastaigu taku vai veloceliņu. Sarkandaugava ir labākā (vienīgā?) vieta Rīgā, kur vērot krīkļus – tādas nelielas pīlītes. Vēl tur ir liela iespēja sastapt tramīgo ūdensvistiņu.

Krīklis

Sarkandaugavā darbojas ļoti aktīvā Sarkandaugavas attīstības biedrība. Tā pastāv jau ilgāku laiku un, manuprāt, ir paraugs citām Rīgas apkaimju biedrībām. Tas ļauj lūkoties uz Sarkandaugavas apkaimi ar cerīgāku skatu nākotnē.

Ierakstu izlase #56

Latvisko blogu u. mazliet c. pēdējo divu mēnešu ierakstu izlase.

 

MBendiks pirms vēlēšanām rakstīja par līdzšinējās Eiropas kārtības došanos pa skuju taku, ko paši eirofili atsakās ieraudzīt. Ir pagājušas vēlēšanas un raksts ne par matu nav zaudējis savu aktualitāti vai licis šaubīties par tajā pausto.
https://benedictingibjorg.wordpress.com/2018/09/23/zvanins-skan-zvanins-skan/

Vairs nav aktuāli, bet varbūt kādam vēl būs interesanti apskatīties uz MBendika vēlēšanu ceļvedi. Un, pat ja nē, tas tik un tā ir atzīmēšanas vērts. Lūk, tādam ir jābūt īstam politiskajam tinderim!
https://benedictingibjorg.wordpress.com/2018/10/02/man-nav-ko-vilkt-mugura-paligs-13-saeimas-veletajam/

Ritvars Eglājs daudzus rakstus veltījis Saeimas vēlēšanām. Izcelšu divus.
Vienā autors pilnīgi precīzi parāda, kāda bijusi to vēlētāju ietekme, kuri balsojuši par partijām, kuras nav tikušas parlamentā.
https://ritvars.wordpress.com/2018/10/16/sikpartiju-ietekme-uz-2018-gada-saeimas-velesanu-iznakumu/

Otrā Ritvars izveidojis “ēnu parlamentu” no Saeimā neiekļuvušajām partijām. Diezgan interesants rezultāts.
https://ritvars.wordpress.com/2018/10/16/otra-liga-enu-saeima-putnis-izskirs-vai-but-smiltena-valdibai/

Iveta Buiķe iepazīstina ar vienkāršu, bet labi pamatotu teoriju, kāpēc bijušajā PSRS teritorijā cilvēki necieš gejus.
https://ivetabuike.wordpress.com/2018/10/16/kapec-bijusajas-psrs-teritorija-cilveki-ienist-gejus/

Sarkanakmens aplūkojis izstādītus studentu mākslas darbus. Tie nav gājuši pie sirds. Tiek norādīts, ka māksliniekam jācenšas radīt tādu mākslu, lai to pirktu. No savas puses piebildīšu, ka autoram ir liela daļa taisnības, tomēr esmu pārliecināts, ka patiesu mākslu nav iespējams radīt, ja pamatmotivācija ir pārdošana.
https://sarkanakmens.wordpress.com/2018/09/23/maksai-jabut-komercializetai/

Vēl Sarkanakmens pamato savu viedokli pret klasisko “randiņš – puķes – mīlestība – kāzas” ķēdīti.
https://sarkanakmens.wordpress.com/2018/08/30/ka-zinat-vai-meitene-tevi-mil/

Punktiņa raksta par salīdzinoši nesen klajā nākušo “Es biju tikai sekretāre”, kur puse grāmatas ir Ādolfa Hitlera sekretāres Brunhildes Pomselas atmiņas, otra puse – politologa Hansena varones atmiņu analīze jeb propaganda par “Tramps, Polija, brexits – ļoti slikti, bēgļi – labi”. Kas tur tāds īpašs? Šī bija piektā atsauksme, kuru esmu lasījis par “Es biju tikai sekretāre”. Ļoti atšķirīga no tām četrām. Ļoti pārliecinoša. Grāmatu blogeri – mācieties no Punktiņas!

(..) kādā brīdī man piezagās apjausma, ka Hansenam Brunhildes stāsts ir bijis nepieciešams tikai viena iemesla dēļ: lai viņas aizsegā lasītājiem “iebarotu” konkrētu viedokli.

http://iskapic.blogspot.com/2018/08/104-brunhilde-pomsela-tore-dhansens-es.html

Eerms raksta par “bērnistabas” apbūvi. Ne reizi vien esmu priecājies par eerma literārajām spējām. Ne velti vienā no komentāriem rakstīts:

Zvērā literāts! Tā turēt!
Sam-stroi-potom-lamai-4ever !!!

http://vasarnica.blogspot.com/2018/09/bernistaba-regipsis-vate-karkass-un.html

Dīvāniņš nogurušajiem vīriem

Senā bērnībā iešana ar mammu humpalu mazlietotu apģērbu veikalos man bija mocības. Tur drēbes tika ilgi pētītas un apcerētas. Visbiežāk nekas netika nopirkts. Neinteresantāku nodarbi bija grūti iedomāties. Nez, kāds bērns varbūt tā jutās grāmatnīcās.

Nesen biju ieklīdis veikaliņā Čaka un Matīsa ielas stūrī. Ieraudzīju dīvāniņu nogurušajiem vīriem un tapu aizkustināts. Cik humāni!

Ierakstu izlase #55

Latvisko blogu u. mazliet c. pēdējā mēneša (un vēl mazliet) ierakstu izlase.

 

Mārcis Bendiks argumentē, kāpēc uzticamu politikas komentētāju Latvijā nav. Vispār nav.
Pats personīgi piebildīšu, ka, ja masu medijos ieraugu “Politologs: ” vai kāda plaši zināma cilvēka viedokli par politiku, tālāk gandrīz nekad nelasu. Aptaujātie gandrīz vienmēr ir vienkārši muldoņas, kuri operē ar piemeklētiem argumentiem savai pozīcijai. No neuzaicinātā ierindas līdzpilsoņa viņi atšķiras varbūt vienīgi ar labāku latviešu valodas prasmi. Politikas eksperti Latvijā nenes pilnīgi nekādu atbildību par saviem vārdiem. Reiz apkopoju dažādu speciālistu teikto prezidenta vēlēšanu dienā un tukšas muldēšanas īpatsvars bija ļoti nomācošs.
https://benedictingibjorg.wordpress.com/2018/08/03/1567/

Galvu mednieks iepazīstina ar populārām pretrunām potenciālo darba devēju vidū. Grib, lai ir pieredzējis, lai dara, ko liek, lai bieži nemaina darba vietas un lai spīdētu acis!
https://galvumednieks.com/2018/08/01/vajag-lai-acis-spid/

Labu laiku man gribējās Stacijā pamatot, ka Latvijai uzlabot attiecības ar Krieviju ir principiāli neiespējami, lai ko mēs darītu vai nedarītu. Jo viss jau ir otrā pusē.
Māris Zanders aprakstījis Krievijas šī brīža “ziloņa trauku veikalā” politiku attiecībā pret citām valstīm (ne pierastajām kā Latviju vai ASV). Būtībā uzrakstījis to pašu ko es jau gribēju, tikai daudz skaistākiem argumentiem nekā es to būtu spējis.
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/maris-zanders-smags-gadijums.d?id=50289985

Kaspars Funts kolorīti aprakstījis putna balss ierakstīšanas procesu. Tas ar mazliet citām acīm ļauj paskatīties uz jau savāktajiem putnu balsu ierakstiem putni.lv un citur.
https://funtsmyblog.wordpress.com/2018/08/10/ka-es-karklu-kauka-netipisku-vilnainu-dziesmu-rakstiju/

Vara bungās detalizēts Krievijas – Gruzijas kara plānu apraksts un to īstenošana. Vairāk no militārās puses, bet ir vērts lasīt arī civilistiem.
https://varabungas.wordpress.com/2018/08/08/portals/

Tomam Kreicbergam ir ļoti populārs ieraksts, ka Latvijā iedzīvotāji pelna aizvien vairāk un vairāk kontekstā ar priekšvēlēšanu “valstī ir katastrofāli slikti”.
https://www.tomskreicbergs.lv/2018/08/08/latvijas-iedzivotaji-pelna-aizvien-vairak-kadel-to-noliedzam/

Inuta raksta, kā, iepazīstoties internetā, atšķirt potenciāli aizdomīgus tipus no īstiem potenciāliem pielūdzējiem. Nu, pēc šiem ieteikumiem arī es nonāktu aizdomīgo sarakstā.
http://bosforazvaigzne.lv/2018/07/08/uzmanibu-trollis-ne-virs/

Ierakstu izlase #54

Latvisko blogu pēdējā mēneša ierakstu izlase.

 

Viesturs Ķerus raksta par AS “Latvijas valsts meži” piekopto valsts likumu interpretāciju un ko mēs varam darīt, lai iestātos pret to.
Protams, mežizstrādei putnu ligzdošanas laikā ir ietekme arī uz putnu populācijām, ne tikai individuāliem putniem, bet, mēģinot radīt emocionālu priekšstatu par sava nodarījuma nebūtiskumu, LVM noklusē svarīgāko – pat vienas putna ligzdas iznīcināšana ir likuma pārkāpums! Kā jau esmu rakstījis iepriekš, Sugu un biotopu aizsardzības likuma 11. pants nosaka, ka aizliegta apzināta putnu ligzdu un olu iznīcināšana vai bojāšana.
Vai jūs varat iedomāties, piemēram, zagli, kurš tiesā sev par attaisnojumu norāda, ka 99% dzīvokļu pilsētā nav apzadzis? Vai ātruma pārsniedzēju, kurš ceļu policijai aizrāda, ka 99% laika viņš vispār nepārvietojas ar auto? Vai kādam šķiet pieņemami nodauzīt no staba baltā stārķa ligzdu ar mazuļiem un paskaidrot Dabas aizsardzības pārvaldes inspektoriem, ka šādi ietekmēti tikai 0,01% balto stārķu populācijas?

 

Uldis raksta – “Ja izglītība ir tas, ko es redzu sava bērna skolā, tad izglītību nepieciešams reformēt. Ļoti! Steidzami!” un pamato viedokli ar sevis novēroto.

 

Igors pamato, kāpēc vispārpieņemtais priekšstats par Latviju kā zaļu valsti pēc viņa novērojumiem gluži neatbilst patiesībai.

 

Inga argumentē, kāpēc nekad nebalsos par Saskaņu. Man personīgi arī Saskaņas saimniekošana Rīgā ir pietiekošs arguments, lai nekādā gadījumā negribētu ko tādu redzēt visā valstī.

 

Ints apraksta Amalfi piekrastes braucienu, te konkrēti ieraksts par Kapri salu Itālijā.

 

Vara bungās rakstīts, kā tikt galā ar negatīvo informācijas plūsmu mūsdienās. Oriģinālavotu redzēju pirms šī ieraksta un man tas šķita tik labs, ka gribējās pašam ķerties pie tulkošanas un ieraksta izveides. Varbūt reiz tam ķeršos klāt, jo vara bungu versija ir tik konspektīva, ka grūti atcerēties.

Kā izteikties par pārmērīgu alkohola lietošanu

Apkopoju vieglākai pārskatāmībai labākos apzīmējumus. Avots https://twitter.com/juceklis/status/988479885529231360 un saistītie tvīti.

Dārznieks bija ķirsī,
celtnieks – pālī,
konditors – vafelē,
reanimatologs – komā,
kroplis – kruķī,
mācītājs – pātaros,
vienotība – ķirsī,
futbolists – autā,
dzelzceļnieks – drezīnā,
tviterists – beztvītā,
mucenieks – tapā,
namdaris – kliņķī,
ome – zeķē,
tēlnieks – kramā,
slaucēja – lopā,
aktieris – bezfilmā,
fotogrāfs – bezfilmā,
kalps – kunga dūšā,
urologs – pipelē,
apkopēja – lupatā,
stiklinieks – ķitē,
zobārsts – sakodies,
makšķernieks – tārpā,
fermeris – lopā,
istabene – tepiķī,
plastiskais ķirurgs – pievilcis ģīmi,
sinoptiķis – vietām skaidrojas,
lauksaimnieks – piepļāvies,
jūrnieks – burās,
aktieris – ķēmā,
mērnieks – gar zemi,
zvaniķis – žvingulī,
pavārs – teftelī,
kulinārs – gatavs,
lopkopis – piemāvies,
komponists – fūgā,
gaļas izcirtējs – ķeskā,
pajūga dzinējs – aizlējis mūli,
sarunu festivāla dalībnieks – sametis pa lampu,
biologs – stīvs kā purvs,
edisons – dod pa lampu,
arhimēds – pielējies,
pitagors – acis kubā,
jēzus – jūra līdz ceļiem,
darvins – mērkaķī,
zakerbergs – neģīmī,
roberts – ķīlī,
kurinātājs – tvanā,
skolotājs – tāfelē,
klauns – ķēmā,
kristina šmiguna – šmigā,
akmeņkalis – kramā,
zoologs – mērkaķī,
santehniķis – pilnīgā trubā,
galdnieks – dēlī,
skroderis – lupatās,
vecpuisis – pelmenī,
frizieris – ieķemmējis,
dārzkopis – aplaistījies,
datorgrafiķis – vektorā,
apkopēja – mačalkā,
tautisko deju dejotājs – pastalā,
kurpnieks – tupelē,
pornoaktrise – piesūkusies,
adītāja – zeķē,
fotomodelis – ķēmā,
elektriķis – atslēdzies,
programētājs – nokodējies,
stiliste – ķitelī,
ķīmiķis – flammē,
bārmenis – uzkāpis uz korķa,
bokseris – parubījies,
raidījuma vadītājs – bezkadrā,
itālis – pilnīgā čau,
ugunsdzēsējs – pielējies,
pacients – komā,
režisors – bezfilmā,
kultūrists – paņēmis uz krūts,
sabiedriskā transporta vadītājs – transā,
datoriķis – offline,
plostnieks – plostā,
veterinārārsts – lopā,
tamborētājs – zeķē,
piensaimnieks – teķī.