(bez temata)

Es esmu iesprūdis iekšējā cenūrā. Aizdomājos, kā lai par slidenu tēmu uzraksta kko tā, lai neviens nejūtas aizskarts. Un tas laikam nav iespējams. No tā izrietošais secinājums arī nav sevišķi glaimojošs. Esmu tātad kļuvis par nožēlojamu kretīnu, kurš bez citu aplikšanas neko vairs nespēj uzrakstīt. Starp citu, šodien delfos kā reiz ir versija par līdzīgu tēmu nacionālajā kontekstā.

Es vienkārši nemāku maigi un saudzīgi aprakstīt skarbo dzīves realitāti. Ja patiešām gribu kaut ko mainīt, ja man ir savs viedoklis, tad labāk eju pāri līķiem, lai to dabūtu cauri. Es vienkārši vēl neesmu līdz tādam līmenim nobriedis, lai vienmēr spētu saudzīgi un korekti uzrakstīt savu sakāmo. Tad jau reizēm labāk pamatīgi pāršauju pār svītru nekā klusiņām spirinos pretī visādām dzīves nejēdzībām. Man mazliet žēl visus tos, kuriem pēdējā laikā esmu trāpījis ar lielgabalu.

Ir ko piebilst?